* SACT LN prasa tiesai atzīt, ka Latvijā ir ekonomiskā krīze kā nepārvaramā vara (force majeure), bet tiesas tāpat kā valsts izvairās to atzīt, ar to, it kā glābjot valsts prestižu, vēl vairāk pasliktina trūkumcietēju stāvokli... Šeit tiek publicēti daži dokumenti no šīs lietas. Svarīgi atzīmēt, ka SACT LN kā cilvēka tiesību aizstāvētāja varētu sagādāt humāno palīdzību no ārvalstīm, ja būtu oficiāli atzīts, ka Latvijā ir ekonomiskā krīze ne jau cilvēku slinkuma dēļ, bet gan tāpēc, ka valsts neveicina ražošanu - negādā darba vietas un nepilda starptautiskos līgumus, ar kuriem Latvija ir apņēmusies nodrošināt saviem pilsoņiem cilvēka cienīgu dzīvi. Kopš 3.03.2010. Jelgavas tiesa vairākkārt noraidīja pieteikuma pieņemšanu. Īsuma labad šeit tikai raksturīgākie materiāli, no kuriem redzama tiesu nevēlēšanās izskatīt šāda rakstura pieteikumu. Ja prokuratūra neiesniegs protestu, tad arī prokuratūra apliecinās nevēlēšanos palīdzēt trūkumā masveidā novestiem cilvēkiem. Ir CL norma, kas nosaka piemērot analoģijas principu ( izlemt pēc līdzīga likuma), ja nav speciāla likuma par krīzes fakta noteikšanu, un tiesai tas ir jākonstatē neatkarīgi no lietā izskatāmo materiālu apjoma, pat nosakot ekspertīzi...

 

JELGAVAS TIESAI
Pieteicējs: Starptautiskās apvienības par cilvēka tiesībām Latvijas nodaļa ( SACT LN ), reģistr. Nr. 40008043281. Adrese korespondencei: Priežu iela 11, Tukumā, LV-3101

 

 Pieteikums par juridiskas nozīmes fakta konstatēšanu.

 

