LATVIJAS REPUBLIKAS SATVERSMES TIESAI
Konstitucionālā sūdzība
par Saeimas vēlēšanu likuma 9. panta 1. daļas atbilstību Satversmes 1. un 2. pantam.

 

 Saeimas vēlēšanu likumu 1995. gada 25. maijā ir pieņēmusi Latvijas Republikas Saeima, tas stājās spēkā 1995. gada 6. jūnijā un ar grozījumiem ir spēkā esošs.

 

 Saeimas vēlēšanu likuma 9. panta 1. daļa: "(1) Kandidātu sarakstu var iesniegt: 1) likumā noteiktajā kārtībā reģistrēta politiskā organizācija (partija); 2) likumā noteiktajā kārtībā reģistrēta politisko organizāciju (partiju) apvienība." Šajā sūdzībā šī ir apstrīdētā tiesību norma, ko iesniedzēja lūdz atzīt par neatbilstošu Satversmes 1. un 2. pantam. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 16. p. 1. punktu šī sūdzība ir piekritīga Satversmes tiesai.

 

Iesniedzēja ir juridiska persona, biedrība "Starptautiskās apvienības par cilvēka tiesībām Latvijas nodaļa” ( saīsināti SACT LN ), un tā ir tiesīga šādu sūdzību iesniegt ( sk. pielikumā esošus dokumentus). Sūdzība tiek iesniegta par vēl neizspriestu prasījumu. Nav citu iespēju apstrīdēt šeit minēto normu, kā vien sūdzības iesniegšana Satversmes tiesā.

 

Tā kā Satversmes tiesas likuma 19.p.6.d.1.punkts nosaka sūdzībā pamatot, kā tiek aizskartas sūdzības iesniedzēja pamattiesības, SACT LN noteikti uzskata, ka Satversmes 1., 2., 9., 102. u.c. panti dod tai tiesības aktīvi piedalīties vēlēšanu procesā, sastādīt un iesniegt kandidātu sarakstu... Taču ar apstrīdēto normu biedrībai ir liegtas tiesības sastādīt un iesniegt kandidātu sarakstu, bet partijām tādas tiesības ir dotas. Satversme partijas, biedrības un citas sabiedriskās organizācijas vērtē un atzīst kā viena līmeņa līdzvērtīgas un līdztiesīgas organizācijas. Tā, piemēram, Satversmes 102. pants nosaka: "Ikvienam ir tiesības apvienoties biedrībās, politiskās partijās un citās sabiedriskās organizācijās”. Ja partijām apstrīdētā norma dod ekskluzīvas vēlēšanu tiesības, bet citām organizācijām tās liedz, tad tas ir gan nepamatoti, gan diskriminējoši, gan antikonstitucionāli. Citiem vārdiem sakot, Satversmes noteiktajam vienādu subjektu lokam apstrīdētā norma nepamatoti dod vēlēšanu tiesības tikai vienai no organizācijas formām - partijām. Sūdzības iesniedzēja – SACT LN kā biedrība ir organizējusies un atrodas Satversmes garantētā demokrātiskā republikā – Latvijā, un tā pieder pie Latvijas tautas kā viena no tautas organizācijas formām, kam kopā ar tautu Satversme ir noteikusi visu valsts suverēno varu, nevis noteikusi to tikai un vienīgi partijām. Līdz ar to sūdzības iesniedzējai ar apstrīdēto normu nepamatoti ir aizskartas pamattiesības piedalīties vēlēšanās un ņemt aktīvu dalību valsts pārvaldes darbā. Demokrātijas vispārzināmie principi attiecībā uz vēlēšanu tiesībām ar apstrīdēto normu ir nepamatoti un antikonstitucionāli pārkāpti.

