VALSTS PĀRKĀRTOŠANĀ RADIKĀLISMS IR ATTAISNOJAMS, jo –

UN LATVIJAI TAS IR NEATLIEKAMI NEPIECIEŠAMS !

 

    Mūsu jaunatgūtā valsts 20 gados ir partiju apturēta un izpostīta. Aplams ir samiernieciskais iebildums, ka slikti jau iet visās postkomunisma valstīs. Taču tik slikti neiet gan visās! Polija. Visstraujākā attīstība Eiropas Savienībā. Arī Igaunija. Tikai ne Latvija. Te ir īpaši stagnējošā partokrātija, kas, tautai neprotestējot, mūs novedusi nabadzībā, atkarībā, pat bezizejas stāvoklī. Partokrātijas stils ir stagnācija, radikālu izmaiņu absolūta nepieļaušana iedibinātajā vēlēšanu un pārvaldes sistēmā, mīņāšanās un kāpšanās atpakaļ, baidoties zaudēt partijnieku iekarotās un iekārotās amata vietas pie sabiedrības IKP – iekšzemes kopprodukta apgrozības.

     Ir nonākts pie tālāk neiespējamības robežas – vismaz puse mūsu sabiedrības ir nabagi, bet partijas plēšas savā starpā, bremzē cita citai strādāt stāvokļa uzlabošanai, un tā tas turpināsies, ja tauta neies nobalsot par RADIKĀLĀM izmaiņām, nobalsot nevis atkal par partijām, bet par radikālām izmaiņām valsts pārvaldē...

 

    Te vispirms pāris komentāru no portāla DELFI

 

   "Kazimirs, turpin., 06.11.2010 15:07 DELFI

Pateikšu arī to, kā veicināt mūsu tautas "atražošanos". Tikai zinu, un arī daudzi citi zina, ka tas "neies krastā". Tātad. Latvijai jākļūst patstāvīgai, kā 1937/38.gadā, tikpat latviskai, tikpat vienotai jauna Kārļa Ulmaņa vienpersonīgi vadītai. Nekādu partiju! Tas ir ļoti svarīgi. Parlamentā tikai 50 likumdevējus, kas, ja labi strādā, netiek mainīti, bet sliktos atsauc, ierēdņus valdībā tāpat - lai strādā ilgstoši, ja labi strādā, nomaināmus, ja slikti. Valsts prezidents šajā mazajā valstī lieliski varētu pārskatīt situāciju, regulēt, bet valdības vadītājs būtu saimnieks ilgiem gadiem, ja labs. Tagad ir tā - tikko tu esi iesācis strādāt, apguvis specifiku, tevi jau norotē, nomaina, ievēl, ieceļ citus, kas rautin raujas tikt pie varas un bagātības, un tā joprojām, viss no jauna, un viss atkal slikti.. Kultūra mūs vienotu, darbs labklājībai mūs stimulētu strādāt, paši mēs ražotu visu sev nepieciešamo un maz kas būtu jāieved. Slēgtas robežas, apmēram kā Šveicē. stabili likumi, viss nokārtots, ne tā kā tagad - tūkstošiem likumu un grozījumu, jau vairs nevar līdzi izsekot, tiesu un ierēdņu patvaļa, nesodāmība savējo vidē, viss tas rada nenoteiktību, goda necienīšanu, noziedzību. Es te tā ātrumā uzmetu, piedodiet, ja daudz drukas kļūdu! To visu rakstot jau arī man nav nekādas ticības, ka tas ko teicu, tiks vērā ņemts..."

 

Cits komentārs:

 

".. Tauta neprotestējot pret valdības "cirpšanas” politiku, jo neredzot citu izeju. Cirpt esot nenovēršama nepieciešamība, tauta esot saprātīga. Tik vienpusēji tiek skaidrota neprotestēšana. Neesot citas izejas. Valdība darot VISU ( ?!) iespējamo krīzes pārvarēšanai. Nu tad parādīsim, ka nedara gan visu.

 Pirmkārt, tauta ir sapratusi, ka pat 13.janvāra mēroga protesti neko labu nav devuši, nav iespaidojuši valsts varu. Partokrātija ir neiespaidojama. Arī pašreizējā valsts vara. Tauta neredz jēgu veltīgi protestēt.

