Skices par dzīvību...

. . .

Dzīvas ir pat vissīkākās matērijas vienības. Arī tajās  ir kustība, ko rada un  uztur Radītāja Sistēma. Šo sīko vienību apvienības rada arī mums zināmos un nezināmos dzīvotājus. Tādas apvienības veidojas pēc garīgo spēku idejas, domas, kas savukārt kā īpašību daļēji nodod matērijas sīkdaļiņām. Kad daudzas sīkdaļiņas ar Radītāja Sistēmas domu tiek noskaņotas nodomāta projekta realizācijai, tās apvienojas un veido dzīvu, patstāvīgu organismu vai notikumu. Noris sīkdaļiņu kustība un kustība sīkdaļiņās dažādās pakāpēs un variantos  nepārtraukti un visur. Katra procesa sākumā ir ideja, interese un materiāls. Kad no sīkdaļiņām ir izveidojies vai izveidots patstāvīgs organisms ar savu individualitāti, tas iegūst pašsaglabāšanās īpašības un viņam līdzīgie turpina pastāvēt kā suga – atkal un atkal veidojas līdzīgie; tā sugas saglabājas, jo savulaik par to ir gādājusi Radītāja griba, doma. Kad Radītāja Sistēma ir atzinusi izveidoto organismu par piemērotu dzīvošanai, tiek gādāts par tā turpinājuma nodrošinājumu. Līdzīgi veidojas un pastāv cēloņu un seku vienveidība. Nav izslēgta iespēja pašiem cilvēkiem ar augstu tehnoloģiju palīdzību konstruēt pilnskanīgu dzīvot gatavu konstrukciju, kurā ir ietvertas visas dzīvotāja spējas un īpašības, ja vien varētu šādai konstrukcijai „sagādāt” dvēseli; bez tās šī konstrukcija būtu tikai mākslīga intelekta radīts tehnisks robots bez dvēseles, apziņas...

Doma, ideja, interese, griba ir matērijai radniecīga garīga substance, kas organizē jaunradi, piemēram, Zemes dzīvības apzināto sistēmu. Šī substance ir mūsu materiālajai pasaulei paralēla garīgo faktoru pasaule. Daļēji tā apgaro materiālo sīkdaļiņu un to veidoto dzīvotāju struktūru kā garīga atblāzma, starojums, dodot matērijas veidojumiem nojausmas spēju jeb daļēju apziņu. Ar šo mums doto saskarsmes apziņas daļu mēs varam savukārt apzināti iespaidot mūsu it kā neiespaidojamos procesus, piemēram, arī mūsu organismā.  Mēs katrs esam divi – organisms un dvēsele, matērija un gars. Korpuss, organisms, ķermenis – kā nu konstruēts;  gars – garīgās substances mūžīgs subjekts, dvēsele – gara daļa 9 sūtnis ) dzīvotāja organismā  ar sirdsapziņas funkciju.  Ja organisms, konstruējot to, ir Sistēmas apveltīts ar daļu garīguma, organisms var arī pats noskaņoties – pat pašsaglabāšanās nolūkā pārkārtot savu orgānu funkcijas. Stentu ievietošanas laikā biju klāt ārstu izbrīnam par to, ka manā sirdī paralēli aizsprostotam asinsvadam izveidojies pilnīgi no jauna glābjošais paralēlais asinsvads! Varbūt ar organisma un dvēseles kopēju sadarbību. Dvēsele spēj "nākt ar ierosmi" izdarīt labojumus orgānu norisēs; vēl jo sekmīgāk, ja ķermenis ar pārliecinošu lūgšanu, piesaucot palīgos garīgos Sistēmas spēkus, panāk  abpusēju vienošanos, izpratni  un pārliecību par  vēlamās palīdzības nepieciešamību. Organisms  pats nojauš, kas tam vajadzīgs. Zīmīgi gan ir tas, ka labvēlīgu rezultātu sekmīgāk  var sagaidīt labestīgie. Dvēsele pārzina informācijas lauka „datu bāzi”.  Dvēsele nav labvēlīga ļaunumam, kaut tā ir arī ļaunajiem. Izcilais zinātnieks Braiens L. Veiss šajā sakarībā ir teicis:  „Vienmēr paturiet prātā, ka esat tikai automašīnas vadītājs, nevis automašīna pati. Nevienādojiet sevi ar transporta līdzekli.” Var piebilst, ka ķermenis jeb organisms ir ar daļēji garīgām spējām, un pats viņš var sevi sakārtot, kamēr  organisms vēl  nav neglābjami nolietojies. Protams, organisma dvēsele ir klāt  pārmaiņām, bet palīdz tikai tik lielā mērā, cik lielā mērā šis organisms ar savu brīvo gribu ir dzīvojis pēc sirdsapziņas un kāds ir šī dzīvotāja uzdevums šajā dzīvē uz Zemes. Varbūt viņam, kura gars vēl tālu no labošanās,  ir uzdevums šeit būt par ļaundari, lai cilvēkiem vairotu ciešanas un grūtības šajā soda nometnē…  

Tas viss, ja runājam par dzīvību un garīgumu, uzskatāmi pierādās ar masu psihozi, intuīciju, telepātiju, hipnozi, ar izveseļošanās gadījumiem no neizārstējamām  slimībām, ar citādi neizskaidrojamu izglābšanos no bezcerīgas situācijas…

Varbūt šīs skices ir tikai varbūtība… Bet ir interese izprast ko vairāk par šo dzīvi… Šķiet tiešām katram no mums ir dota iespēja, dzīvojot pēc sirdsapziņas ar labestību, izglābt savu garu no pārdzimšanas atkārtotām grūtībām šeit garu soda nometnē.; izglābt, lai gars varētu atgriezties harmoniskajā garu pasaulē.