 Juridiskajai personai SACT LN no ārvalstīm ir jāsaņem humānā palīdzība, lai to sadalītu trūkumcietējiem. Humānās palīdzības pamatotas saņemšanas pierādīšanai ārvalstu organizācijām ir vajadzīgs apliecinājums, ka Latvijā pastāv ekonomiskā krīze kā nepārvaramas varas apstākļi. Šādu apliecinājumu no Latvijas valsts iestādēm nav iespējams saņemt. Par to liecina Valsts kancelejas un Ekonomikas ministrijas atbildes, kas pievienotas šim pieteikumam. Saskaņā ar CPL, ja fakta pierādīšanai nav cita saņemšanas avota, tad juridiskas nozīmes faktu konstatē tiesa. Tāpēc Jelgavas tiesai atkārtoti tiek iesniegts šis pieteikums par juridiska fakta konstatēšanu, ka Latvijā pastāv ekonomiskā krīze nepārvaramas varas apstākļu ( force majeure) veidā. Vairāk kā trešdaļa no sabiedrības ir novesta nabadzībā, simti tūkstoši cilvēku – zem iztikas minimuma. Šādos apstākļos trūkumcietējiem steidzami vajadzīga palīdzība humāno sūtījumu veidā no starptautiskām palīdzības organizācijām. Taču tās prasa tiesisku pierādījumu, ka šādi ekonomiskās krīzes apstākļi Latvijā patiešām pastāv kā nepārvarama vara. Savukārt Latvijas Valdība, Saeima u.c. valsts iestādes šādu krīzes stāvokli izvairās oficiāli izsludināt, kaut gan krīze kā nepārvaramas varas apstākļi reāli pastāv. Piemēram, Krīzes vadības padomes nolikuma 3.6 punktā, MK 30.062009. noteikumos "Humānās palīdzības saņemšanas un sniegšanas kārtība”, kā arī "Starptautiskās palīdzības likumā” ir runa tikai par palīdzības sniegšanu uz ārvalstīm, bet ne par palīdzību Latvijas iedzīvotājiem pat ekonomiskās krīzes apstākļos. Tādējādi Latvijas valsts pārkāpj "Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām”, piemēram, 11. pantu, kas uzliek par pienākumu dalībvalstīm, arī Latvijai, veikt pasākumus, lai nodrošinātu iedzīvotājiem atbilstošu dzīves labklājības līmeni. "Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām” ar savu 2. panta 2. daļu uzliek valstij pienākumu gādāt likumus un citus līdzekļus, lai nodrošinātu personām viņu tiesības. Tātad arī valsts tiesām jāpiedalās šajā darbā. Protams, tiesnesis var izvairīties no tiesnešu tiesību izmantošanas un ar savu spriedumu vienkārši neatzīt nepārvaramas varas apstākļu pastāvēšanu pretēji tam, ka ekonomiskā krīze kā nepārvaramas varas fakts objektīvi pastāv, kas turklāt ir vispārzināms un nav pat īpaši jāpierāda. Taču ar tādu neatzīšanu netiktu aizpildīts "likuma robs”, t.i., nav tiesību normas, kā un kas nosaka nepārvaramas varas apstākļu esamību. Šī pieteikuma sakarā šāds "likuma robs” neapšaubāmi pastāv, un tiesai ir pienākums to aizpildīt, izlemjot pēc taisnīguma un tiesiskās apziņas. Gan taisnīgums, gan tiesiskā apziņa prasa un izriet no nepieciešamības būt humāniem un palīdzēt trūkumā novestiem līdzcilvēkiem. "Tiesnešu tiesībām ir noteikts tiesisks spēks un būtiska nozīme, lai arī tās nav strikti formāli saistošas (14). Tiesnešu tiesību normām ir netiešs spēks.(15)” ( Sk. pielikumā "Tiesnešu tiesību jēdziena izpratnes attīstība ārvalstīs.” ) Likuma regulējuma trūkuma gadījumā tiesai ir jālemj pēc tiesiskās apziņas vai pēc analoģijas, kā to nosaka tiesnešiem labi zināmas civillikuma normas. Tiesa un konkrēti tiesnesis ir pakļauti tiesībām, kas "ietver sevī tādus konstitucionālos principus kā pamattiesību ievērošanu, demokrātijas prasības...” Valstij tātad ir jāgādā par savu pilsoņu pamattiesībām uz cilvēka cienīgu dzīvi, tādas tiesības pilsoņiem ir noteiktas konvencijās, kas obligātas Latvijas valstij. Tas nozīmē, ka arī tiesnesim valsts vārdā ir pienākums pildīt valstij obligātās augstāka juridiska spēka tiesību normas. Ja tiesnesis tās nepilda, viņš nostājas pret likumiem un taisnīgumu. Šie apstākļi šeit tiek minēti tāpēc, ka SACT LN - cilvēka tiesību starptautiskas organizācijas - pirmo pieteikumu tiesnese L.Ašmane nepamatoti atdeva atpakaļ iesniedzējam kā neiesniegtu. Iesniedzējs – SACT LN bija norādījis, ka nav citas institūcijas, kas varētu šo prasīto faktu konstatēt kā vien tiesa. Taču tiesnese to ignorēja. Izpildot tiesneses norādījumu, ka tomēr tāds pierādījums ir vajadzīgs, SACT LN to pieprasīja Valsts