Pirms 30-40 gadiem tieši  rusifikācija  mudināja mani cīnīties par Ulmaņlaiku Latviju – lai tā atjaunotos un mūžīgi pastāvētu. Bet viss nemitīgi mainās kā mode.  Mainība ir dzīves sistēmas būtība:  progress, attīstība, superaugstās tehnoloģijas,  pat mākslīgais intelekts, imperiālisms, Putina , Trampa tipa ļaudis, militārais spēks, lielvaru ideoloģija, ļaužu pragmatisms un negatīvais egoisms.  Tikai viens nenovēršamās mainības piemērs:  mani smagi nomāc jaunā modernā ākstīšanās uz skatuves – nav vairs sirsnīgu melodiju, bet kakafonija,  ģitārisks,  nepatīkams, haotisks un disharmonisks skaņu jūklis, tālu tālu nost no bijušā inteliģentā skaistuma. Milzīgs bijušā skaistuma zaudējums! Vēl -  arī mūsu pašu varas ļaužu iebalsošana amatos pretēji valsts konstitūcijai, modernisms , politiskā saprāta seklums, tieksme uz varu un mantu, prom no garīguma, no goda, taisnīguma, pat no sirdsapziņas.  Sekas –  milzīgs bijušo vērtību zaudējums!  Tā kā bija Ulmaņlaikos vairs nebūs nekad. Par to vairāk manā grāmatā „ Man Kāds liek patiesību teikt” ( var atvērt no www.facebook.com/P.Lazda  ar saiti  pietura.mozello.lv  ).