Otrkārt, valdība un citi lēmēji nedara VISU, lai palielinātu ieņēmumus bez sāpīgās cirpšanas. Ir taču cirpšanas politikai alternatīva. Tā ir masveida ražošanas un eksporta uzsākšana, ko valdīšana ignorē un neveicina. Tad nu uzskaitīsim te dažus iespējamos ekonomikas attīstības pasākumus, ko realizējot, nevajadzētu nodarboties ar algu un pensiju samazināšanu, kā arī ar nodokļu palielināšanu... Tātad konkrēti un tikai dažas detaļas. Valdība varētu organizēt zivju dīķu rakšanu, ierīkošanu, zivju konservu ražošanu kaut vai stikla burciņās pēc lieliskām receptēm, arī eksportam. Piemēram, dīķu zivis baltie amūri pat nav jāpiebaro, šīs zivis pārtiek no zāles applūdinātās pļavās kā zosis. Organizēt kaut vai kaņepju šķiedras un sēklu ražošanu valsts saimniecībās uz no zemniekiem nomātās zemes lielās platībās, no kaņepju spaļiem ražot skaidu plates celtniecībai. Tāpat varētu organizēt ātraudzīgo kārklu audzēšanu šķeldas ražošanai termoelektrocentrālēm. Lopkopību - gaļas ražošanai, kaut vai pašapgādei, lai nav jāieved sasaldētā gaļa.

Valdība varētu dot zaļo gaismu pilsētu sabiedriskā elektrotransporta izbūvei pa viensliedes estakādēm, kas krasi uzlabotu satiksmes vidi un ievērojami palielinātu celtniecībā darba vietu skaitu, paši mēs varētu ražot gan vagonetes, gan akumulatorus, gan elektroniskās iekārtas.. pat eksportam. Ja valsts vadība vai pašvaldības dotu TIKAI piekrišanu, investori jau ir gatavi ieguldīt savu naudu, būvēt un ekspluatēt transporta trases. Atdzīvotos naudas aprite, ekonomika.. Tāpat būtu iespējams atjaunot VEF-u, finansēt zinātni jauniem ražojumiem, pārvest uz saimniecisko aprēķinu iestādes, kas varētu pašas sev pelnīt naudu, piemēram, valsts finansēto Patentu biroju, kas pašreiz nemaz nav ieinteresēts izgudrojumu ieviešanai un licenču tirdzniecībā, jo saņem budžeta algu neatkarīgi no padarītā darba; tāpat ar ražošanu saistītos institūtus varētu ieinteresēt pelnīt lielākas algas. Atļaut vēja parku brīvu izbūvi un pat veicināt tādu izgudrojumu ieviešanu, kas piesaista brīvo enerģiju... Tādu izgudrojumu jau kā paraugu ir ļoti daudz. Valdība un pašvaldības varētu koordinēt sadarbību to rīcībā esošos resursus ( telpas, zemi, iekārtas..) nodot ražošanai pa visu Latvijas teritoriju, kaut vai iznomājot par zemu nomas maksu vietējiem meistariem, kam "zelta rokas”, lai ierīko savas ražotnes ar savu elektrību utt. Neaplikt ar lieliem nodokļiem, atbrīvot no liekas birokrātijas, dot lielākas tiesības pašvaldībām ekonomikas attīstībai...

Treškārt, valdība varētu izstudēt NEP-a politiku panīkušajā Krievijā ap 1920.gadu, kad tika dota brīvība uzņēmējiem, kas tad STRAUJI atdzīvināja ekonomiku, ko, diemžēl, vēlāk sagandēja komunisti. No šīs NEP-a politikas noderīgo lieliski varētu tagad izmantot un glābt Latvijas bēdīgo ekonomiku... Kas kavē visu to un citu vajadzīgo darīt?! Varas inertums, stimulu trūkums ? – alga neatkarīga no labi darīta darba...

Īsuma labad pietiks ( garos rakstus nelasa ). Vai valdīšanai ir saimnieka "ķēriens”? Nav!Negrib, neprot? Nedrīkst? "