 

Sūdzības iesniedzējai aktīva piedalīšanās vēlēšanās ir svarīga un nepieciešama tādēļ, ka tās Statūti tai nosaka rūpēties par pilsoņu dzīves normāliem apstākļiem, kādus tos prasa starptautiskie Latvijai saistošie normatīvie akti cilvēka tiesību jomā ( sk. pielikumā) . SACT LN kā cilvēka tiesības aizstāvoša organizācija pamatoti uzskata, ka galvenais Latvijas nabadzības cēlonis ir partokrātija ( sk. pielikumā) , kas radusies un turpina pastāvēt apstrīdētās normas rezultātā. Tieši tāpēc sūdzības iesniedzējas pamattiesības izmantot vēlēšanu tiesības apstrīdētā norma aizskar vistiešākā veidā. Ja tāda aizskāruma nebūtu, tad, iesniedzot kandidātu sarakstu, SACT LN tajā varētu iekļaut tieši tos kandidātus, kas visvairāk atbilstu mērķim uzlabot pilsoņu dzīves apstākļus maksimāli atbilstoši starptautiskajām tiesību normām cilvēka tiesību jomā. Bet tagad tas ar apstrīdēto normu tai ir liegts. Šajā sūdzībā SACT LN aprobežo prasījumu tikai attiecībā uz sevi pašu kā biedrību, bet neizvērš apstrīdētās normas radīto netaisnību kā fonu attiecībā uz to, ka visiem balsstiesīgajiem 99 % pilsoņiem, kuri nav partijas biedri, tāpat ir liegtas vēlēšanu tiesības – sastādīt kandidātu sarakstus, tos iesniegt, kandidēt, balsot par saviem izvirzītajiem kandidātiem, proti, viņiem ir liegts izmantot pilnā mērā aktīvās un pasīvās vēlēšanu tiesības, atstātas tikai balsošanas tiesības vienīgi par partiju sarakstiem. SACT LN uzskata, ka, atzīstot apstrīdēto normu par neatbilstošu Satversmei, un likumdevējam šo normu papildinot ar balsstiesīgo pilsoņu tiesībām pilnībā izmantot vēlēšanu tiesības, tiktu sasniegts SACT LN mērķis – tai būtu tiesības iesniegt kandidātu sarakstu, lai veicinātu tautas labklājības līmeņa būtisku celšanu ar pašas tautas aktīvu līdzdalību valsts pārvaldes darbā, kas izslēgtu partokrātijas jau ilgstošo monopolvaras ļauno ietekmi uz valsts ekonomiku un sabiedrības morāli ( sk. papildus materiālus pielikumā).

 

Apstrīdētā norma un tās rezultātā izveidotā sistēma ( partokrātiskā valsts pārvalde ) ir nonākusi pretrunā ar Satversmes 1. un 2. pantu. Demokrātijā valsts suverēnā vara pieder tautai (pilsoņu kopumam), bet nevis maziņām partijām, kas tautu nepārstāv sava mazskaitlīgā sastāva dēļ. Visu partiju biedru skaits Latvijā ir tikai nepilns viens procents no pilsoņu kopskaita. Pārējie ir bezpartejiskie pilsoņi. Ja partijā būtu vismaz 100 000 biedru, tā kaut daļēji jau varētu pārstāvēt nelielu tautas daļu. Tas, ka pilsoņiem ir balsošanas tiesības, nenozīmē, ka viņiem ir pilnas vēlēšanu tiesības un ka tāpēc pastāv demokrātija. Bezpartejiskie pilsoņi nav vēlētāji, viņi ir tikai balsotāji par partiju sarakstiem, un tas sevišķi lielā mērā mazina demokrātiju. Vēlēšanu likumā nav noteikts arī t.s. kvorums jeb balsojušo skaits, pie kura Saeima skaitās ievēlēta. To tā noteikusi partejiskā Saeima. Tātad balsošana vien par partiju sarakstiem nenodrošina demokrātiju un tautas vairākuma gribas izteikšanu. Demokrātijā tautai ir iespējams iespaidot valsts varu, savus pilnvarotos, bet Latvijā partokrātijas valsts vara nav iespaidojama ne no tautas un pat ne no parlamentārās opozīcijas. Tas Latvijā ir pierādījies un uzskatāmi pierādās ar jau apmēram 15 gadus ilgušu partokrātijas faktisko rīcību, ko tauta nav varējusi ietekmēt un tāpēc ir ar to neapmierināta ( sk. materiālus par to pielikumā).