kancelejai, bet tā izvairījās atbildēt pēc būtības, nosūtīja pieprasījumu Ekonomikas ministrijai, kas atbildēja, kā jau to varēja paredzēt, ka tā "nevar izsniegt prasīto apliecinājumu”. SACT LN vēlreiz atkārto, ka Latvijā nav un šajos partokrātijas apstākļos nevar būt iestāde vai amatpersona, kas varētu apliecināt, ka Latvijā pastāv ekonomiskā krīze nepārvaramas varas apstākļu veidā. Iesniedzējam nav jēgas tādu apliecinājumu lūgt vēl jebkurai citai iestādei. To SACT LN šajā pieteikumā atkārto vēlreiz, lai tiesa vērstu uz to vērību un turpmāk vairs neprasītu to pierādīt ar izziņām no citām institūcijām. Pašreiz neviens likums Latvijā nenosaka kārtību, kā valstī būtu izsludināmi nepārvaramas varas (Force majeure) apstākļi. Tas ir "robs likumdošanā”. Likums "Par izņēmuma stāvokli” attiecas tikai uz fizisko un juridisko personu tiesību un brīvību ierobežošanu, ja valsti apdraud ārējais ienaidnieks un/vai ja valstī vai tās daļā izcēlušies vai draud izcelties iekšējie nemieri, kas apdraud pastāvošo valsts iekārtu. Tātad arī tas neregulē iedzīvotāju ekonomisko problēmu jomu, ekonomiskās attiecības. Ekonomiskā krīze Latvijā sāka izpausties jau dažus gadus agrāk, kādēļ 2006.gada februārī Saeimā tika iesniegts likumprojekts "Ekonomikas krīzes likums” ( sk. Pielikumā), bet deputāti to ignorēja, nedeva tam likuma spēku. Var vēlreiz secināt, ka valstī nav citas likumā noteiktas institūcijas, kas oficiāli konstatētu nepārvaramas varas apstākļu esamību, kā vien tiesas. Nepārvaramās varas konstatēšana tiesā no procesuālo tiesību viedokļa var notikt, ja šajā sakarībā nerodas strīds. Tāds strīds te nepastāv, jo ar nepārvaramas varas konstatēšanu netiek aizskartas citu personu likumīgās tiesības. Nav arī trešo personu, kam ar nepārvaramas varas apstākļu konstatēšanu tiktu aizskartas viņu likumīgās tiesības. Tieši otrādi – tiesiski konstatēts apliecinājums par nepārvaramas varas apstākļiem dotu Latvijas trūkumcietējiem pamatojumu saņemt humāno palīdzību. CPL 288. panta 1. d. nosaka tiesām pienākumu izskatīt pieteikumus par tādu faktu konstatēšanu, no kuriem atkarīga fizisko un juridisko personu mantisko tiesību rašanās. SACT LN kā juridiskai personai ar tiesas nolēmumu par nepārvaramas apstākļu esamību rastos mantiskas tiesības saņemt humāno palīdzību un to sadalīt fiziskām personām. Tātad arī no šī viedokļa nav procesuālu šķēršļu konstatēt nepārvaramas varas apstākļus. Starptautiskās palīdzības organizācijas, nepārzinot apstākļus, Latviju neuzskata par trūkumcietēju, netic bez pierādījumiem nabadzības klātbūtnei šeit, neiedziļinās statistikā, tām ir vajadzīgs oficiāls apliecinājums par faktisku nabadzību, ko radījuši nepārvaramas varas apstākļi – force majeure. Pieteicējs no organizācijām, kas lūgtas sniegt humāno palīdzību Latvijas trūcīgajiem, ir saņēmis pretjautājumu, kā mēs varam pierādīt, ka Latvijā ir ekonomiskā krīze nepārvaramas varas veidā. Mūsu trūkumcietējiem starptautisko institūciju skatījumā tātad nav tiesību uz materiālu, mantisku palīdzību, kamēr nabadzības fakts nav oficiāli pierādīts ar krīzes kā nepārvaramas varas apstākļu esamību. Valsts to oficiāli nevēlas apliecināt. Ar tiesas spriedumu, kurā konstatēta šī nepārvaramā vara, kas liedz algotu darbu vismaz 200 000 cilvēku, trūcīgajiem rodas tiesības uz palīdzību, tātad viņu tiesības ir atkarīgas no šī fakta konstatēšanas (CPL 37.nod.). Jāņem vērā, ka nav tik svarīgi konstatēt vien nabadzību kā tādu, jo tāda nabadzība var rasties arī no pašu ļaužu kūtruma, neuzņēmības un tamlīdzīgu apstākļu dēļ. Svarīgi ir konstatēt nepārvaramas varas apstākļus ( šajā gadījumā - valdības neadekvātas rīcības rezultātā, pasaules ekonomiskās krīzies dēl..), kas atņem cilvēkiem jebkādu iespēju pelnīt iztiku ar algotu darbu. Tāpēc Pieteicējs lūdz tiesu konstatēt tieši nepārvaramas varas apstākļus kā juridiskas nozīmes faktu. Nepārvaramā vara kā juridisks termins pastāv jau no senās Francijas Napoleona kodeksa, kurā tika ieviests termins "Force majeure”. Arī LR Civillikums vairākos pantos (piemēram, 1773., 1774., 1775.pants) atsaucas uz nepārvaramas varas apstākļiem. Tātad tam