No DELFI KOMENTĀRA:

 

"...Tiesu izpildītājiem netiktu izrādīta tik liela pretestība, ja tiesu izpildītāji ierosinātu un valdīšana pieņemtu likumu par to, ka parādniekam, piem., pēc viņa mājas pārdošanas izsolē parāds samazinātos par mājas to vērtību, kādu to novērtēja kreditors kopā ar novērtētāju. Paskaidroju - kredīta izsniegšanai ieķīlāju savu māju, ko kreditors novērtēja par 100 000 latiem, tad saņēmu aizdevumu 90 000 lati. Valsts vadība noveda valsti krīzē. Tagad manu māju pārdod izsolē par 10 000 latiem. Pēc pašreizējiem likumiem es palieku parādā nosacīti 80 000 latus, ko no manis piedzīs visā manā mūžā!!! Vajag lai pēc šādas izsoles man vairs parāda nebūtu, jo kreditors riskēja, un es neesmu vainīgs krīzē.  NEBŪTU LIEKAS PRETESTĪBAS TIESU IZPILDĪTĀJIEM, NEKĀDU MAHINĀCIJU AR PAPILDUS VILTĪBĀM, AR ĪPAŠUMA POSTĪŠANU UN NOLĀDĒŠANU. DOMĀJIET, KUNGI!"

 

STARPTAUTISKĀS APVIENĪBAS PAR CILVĒKA TIESĪBĀM LATVIJAS NODAĻA (SACT LN)  piebilst: Tiešām taisnīgi būtu parādu samazināt tikai uz pašreizējo ķīlas vērtību un viss, to noteikt ar likumu, jo - kāpēc gan no krīzes, no nepārvarmās varas jācieš tikai kredīta ņēmējam, turklāt pilnā apmērā pēc līguma, bet kreditors iet kā uzvarētājs?! Ļoti svarīgi ir jau tagad piemērot Civillikuma normu par to, ka kredīta ņēmējs līgumā nav apņēmies parādu atmaksāt pilnā apmērā ari nepārvaramas varas apstākļos. Līgumā nav tādas apņemšanās, bet ekonomiskā krīze gan plosās pilnā sparā. Atkārtojam, ka pašreizējā ekonomiskā krīze ir nepārvaramā vara ( force majeure) , to par tādu atzīst Civillikums, bet valsts vadība stūrgalvīgi un ietiepīgi to nedeklarē oficiāli, bet runā gan vienā runāšanā par krīzi, pat Satversmes tiesa savos spriedumos atsaucas uz to, ka pašreiz ir ekonomiskā krīze.  Nota bene!