 

Sūdzības juridiskais pamatojums jau būtībā izteikts ar šeit augstāk rakstīto. Pēc tiesību normu hierarhijas principiem Saeimas vēlēšanu likumam ar tā sastāvā esošo apstrīdēto normu ir jāatbilst augstāka juridiska spēka tiesību aktam – Satversmei; tās 1. un 2. pants Latviju nosaka par demokrātisku republiku, kurā visa suverēnā vara pieder tautai ( pilsoņu kopumam ). Ja tiesību normu hierarhijas princips tiek pārkāpts, kā tas acīmredzami ir konkrētā sakarībā, Saeimas vēlēšanu likumā esošā apstrīdētā norma ir atzīstama par neatbilstošu Satversmei un turpmāk tā pēc tiesas norādījuma likumdevējam ir papildināma atbilstoši Satversmei ar normu par to, ka kandidātu sarakstus var iesniegt ne tikai partijas un to apvienības, bet arī biedrības un citas pilsoņu sabiedriskās organizācijas.

 

Zinot Satversmes tiesas nostāju, ka tā neierosina lietu par tiesību normu neesamību, SACT LN noteikti uzsver, ka apstrīdētā norma ir reāli eksistējoša tiesību norma, kas neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību aktam – Satversmei, un SACT LN nelūdz tiesu vērtēt kādu neesošu tiesību normu, bet lūdz tikai šo esošo apstrīdēto normu – Saeimas vēlēšanu likuma 9.panta 1.daļu atzīt par neatbilstošu Satversmes 1. un 2. pantam ( sk. papildus materiālus par to pielikumā).

 

Pamatojoties uz Satversmes 1., 2., 9., 92., 89... pantu un ņemot vērā šajā sūdzībā rakstīto un Satversmes tiesas likuma 17., 18.. 19.2., 20. pantu, SACT LN lūdz Satversmes tiesu

 

1. Pieņemt šo konstitucionālo sūdzību, ierosināt lietu un izskatīt to rakstveida procesā.

2. Atzīt Saeimas vēlēšanu likuma 9. panta 1. daļu par neatbilstošu Satversmes 1. un 2. pantam.

 

Pielikumā : 1. SACT LN pilnsapulces lēmums par sūdzības iesniegšanu un vadītāja pilnvarām. 2. Uzņēmuma reģistra uzziņa par SACT LN kā juridisku personu. 3. SACT LN Statūti. 4. SACT LN reģistrācijas apliecība. 5. UR uzziņa par pašreizējo SACT LN statusu un vadības sastāvu. 6. Statistikas materiāli par Latvijas ekonomisko stāvokli uz ……. lapām. 7. EK tiesneša Egila Levita atzinumi par tēmu uz ……….. lapām. 8. Citāti no Augstākās padomes deputātu uzskatiem par vēlēšanu likumu uz …… lapām. 9. Argumenti un fakti par tēmu no iepriekšējām sūdzībām par šo pašu priekšmetu uz ….. lapām. 10. Argumenti, kas atspēko ST iebildumus, ka tā neizskata normu neesamību uz …… lapām.

 2010.gada 15. septembrī. SACT LN vadītājs : …………………………………….. ( Aivars Lazda )

 

PS. Sūdzība iesniegta Satversmes tiesā 15.09.2010.

Informācija : Šī šogad ir septītā sūdzība, jo iepriekšējās sūdzības ST ir noraidījusi, atteikusies ierosināt lietu un izskatīt pēc būtības. Motivācija noraidīšanai pēc SACT LN juristu uzskata ir visnotaļ nepamatota, bet cēloņi noraidīšanai ir saprotami – tā ir ST nevēlēšanās nostāties pret partokrātiju un nevēlēšanās atzīt, ka Saeimas līdzšinējās vēlēšanas ir bijušas pretrunā ar Satversmi un ar sekām, kas no tā izriet.