ir juridiska nozīme. Nepārvaramas varas apstākļi arī līgumos parasti paredzēti kā sekas jauniem valsts un pašvaldību normatīviem aktiem un citiem apstākļiem, kas neiekļaujas sabiedrības vai atsevišķu personu kontrolē. Ekonomiskā krīze Latvijā ir objektīvs, no sabiedrības vai atsevišķu personu gribas, neatkarīgi pastāvošs faktors līdzīgi lielām dabas katastrofām vai pat kara stāvoklim. Būtībā pašreizējā ekonomiskā krīze, kas Latvijā aizsākās visspilgtāk ar Parex bankas krahu 2008.gada oktobrī, ir vispārzināms fakts, kas īpaši nebūtu jāpierāda (CPL 96.panta 1.daļa). Krīzi Latvijā jau proponēja Ministru prezidents Kalvītis, oficiāli atzīstot, ka ekonomiskā krīze objektīvi iestāsies 2008.gada nogalē. ( Pielikumā "Ekonomiskā krīze...”). Krīze turpinās kā nepārvarama vara, un ir pamats uzskatīt, ka krīze padziļināsies, jo reālie, objektīvie apstākļi Latvijā ir tādi, ka tautsaimniecība, kas varētu dot ienākumus, ir valsts varas pat apzināti izpostīta, turklāt jāatdod aizņēmuma miljardi. To apliecina arī Ministru prezidenta teiktais viedoklis Satversmes tiesai t.s. "pensiju lietā” – "Apstrīdētā tiesību norma ir pieņemta ņemot vērā straujo ekonomikas lejupslīdi valstī un Finanšu ministrijas makroekonomiskās prognozes tuvākajiem gadiem, kas liecina, ka tuvākajā laikā nav paredzama ekonomikas strauja atveseļošanās un ienākumu pieaugums...” (Izkopējums pielikumā). Ziņu aģentūra LETA 26.02.2010. informē, ka eksperti atzīst "force majeure” apstākļu esamību Latvijā ( Pielikumā "LETA Šodien svarīgākais” un vairāki citi materiāli). Ekonomisko krīzi kā nepārvaramas varas apstākļus Latvijā raksturo skaitļi.. Iedzīvotāju kopskaits, ieskaitot bērnus – 2 249 700. Pensionāru kopskaits 566 053, no tiem vecuma pensionāri 473 923. Pensijas vidējais apmērs mēnesī vienam pensionāram 154,93 LVL. Iztikas minimums 2010.gada janvārī 163,46 LVL. Par trūcīgu tiek atzīta persona, kas saņem mēnesī mazāk par 90 LVL. Reģistrētas trūcīgās personas 103 093 ( nereģistrēto personu skaits lielāks). Minimālā darba alga mēnesī 180 LVL. Nodarbināti 2009.gada 4.ceturksnī pavisam 932 600 iedzīvotāji. Darba algu mēnesī 200 LVL un mazāk saņēma 39,o % jeb 363 714 strādājošie. Reģistrēto darba meklētāju kopskaits 2009.g.4.ceturksnī 229 400. Tātad trūkumcietēju kopskaits 473 923+103 093+363 714+229 400= 1 170 130. ( Pielikumā statistikas u.c. dati). Var secināt, ka Latvijā puse pieaugušo iedzīvotāju ir trūkumcietēji. Būtiski ir iebilst pret Ekonomikas ministrijas argumentiem, ka nevarot pierādīt, "ka tādi ekonomiskie apstākļi, pat ja tie atbilstu "force majeure” kritērijiem, ir nepārvaramā vara.” Tādi argumenti balstīti uz kādas juristes teikto, tie nav kāda likuma norma, bet "filozofija”, par ko var izteikties jebkurš jurists, turklāt tie ir neloģiski. Ekonomikas ministrijas amatpersonām, kas saņem lielas algas, tiešām pašreizējā krīze nav nepārvarama vara, arī citiem lielas algas saņēmējiem tā nav nepārvarama vara, bet tā ir nepārvarama vara vismaz pusei no Latvijas iedzīvotājiem! Pieteicēja – SACT LN misija ir kopā ar valsts institūcijām, tiesas ieskaitot, gādāt par to, lai tiktu pildīta ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas prasības, to skaitā, 25.pants : "Katram cilvēkam ir tiesības uz tādu dzīves līmeni, ieskaitot uzturu, apģērbu, mājokli, medicīniskos pakalpojumus un vajadzīgo sociālo apkalpošanu, kas nepieciešams viņa un viņa ģimenes veselības uzturēšanai un labklājībai, un tiesības uz nodrošinājumu sakarā ar bezdarbu, slimību, invaliditāti, atraitnību, vecuma iestāšanos vai citos eksistences līdzekļu zaudējumu gadījumos, kas radušies no viņa neatkarīgu apstākļu dēļ.” Organizācija SACT LN jau saņem humāno palīdzību un to sadala iedzīvotājiem, bet saņem to tikai no viena palīdzības sniedzēja Vācijā IGFM-Wittlich ( Katrin Bornmueller). Taču tagad, kad ekonomiskās krīzes apstākļos ļoti palielinājies trūcīgo ( maznodrošināto ) skaits, ir nepieciešams saņemt palīdzību ievērojami lielākā apmērā. Tāpēc šis lūgums tiesai - palīdzēt mūsu līdzcilvēkiem, kam nepieciešama tūlītēja materiālā palīdzība, ko nespēj dot Latvijas valsts.

