Mūsu Tēvzemīte vēl turas, vēl latvietis latvietim roku pasniedz, vēl Baltijas jūra šalc, šalc zaļais mežs. Kaut kur dzirdēti dzejas vārdi. Un pēkšņi tu redzi, ka izzūd tas viss, kā Dzimtenes mums dotais sirsnīgums zūd, pašmāju sajūta zūd... Latvietis ir piespiests kļūt pasaules staigātājs... Viņš ir iekļuvis globalizācijas, urbanizācijas, internacionalizācijas virpulī – vienkāršie ļaudis pret pašu gribu, gana nepretojoties, bet lēmēji – labprātīgi un ar savtīgu nolūku...

 

Teikšu mūsu pašu zemītes traģēdijas cēloņus. Tautas likteņa lēmēji nav rūpīgi saimnieki savai zemītei, valda savtība.. Klerks pazīst klerku kā savas partijas biedru, cits sargā citu no tiesas, amati tiek iedalīti savējiem, kas, tikuši reiz pie varas, no amatiem projām vairs neaiziet kaut jāsēž būtu blēžiem aiz restēm par sēdēšanu tautai "uz kakla”.

 

Valdības vīriem ir teikts, lai mazina importu precēm, ko paši varam ražot. Nemazina. Jo importētājs mūsu klerkiem nepaliek parādā. Klerki tad nu gādā par to, lai nepaliktu parādā partiju bosiem, kas nezinātājiem "paskaidro”, ka ir brīvais tirgus, bet noklusē to, ka ir valsts, kas drīkst un var noteikt augstas ievedmuitas kaut vai cirvju kātiem, ko paši varam ražot papilnam. Mūsējie ķertos pie ražošanas tiklīdz viņiem priekšā būtu informācija, kādām līdz šim importētajām precēm nu ir noteiktas augstas ievedmuitas likmes. Būtu kontrabanda? Nebūtu, jo nevarētu tas "kontrabandīts” cerēt uz dižu ieguvumu par risku taisīt cirvja kātus cietumsargu uzraudzībā.

 

 Ir pierādījies, ka mūsu lēmējklerki ir radījuši tādu gaisotni, kurā darba vietu radītājs savu projektu pat ar savu finansējumu nevar realizēt bez ārkārtīgi birokrātiskas saskaņošanas, bet saskaņošanu nevar veikt bez koferīša ar vērtspapīriem. Tam klerkam taču neinteresē tautas labklājība, bet tikai savs bankas konts, un turklāt viņa alga nemaz nav atkarīga no tautas labā paveiktā. Paskatīsimies kaut vai uz attīstības un investīcijas aģentūru. Tu vari tur iesniegt vislabāko projektu, piemēram, par jaunās paaudzes enerģijas bezmaksas ražošanu kaut vai Ķeguma jaudas apmērā. Tie klerki taču pat neatbildēs, lai gan Latvija varētu vairs nepūlēties ar atomelektrostacijas celšanu, ar elektrības iepirkšanu. Redziet, tiem klerkiem nav interese bez "kukuļa” kaut ko labu darīt tautas labā. Vēl piemērs. Tu vari iesniegt partijas vadībai vai valdībai projektu pilsētas transporta kardinālai attīstīšanai ar Vācijas investora naudu, lai būvē un taisa pilsētu skaistu , un būtu milzum daudz darba vietu. Iesniegto projektu pilnīgi ignorēja partija, valdība, dome, ministrija. Viņiem būtu interese, ja tu ierastos ar koferīti. Tie ir fakti no dzīves. Un tas ir posta cēlonis.

 

Izeja? Kamēr Latvija ir ar ierobežotu valstisko un ekonomisko suverenitāti, kamēr Latvijā valdīs partokrātija, kamēr nebūs reāla klerku-lēmēju atbildība par nesaimniecisku rīcību, kamēr pastāvēs kolektīvā lemšana... izejas nav. Nebūs Latvija ne ar savu pašapgādi, ne ar savu tautisko pašapziņu kā virzītājspēku, nebūs Latvija vairs, kāda tā bija gadus pirms 1940.gadā to sabrauca tanki... Būs Latvija kā teritorija ar noplicinātiem laukiem, pārblīvētām pilsētām, būs Latvija samērīga pasaulīgai eksistencei. Varbūt jaunā paaudze ir priecīga dzīvot arī tādā pasaulīgā Latvijā, bet tiem, kuri ir dzīvojuši sirsnībā, darbīgā sadarbībā, savā vien Dzimtenē kā savās mājās, ir ļoti žēl zudušā un zūdošā skaistuma.