LATVIJAS REPUBLIKAS SATVERSMES TIESAS
___________________ KOLĒĢIJA_____________________

Jura Alunāna iela l, Rīga, LV 1010 Tālrunis: 67830735, 67210274 Fakss: 67830770

 

 LĒMUMS PAR ATTEIKŠANOS IEROSINĀT LIETU

 

 Rīgā 2010. gada 14. oktobrī

Satversmes tiesas 2. kolēģija šādā sastāvā: kolēģijas priekšsēdētājs Viktors Skudra un tiesneši Kaspars Balodis un Aija Branta, kolēģijas sēdē izskatījusi Satversmes tiesā saņemto pieteikumu par lietas ierosināšanu (pieteikums Nr. 260/2010), ko iesniegusi biedrība «Starptautiskās apvienības par cilvēka tiesībām Latvijas nodaļa" (turpmāk - Pieteikuma iesniedzēja),

 konstatēja:

 1. Pieteikuma iesniedzēja lūdz Satversmes tiesu atzīt Saeimas vēlēšanu likuma 9. panta pirmo daļu (turpmāk - apstrīdētā norma) par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 1. un 2. pantam. Apstrīdētā norma noteic: ,,(1) Kandidātu sarakstu var iesniegt: 1) likumā noteiktajā kārtībā reģistrēta politiskā partija; 2) likumā noteiktajā kārtībā reģistrēta politisko partiju apvienība."

 Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmei ar to, ka tiesības sastādīt un iesniegt kandidātu sarakstus nepiešķir arī biedrībām. (SACT LN pēc šī lēmuma saņemšanas komentē šo tēzi: Patiesībā apstrīdētā norma nevis nepiešķir, bet aizliedz sabiedriskajām vēlētāju organizācijām aktīvās vēlēšanu tiesības, tātad aizskar pilsoņu organizēšanās formējumu pamattiesības piedalīties vēlēšanās – sastādīt un iesniegt kandidātu sarakstus)

 2. Satversmes tiesas likuma 16. panta 1. punkts noteic, ka Satversmes tiesa izskata lietas par likumu atbilstību Satversmei. Līdz ar to pieteikumā ietvertais prasījums ir piekritīgs Satversmes tiesai.

 

 3. Satversmes tiesas likuma 17. panta pirmās daļas 11. punkts un 19.2 panta pirmā daļa noteic, ka personai ir tiesības iesniegt pieteikumu (konstitucionālo sūdzību) tai Satversmē noteikto pamattiesību aizskāruma gadījumā. Saistībā ar šo kritēriju Satversmes tiesas likuma 19.2 panta sestās daļas 1. punkts pieteikuma iesniedzējam uzliek pienākumu pamatot, ka ir aizskartas viņam Satversmē noteiktās pamattiesības. Pieteikumā pausts Pieteikuma iesniedzējas viedoklis, ka Satversmes 1, 2., 9. un 102. pants dod tai tiesības aktīvi piedalīties vēlēšanu procesā un sastādīt un iesniegt kandidātu sarakstus, jo Satversmes 102. pants biedrības atzīstot kā līdzvērtīgas organizācijas politiskajām partijām un tām šādas tiesības esot. ( SACT LN komentārs pēc šī lēmuma saņemšanas: Sūdzībā un tai pievienotajos materiālos ir pamatots pat bez 102. panta, ka biedrībai Satversme ar tās 1. un 2. pantu garantē aktīvās vēlēšanu tiesības, jo biedrība ir pilsoņu, tātad tautas daļa, kam Satversme dod visu varu, bet ne tikai partijām vien .) Tomēr Pieteikuma iesniedzēja nav pamatojusi, ka no Satversmes 102. pantā noteiktajām tiesībām ikvienam apvienoties gan biedrībās, gan politiskajās partijās, gan citās sabiedriskajās organizācijās, būtu secināms, ka tās ir identiskas sabiedrības organizēšanās formas un ka regulējumam attiecībā uz tām būtu jābūt pilnīgi vienādam. Uzskatam, ka biedrībai no Satversmes 1., 2., 9. vai 102. panta izrietētu subjektīvas pamattiesības sastādīt un iesniegt kandidātu sarakstus, pamatojums nav sniegts. ( SACT LN : Tiesas kolēģija ar Satversmes 102. pantu ir neveiksmīgi mēģinājusi pierādīt, ka partijām ir, bet biedrībām nav jādod vēlēšanu tiesības, jo tās neesot identiskas. Satversmes tiesas uzskaitītie Satversmes panti taču nedod subjektīvas tiesības arī tikai partijām! Satversme ar 102. pantu regulē tikai pilsoņu organizēšanās formas. Bet vēlēšanu tiesības dod vai liedz vēlēšanu likums. Tāpēc tiek apstrīdēts likums. Identiski visās organizēšanās formās ir pilsoņi kā vēlēšanu tiesību subjekti, ko Satversme vienīgos katru par sevi un kopumā atzīst par visas varas nesējiem un tāpēc no vēlēšanu tiesību viedokļa visas pilsoņu organizācijas ir tomēr identiskas un tām visām ir aktīvās vēlēšanu tiesības. Tas nozīmē, ka sūdzības iesniedzējai ir tādas pašas vēlēšanu tiesības kā partijām)

