Blogs


20:48
SATVERSMES SAPULCE. Nepieciešamības pamatojums
SATVERSMES SAPULCE. Nepieciešamības pamatojums.
 
Kvintesence no diplomāta Valda Krastiņa intervijas "Citā dienā"

Neatkarīgi no tā, kāda partija vai partiju grupa nākamo vēlēšanu rezultātā nonāks pie varas, būtiskas izmaiņas esošajā, absolūti nejēdzīgajā sociāli ekonomiskajā izkārtojumā nav gaidāmas.

Par to, ka tas tā ir, gādājuši Saeimas sasaukumi viens pēc otra. Bet sākums ir labi zināms. Faktiski tas bija Klubs 21 un no tā 1993.gadā dzimušais Latvijas ceļš, kurā sekmīgi apvienojās laba daļa bijušo LPSR augsta līmeņa funkcionāru un drošības iestāžu darbinieku. Tiem bija pieredze, nauda un organizatoriskā prasme, kuras tik ļoti pietrūka uz barikādēm stāvētājiem. Tie naivi pieņēma, ka bijušie nu kļuvuši par Latvijas patriotiem un domā tik par valsts nākotni.

To, ka viņi tā nedomāja gan, varējām pārliecināties pamazām, laika gaitā, kad LC un citu, nākamo un topošo partiju dižvīri sāka pielāgot likumdošanu, noteikumus, visu politisko un ekonomisko vidi tā, lai netraucēti pārņemtu un pārvaldītu tās bagātības, kuras pēc padomju varas krišanas brīvi peldēja Latvijas vidē. Un darīja to mērķtiecīgi, prasmīgi, izveidojot tautai nepieejamu un nocietinātu sistēmu. Vārdi, protams, tika teikti citi – skaļi patriotiski, bet uz tiem attiecas Bruno Rubesa teiktais: „Mani dziļi pārsteidz, cik daudzi Latvijā runā vienu, bet domā un dara ko pavisam citu.”
Latvijas tauta šajā ziņā ir novesta un joprojām ir ļoti neapskaužamā situācijā. Piecus gadus Prāgā 90.gadu sākumā vēroju Čehijas izkūņošanos no „sociālisma” valgiem. Pirmkārt, čehi sekmīgi darbināja lustrācijas likumu, kurš ”bijušos” nobīdīja malā. Otrkārt, čehiem jau kopš 1968.gada Prāgas pavasara bija labi organizēta iekšējā opozīcija komunistu režīmam; tās ietvaros ļaudis guva skarbu rūdījumu, apvienojās domubiedru kopās. Tās pēc varas pārņemšanas nodrošināja valsts virzību atbilstoši nacionālajām interesēm...

Latvijā bijušie funkcionāri kopā ar viņu līdzgaitniekiem labi domājošās personības ātri neitralizēja un no valsts pārvaldes izstūma, liekot lietā visu tiem piemītošo divkosību, viltību, organizētību un ilggadīgo pieredzi ļaužu muļķošanā. Kā tagad redzams – plikas, neapvaldītas mantkāres un varaskāres vārdā.

Tā nu šodien esam skarbi atmodušies Latvijā ar izšķērdētām nacionālām bagātībām, vāju rūpniecību, bet toties ar eleganti samudžinātu valsts pārvaldes sistēmu, kura darbojas valdošās elites ( partokrātijas ) labā neatkarīgi no tās politiskā iekrāsojuma – oranža, zila, sārta, zaļa. Nav brīnums, ka vēlētāji izmisumā sāk meklēt ārkārtas risinājumus, vispirmām kārtām „stiprās rokas” virzienā, nesmādējot pat „vadoņus” ar kriminālu pagātni.
Izeja? Būtu jāsāk ar to, kas acīmredzot Latvijas apstākļos patlaban nav iespējams: ar pašreizējo varas partiju apvienošanos patiesi nacionālu mērķu sasniegšanai. Tā kā tas diemžēl pieder pie sapņu grāmatas risinājumiem, būtu vismaz jāpanāk, lai partiju korporatīvās intereses un rīcība nedarbotos pretim valsts interesēm. Taču kā?
To var panākt ar valsts pārvaldes pilnīgu atjaunošanu, izslēdzot no spēles politiski angažētu ierēdņu un partijām „piederošu” valsts institūciju līdzdalību (patlaban realizētās, tīri skaitliskās reformas neķeras pie pamatiem, ir domātas galvenokārt aizdevēju un publikas „acu aizmālēšanai”). Tātad šādas reformas ir iespējamas tikai tad, ja skaramies klāt daudzām aplamām ierašām („šī iestāde pieder manai partijai”), likumiem, noteikumiem, partiju sistēmai un beigu beigās pašai Satversmei.

Par Satversmes nepiemērotību pašreizējai situācijai tiek runāts arvien skaļāk (tā mums, piemēram, ir „nodrošinājusi” pašreizējo neapmierinošo vēlēšanu sistēmu).
Lasot un iedziļinoties mūsu Satversmē, arvien spēcīgāk pārņem sajūta par konstitucionālo tēvu ideālistisko naivumu. Tagadējā, 1922.gadā pieņemtā Satversme ir nepilnīga, tā domā pārāk labi par cilvēka iedabu, izvairoties runāt par sankcijām vai ierobežojumiem apzināti radītu aplamību gadījumos.. Mūsu Satversme īsti nedarbojas. To sajūt un redz daudzi. Nav ko gaidīt, ka Saeima, kas ievēlēta pašreizējās Satversmes ietvaros, būs ar mieru to mainīt – jo sevišķi tādēļ, ka pašreizējā kārtība var nodrošināt esošo 100 gudro viņiem tik vēlamo atkalievēlēšanu un ievēlēšanas gadījumā ienesīgo, patlaban ne ar kādu atbildību nesaistīto darbošanos „valsts labā”.

Lai nomainītu partokrātisko sistēmu un nodrošinātu valsts pārvaldes principiālu pārveidi, vienīgais demokrātiskais ceļš ir Satversmes sapulces ievēlēšana vai – ja tas ir ilgi un sarežģīti – jaunas Satversmes un jaunas valsts pārvaldes sistēmas izstrādāšana kā absolūti centrālais, obligāti programmatiskais ievēlētās Saeimas uzdevums. Jaunas, pragmatiskas Satversmes un tai atbilstošas valsts pārvaldes apstākļos – tas ir ļoti svarīgi! – varētu arī saglabāt un izmantot visu, ko savā valstī līdz šim esam sasnieguši pozitīvā ziņā (piemēram, likt lietā zinošo un izglītoto, ar līdzšinējām varas partijām nesaistīto cilvēku pieredzi un māku; Latvijā tādu ir daudz).

Piebilde godājamā diplomāta Valda Krastiņa teiktajam: Starptautiskās apvienības par cilvēka tiesībām Latvijas nodaļa ( SACT LN ) 2010.gada 25.septembrī rīkotajā konferencē paziņoja, ka tā ir gatava nākt atklātībā ar jaunu vēlēšanu likumprojektu, kā arī ar Satversmes otrās sapulces ( SOS ) ievēlēšanas likumprojektu un SOS uzdevumiem – sakārtot Latvijas tiesisko sistēmu latviešu tautas kā apdraudētas nācijas attīstībai un pastāvēšanai globalizācijas apstākļos.
Skatījumu skaits: 892 | Pievienoja: petla | Reitings: 0.0/0
Komentāru kopskaits: 0