 Ņemot vērā teikto un pamatojoties uz CPL 251.p.6.punktu, 288.p.1.d., arī CPL 1.p.2.d., 23.p.3.d., 34.p. u.c., Pieteicējs lūdz tiesu: 1. Pieņemt šo pieteikumu, ierosināt lietu un izskatīt iespējami drīzākā laikā. 2. Konstatēt juridiskas nozīmes faktu, apliecinot, ka Latvijā kopš 2008.gada oktobra reāli pastāv vispārēja ekonomiskā krīze kā nepārvaramas varas apstākļi, lai šo apliecinājumu pieteicējs – SACT LN varētu iesniegt kā pamatojumu starptautiskajām organizācijām humānās palīdzības saņemšanai dēļ Latvijas trūkumcietējiem. 3. Pieteikumu izskatīt rakstveida procesā. 4. Nolēmumu piesūtīt pieteicējam uz adresi ......, Tukumā, LV-3101. Pielikumā: 1) Humānās palīdzības sūtīšanas dokumenta tulkojums uz .... lapām. 2) SACT LN reģistrācijas apliecības kopija. 3) Uzņēmuma reģistra uzziņa par paraksta tiesībām SACT LN., SACT LN 4) Nodokļu maksātāja reģistrācijas apliecība. 5) Statistikas u.c. materiāli, kas raksturo ekonomisko stāvokli ( .... lapas). 6) Iepriekšējā pieteikuma un pieteikuma papildinājuma kopijas uz .... lapām, 7) Pieprasījums Valsts kancelejai. 8) Valsts kancelejas raksts. 9) Ekonomikas ministrijas atbildes raksts. 10) SACT LN pilnsapulces protokols uz 1 lp. 11) SACT LN Statūti, uz 3 lp. 12) SACT LN Iekšējās kārtības noteikumi, uz 3 lp. 13) Valsts nodevas un kancelejas izdevumu samaksas kvīts. 2010.gada 27.maijā SACT LN vadītājs ( Aivars Lazda )

