Kopēja Lauksaimniecības Politika (KLP) Eiropas Savienībā – kā panākt lai no pašlaik šķeļošas politikas KLP atkal kļūtu par visas Eiropassabiedrības inseretes apmierinošu politikas instrumentu. 40 % no Eiropas budžeta, joprojām tiek tērēti lauksaimniecības atbalstam, īstenībā politika neapmierina nevienu un būtībā tikai pasliktina Eiropas lauksaimnieku starptautisko konkurētspēju, jo:- apgrūtina saimniekiem ražošanas koncentrēšanu (jo papildus zemes iesaistīšanu ir būtībā neiespējami dārga tiešmaksājumu uzpūsto zemes cenu dēļ), sniedz lauksaimniekiem pretrunīgus tirgus signālus (atsevišķiem produktiem atsevišķās zemēs tomēr ir iespējams “izsist” īpašu atbalstamaksājumus) un rada papildus administratīvi birokrātiskās izmaksas sarežģītās maksājumu sistēmas administrēšanai Kā panāktšīs politikas „strādāšanu” visas Eiropas nākotnes attīstības uzdevumu risināšanai?2014 2020 gads jaunais plānošanas periodsES. Kāda ir/būs Latvijas valsts pozīcija sarunās ar ES komisiju? Mēs saprotam, ka esošie lauksaimniecības politikas mehānismi vairs būtībā nerisina nevienu no izvirzītajiem uzdevumiem – nedz ekonomiskāsefektivitātes paaugstināšanos, nedz lauku iedzīvotāju ekonomiskās labklājības paaugstināšanu, nedz produktīvo dabas resursu saglabāšanu, nedz lauku novecošanu. Un bieži sauklis „Tā vēlas sabiedrība” ir tikaipopulistisks aizsegs esošā naudas izlietojuma sadalījuma saglabāšanai – starp valstīm un starp atsevišķām lauku saimniecībām. Ko Latvijas un ES sabiedrība vēlas un ir gatava apmaksāt no publiskajiem finanšu resursiemlauku attīstībai un kas paliek tirgus mehānismu ietekmē. Kam jāvirza sabiedriskais finansējums un kā?

Grade A stuff. I'm uneqastionubly in your debt.