Jautājums: Vai pastāv teorija, ka Zeme ir soda nometne garu labošanai?

Mākslīgā intelekta atbilde (Google):

„Jā, pastāv teorija un uzskats, ka Zeme ir sava veida "soda nometne", "cietums" vai "pārmācības iestāde" garu labošanai un attīstībai. Šī ideja nav jauna – tā sakņojas gan senās reliģiski filozofiskās sistēmās, gan mūsdienu ezotērikā un alternatīvajās teorijās.”  Tas man  ir pārsteigums, jo biju uzskatījis, ka tā ir mana teorija. Pie tās es nonācu absolūti patstāvīgi, nekur par to nebiju ne dzirdējis, ne lasījis. Tas, ka šī teorija radās  manā apziņā pilnīgi patstāvīgi, var norādīt uz tās patiesuma raksturu – tā ir aksioma, neapšaubāma  patiesība. Par tādu to jau uzskatīju. Tāpēc biju vai dusmīgs, ka ļaudīm tas viss ir „pie vienas vietas”. Man daudz ko Kāds pasaka „no augšas”. Ticu, ka tas nav nejauši. Ir patiesības, kas jāzina ļaudīm . Kāpēc? Ļaudis ar savas brīvās gribas aplamu lietošanu ir noveduši cilvēci 1) pie garīgas degradācijas ( morāls pagrimums, netaisnīga un negodīga rīcība…)  un 2) pie superaugsto tehnoloģiju eksplozīvas pakāpes ( kodolenerģija, mākslīgais intelekts, vides sagraušana…). Radītājs var to visu likvidēt arī ar šīs cilvēces „norakstīšanu” zaudējumos. Daudz kas par to jau liecina… Varbūt tāds gals ir novēršams ar cilvēku „pie prāta nākšanas”. Tāpēc nav par lieku aktualizēt šo tēmu saziņas līdzekļos. Ir jārunā par to, kā dzīvot, lai cilvēka gars pa atpakaļceļu var atgriezties savā īstajā mājā – Garu pasaules Nirvānā un Tur skaisti dzīvot saskaņā ar Radītāju.  Visaugstais indiešu paramahamsa Jogananda ir teicis: „Lai garīgi pilnveidotos ir jāpieliek pūles. Šīs pasaules dzīve ir tieši priekš tā, lai to varētu izdarīt.”

Es rakstu „parastiem” cilvēkiem.

Izglītotie man aizrāda, ka es rakstot  to, ko katrs jau zina. Viņi spriež pēc sevis un vispārina savas zināšanas uz citiem. „Vienkāršo”  cilvēku ir apbrīnojami  daudz, un viņi nezina, ko zinātāji vispārina. Tas, ko es rakstu par „pasaules lietām”, nav tas, ko” katrs jau zina”. Piemēram: „Man tā ir pirmā dzirdēšana. Nekad es to nebiju pat iedomājies”! Tā par Garu pasauli un par soda nometni, ir teikuši lasītāji. Kāda lasītāja A.P. manu grāmatu „Skarbā dzīve soda nometnē, kas riņķo ap Sauli” savā personīgajā bibliotēkā  novietojusi blakus Bībelei.  Lielākā daļa lasītāju gribējuši tajā  lasīt par apstākļiem  Krievzemes lēģeros, un viņi ir vīlušies, ka runa ir par svešu „filozofiju”. Bet tā „filozofija” dotu bēdu nomāktajiem  samierināšanos, ja viņi saprastu apstākļus , kuros dzīvo. Tāpēc es skaidroju pat it kā pašsaprotamas „lietas”. Mans mērķis ir palīdzēt bēdu māktiem cilvēkiem saprast , ka mums nākas piedzīvot negribēto tāpēc, ka šeit uz Zemes tas nelabais ir nepieciešamība. Tā tam ir jābūt, kā tas ir. Lai visu to pamatotu, tiešām būtu vajadzīga grāmata,  lai lasītājs  saprastu,  ka tādās grūtībās dzīvot ir viņa paša  garam noteikts sods par ideālajā Garu pasaulē nelabi darīto. Tas ir pēc katram zināmā principa: „Pats vainīgs, pašam jācieš.” (Par to vairāk manā grāmatā „Man Kāds liek patiesību teikt”. …pietura.mozello.lv )

Man ir teikuši, ka jāraksta par prieku, skaistumu un mīlestību, bet ne par skumjo un problēmām, lai lasīt būtu prieks, jo dzīve jau pati par sevi ir grūta. Var piekrist. Man pašam, kad drūmi, palīdz Čaplina taisītie joki.  Bet ar jokiem nevar novērst drūmā noskaņojuma cēloņus. Cēloņi, vispārzināms, ir nopietni. Tie nav joki. Tie cēloņi ir jāzina, jāsaprot un  jāvērtē ar nopietnību.  Ir jādzīvo šeit šo dzīvi un jāmācās līdz rodas sapratne.  Šo sapratni  esmu  pats priekš sevis atradis. Nejūtos nelaimīgs, kāds es būtu, nesapratis šo vidi, ko  nelāgu padarījuši  ļaudis ar savas  brīvās gribas nelāgu un aplamu lietojumu. Nopietnība nav emocijas. Var teikt, ka manis virzītā un saprastā teorija par Zemi kā poligonu garu pāraudzināšanai ir nevis nenopietns izdomājums caur emociju prizmu, bet tā ir nopietnība, fakts, patiesība, līdz šī  teorija par  šeit uz Zemes notiekošo  nav „apgāzta”.  Šī teorija ir nākusi arī pie manis, var teikt, „no augšas”. Ar to kā ne ar vienu citu līdzekli var vissaprotamāk izskaidrot visu notiekošo – dzīves jēgu, nesaprašanos, pat ļaunumu, agresiju…  Protams,  tai izskaidrošanai ir vajadzīga sapratne, kas būtībā ir deficīts , racionālo resursu nepietiekams daudzums. Arī par šo teoriju ir jārunā skaļāk.

                         Nacionālās pretošanās kustības dalībnieks, vairākos Krievzemes lēģeros pabijušais

                                                                 Pēteris Lazda  peterisl@kopideja.lv

J