Šī covid-19 pandēmijas laika norišu labākai izpratnei piedāvāju pavisam jaunu aspektu par Zemes dzīvības sistēmu. Ar ticamiem pierādījumiem šeit tālāk tiks pierādīts, ka Zemes dzīvības sistēmu Radītājs ( Dievs-Daba) izveidojis tam mērķim, lai šeit materiālās dzīves skarbajos sadzīves apstākļos labotu tos garus, kas paralēlajā garo pasaulē pārkāpuši Tur esošo ideālo harmonisko sadzīves kārtību. Nenoliedzami pastāv materiālā pasaule un garīgā pasaule, katrā no tām ir sava sadzīves kārtība. Gari, kas no garu pasaules tiek nosūtīti labošanai šeit uz Zemes, iemiesojas augsti organizētās dzīvās būtnēs, un tās iegūst dvēseli, kas nodrošina tām saikni ar dzīvības substanci, kas pastāv objektīvi „visapkārt mums”. Katrai dzīvai būtnei tātad ir nodrošināta dzīvība uz laiku, kamēr būtne saglabā dzīvas būtnes uzbūvi jeb organismu. Vienlaicīgi objektīvi pastāv informācijas substance jeb informācijas lauks, kas nodrošina dzīvai būtnei informāciju , cik tā ir vajadzīga organisma funkcionēšanai saskaņā ar tai doto programmu un sirdsapziņu. Būtne, šinī gadījumā cilvēks, uztur saikni ar informācijas lauku lielākā vai mazākā mērā atkarībā no viņam dotā uzdevuma izpildes. Ja cilvēks arī te uz Zemes nedzīvo godīgi pēc sirdsapziņas, viņš pēc nāves reinkarnējas atkārtotai dzīvošanai uz Zemes, lai tās skarbajos apstākļos attaptos dzīvot pēc sirdsapziņas. Nav garantēts, ka sevišķi netaisnīgi dzīvojuša cilvēka gars iemiesojas vienmēr jaunā cilvēkā. Tas var būt arī kāds kustonis, jo arī  kustonim ir sava veida sirdsapziņa. Ja  turpretī cilvēks ir dzīvojis taisnīgi, pieticīgi ar labestību un pēc sirdsapziņas, ja izpratis labestības, taisnīguma un skaistuma vērtību, un to visu patiesi bez tēlošanas izdzīvojis, tad pēc nāves viņa garam Radītāja izveidotā uzskaites un vērtēšanas sistēma atjauno tiesības atgriezties garu pasaulē ( mitoloģijas Paradīzē ).

( Lasīt tālāk - klikšķis uz virsraksta! )