 

ZEMGALES APGABALTIESAS CIVILLIETU TIESAS KOLĒĢIJAI

Pieteicējs: Starptautiskās apvienības par cilvēka tiesībām Latvijas nodaļa ( SACT LN ), reģistr. Nr. 40008043281 Adrese korespondencei: Priežu iela 11, Tukumā, LV-3101
BLAKUS SŪDZĪBA par Jelgavas tiesas tiesneses D.Ruško 01.06.2010. lēmumu. ( Materiālu reģistrācijas Nr. 3386 ) Ar šeit augstāk uzrādīto lēmumu bez norādes uz tiesību normu atteikts pieņemt SACT LN pieteikumu par juridiskas nozīmes fakta konstatēšanu. Pieteicējs uzskata tādu lēmumu par nepamatotu un atceļamu tālāk norādīto apstākļu dēļ. Tiesnesesprāt, pieteicējam saskaņā ar CPL 288.p.1.daļu ar fakta atzīšanu nerodoties mantiskās tiesības, jo pieteicējs mantu nodošot trūkumcietējiem ( proti – pašam nekas nepaliks). Tāpēc nevarot piemērot šo pantu. Taču neviens likums neprasa, kur subjekts liks to mantu, kas viņam radīsies no fakta konstatēšanas – vai atdos citiem, pārdos, dāvinās, šķiros, utilizēs, vai paturēs sev. Mantiskās tiesības pieteicējam radīsies uz konstatētā fakta pamata, un mantiskās tiesības pieteicējam paliks un pastāvēs uz turpmāko laiku atkārtotai mantas saņemšanai, bet tālākajā procesā mantas saņēmējs ( konkrēti – pieteicējs ) pats lemj par mantu, kas viņa valdījumā u.t.t. Tālāk. Tiesnese konstatē, ka nepārvaramas apstākļi tiek konkrēti izlemti katrā prasības lietā un tos konstatēt vispārināti esot nepieļaujami. Taču neviens likums tādu nepieļaušanu un vispārināšanas kritērijus ( robežas, ietvarus ) nenosaka. Ja likums nav paredzējis kārtību, kādā konstatējams kāds konkrēts fakts, tas konstatējams tiesai likumā ( CPL 37.nodaļa ) noteiktā reglamentācijā. Nepārvaramas varas apstākļi ir fakts ar juridisku nozīmi. Likums Latvijā nenosaka ne kārtību, ne subjektu, kas un kā apliecina nepārvaramas varas apstākļu esamību konkrētā laikā. Nav tāda likuma. Tāpēc saskaņā ar CPL 288. panta 3. daļu " [t]iesa konstatē arī citus faktus, kuriem ir juridiska nozīme, ja spēkā esošie normatīvie akti neparedz citādu kārtību to konstatēšanai.” Tiesnese uzskata, ka sevišķās tiesāšanas kārtība nepieļaujot "ekonomisko kritēriju izvērtēšanu un konstatēšanu” ( ! ). Taču nav tāda likuma, kas noteiktu kritērijus, no kuras līdz kurai vietai apstākļi, ziņas, informācija kā pierādījumi jāizvērtē vai nav jāizvērtē. Tieši otrādi – tiesai ir pienākums vispusīgi izvērtēt visa veida ziņas, pat pašai jāizprasa informācija, jānoskaidro visi apstākļi ( sk. CPL nodaļas par prasības lietām ). Nevar būt aizliegums konstatēt faktus, kas saistīti, piemēram, ar pārprodukciju, ar mantas iztrūkumu, ar ekonomisko situāciju (masveida maksātnespēju..) u.t.t. Nav faktu konstatēšanas kritēriju par ekonomiska rakstura apstākļu areālu, piemēram, par krīzi visā valstī, par krīzi atsevišķā pagastā. No prakses zināms, ka tiesas izskata ļoti apjomīgas lietas. Likums neparedz tiesai tiesības atteikties no pienākuma izskatīt arī darbietilpīgu pieteikumu konstatēt faktu par valstī pastāvošas ekonomiskās krīzes kā nepārvaramās varas esamību. Tiesas arguments, ka, izskatot šo lietu "būtu jāveic” ekonomisko apstākļu izvērtēšana un konstatēšana, nevar kalpot par atteikšanos pieņemt pieteikumu. Jā, būtu jāveic izvērtēšana, un tiesa to paveiktu, ja vien tiesa būtu humāna, taisnīga un ja vēlētos palīdzēt trūkumā novestiem līdzcilvēkiem, kā to dara un vēlas darīt arī turpmāk mūsu cilvēktiesību organizācija.

Ņemot vērā šeit rakstīto un pamatojoties uz CPL 55.nodaļu, SACT LN lūdz Zemgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģiju: Atcelt pilnībā Jelgavas tiesas tiesneses D.Ruško 2010.gada 1.jūnija lēmumu, ar kuru atteikts pieņemt SACT LN pieteikumu par juridiskas nozīmes fakta konstatēšanu. Ar savu lēmumu izlemt jautājumu pēc būtības – ierosināt lietu un izlemt 2010.gada 27. maija pieteikumā izteiktos lūgumus. Pielikumā valsts nodevas 20 latu apmērā samaksas dokumenta oriģināls. 2010.gada 9.jūnijā. SACT LN vadītājs ( Aivars Lazda )

 

 LATVIJAS REPUBLIKAS ĢENERĀLPROKURORAM KALNMEIJERA KUNGAM

 Par protesta iesniegšanu civillietā Nr.3386 CA/10/11 2010-09-20

 Jelgavas tiesa ar savu 01.06..2010.lēmumu atteicās pieņemt Starptautiskās apvienības par cilvēka tiesībām Latvijas nodaļas ( SACT LN ) pieteikumu par juridiskas nozīmes fakta konstatēšanu. Par šo atteikumu SACT LN iesniedza blakus sūdzību. Ar Zemgales apgabaltiesas 20.09.2010. lēmumu blakus sūdzība tika noraidīta. SACT LN uzskata abu minēto tiesu lēmumus par nepamatotiem un neatbilstošiem pieteikumā un blakus sūdzībā uzskaitītajiem likumiem un argumentiem. Pieteikums un blakus sūdzība pilnā apjomā tiek pievienota šim iesniegumam, un tāpēc SACT LN šajā iesniegumā neatkārto minētajos dokumentos rakstīto. SACT LN lūdz Jūs saskaņā ar Prokuratūras likuma 17.pantu iesniegt protestu vai iesniegumu par nepieciešamību novērst likuma pārkāpumu. CPL 288. panta 1. d. nosaka tiesām pienākumu izskatīt pieteikumus par tādu faktu konstatēšanu, no kuriem atkarīga fizisko un juridisko personu mantisko tiesību rašanās. SACT LN kā juridiskai personai ar tiesas nolēmumu par nepārvaramas apstākļu esamību rastos mantiskas tiesības saņemt humāno palīdzību un to sadalīt fiziskām personām. Tiesas to izvairās darīt, jo apstākļu noskaidrošana prasīšot lielu darbu. SACT LN pamatoti norāda uz to, ka valstij un līdz ar to tiesām ir pienākums gādāt par valstij saistošo starptautisko tiesību aktu izpildi par to, ka valstij ir jāgādā par to, lai tās pilsoņiem tiktu nodrošināta labklājība un cilvēka cienīgi dzīves apstākļi. Ja valsts tiesas atsakās pildīt valstij obligātos tiesību aktus un likumus, aizbildinoties ar to, ka nav speciāla likuma, kas uzliek tiesām pienākumu konstatēt faktu par krīzes esamību valstī, tad tiesām ir jāpiemēro analoģijas princips un fakts jākonstatē pēc likumiem, kas minēti pieteikumā un blakus sūdzībā. SACT LN , ņemot vērā šeit rakstīto un pielikumā esošos materiālus, lūdz Jūs izprasīt lietu un iesniegt protestu par minētajiem tiesu nolēmumiem kā neatbilstošiem tiesiskumam un taisnīgumam. Pielikumā: 1. SACT LN pieteikums 27.05.2010. par fakta konstatēšanu. 2.Tiesas 1.06.2010. lēmums uz 1 lapas. 3. SACT LN 9.06.2010. blakus sūdzība. 4. Zemgales apgabaltiesas 20.09.2010. lēmums. 2010.gada 7.oktobrī SACT LN vadītājs  ( Aivars Lazda )

 

 

Varat secināt paši, ir vai nav mums tiesiska valsts!