Tādējādi nav gūstams apstiprinājums tam, ka apstrīdētā norma varētu aizskart Pieteikuma iesniedzējas pamattiesības un ka Pieteikuma iesniedzēja būtu tiesīga iesniegt pieteikumu par apstrīdēto normu.( SACT LN : Absurds un nepamatots secinājums! Sūdzībā un tās pielikumos plaši un pamatoti ir argumentēts, ka un kā Saeimas vēlēšanu likuma 9.p.1.d. aizliedz sabiedriskajai organizācijai ( arī biedrībai) aktīvās vēlēšanu tiesības, proti, tai ir aizliegts, piemēram, iesniegt kandidātu sarakstu, līdz ar to aizskarot tās pamattiesības, ko garantē Satversme ar savu 1. un 2.pantu...)

4. Papildus norādāms, ka konstitucionālajai sūdzībai ir jāatbilst prasībām, kas noteiktas Satversmes tiesas likuma 18. un 19.2 pantā. Šā likuma 18. pants paredz, ka pieteikumā ir jānorāda pieteikuma juridiskais pamatojums. ( SACT LN: Juridiskais pamatojums ir izteikts pilnīgi un skaidri, to nevar apstrīdēt pat ST, jo tā nesecina, ka nav sniegts likuma prasītais juridiskais pamatojums, bet atsaucas uz likuma neprasītas juridiskas analīzes trūkumu.) Konstitucionālajā sūdzībā nav iekļauta juridiska analīze par to, kādā veidā apstrīdētā norma nonāk pretrunā kādam no Satversmes 1. vai 2. pantā ietvertajiem principiem. Līdz ar to pieteikums neatbilst Satversmes 18. panta prasībām.( SACT LN: Katrs taisnīgs un godprātīgs jurists saprot, ka juridiska pamatojuma došana tiek izteikta juridiskas analīzes veidā, konkrēti sūdzībā un tās pielikumos ir sīki izskaidrota (analizēta!) pretruna starp Satversmes 1.,2. pantu un apstrīdēto normu, ar to pierādot normas neatbilstību Satversmei. )

Ņemot vērā konstatēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 20. panta piektās daļas 2. un 3. punktu, Satversmes tiesas 2. kolēģija nolēma: atteikties ierosināt lietu pēc biedrības «Starptautiskās apvienības par cilvēka tiesībām Latvijas nodaļa" konstitucionālās sūdzības (pieteikuma Nr. 260/2010). Lēmums nav pārsūdzams.

 Satversmes tiesas 2. kolēģijas priekšsēdētājs V. Skudra KOPIJA PAREIZA 

Rīgā 1 4 -10- 2010 xxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxx