PĒTERIS LAZDA

Dzimis 1936. g. 19. janvārī Aizputes apriņķa Sakas pagastā.

Izglītība: Apriķu pamatskola (1952), Kazdangas lauksaimniecības tehnikums (1956), LVU Ekonomikas un juridiskajā fakultātē (1967), iegūta jurista kvalifikācija.

Darba gaitas uzsāka kā izmeklētājs Tukumā. Pēc augstākās izglītības iegūšanas strādājis dažādās iestādēs par juristu, to skaitā prokuratūrā.

PSRS okupācijas periodā aktīvi pretojās okupācijas režīmam. Laika posmā no 1972. līdz 1977. gadam izplatīja tūkstošiem lapiņu ar aicinājumiem izbeigt okupāciju, rusifikāciju, atjaunot Latvijas valstisko patstāvību. Piemēram, 1973. gada novembrī viņš izplatīja skrejlapas ar aicinājumu Latvijas PSR Augstākās padomes deputātiem “(...) tuvākā sesijā pieņemt lēmumu par Latvijas izstāšanos no PSRS līdz 1974. gada 1. jūlijam (...)” 1977.g. tika arestēts par pretpadomju aģitāciju un propagandu. Pēc VDK pasūtījuma ar VDK lēmumu nosūtīts tiesu psihiatriskajai ekspertīzei, kas izpildīja pasūtījumu un atzina viņu par psihiski slimu. Augstākā tiesa aizmuguriski viņu notiesāja piespiedu ārstēšanai bez termiņa noteikšana, tātad „uz mūžu”. Viņš tika nosūtīts uz slēgtajām Krievijas specnometnēm. Pēc ārzemju latviešu protestiem 1982.gadā no ieslodzījuma atbrīvots. Pēc Starptautiskās cilvēktiesību organizācijas ISHR lūguma P.Lazdu 1989.gada 8.februārī Štarnbergā rūpīgi pārbaudīja psihiatru konsīlijs un atzina par garīgi pilnīgi veselu, un minēja viņu kā pierādījumu, kā PSRS izrēķinājās ar tās politikas pretiniekiem.

Atmodas laikā aktīvi darbojās LNNK un LTF, bija populārākais Tukuma rajona delegāts Pilsoņu kongresā. Tukumā izdeva avīzi "Vanemas Atmoda".

Tika ievēlēts Tukuma rajona padomē, arī kā padomes priekšsēdētāja vietnieks (1989).

1990. gada martā ievēlēts par AP deputātu kā LTF kandidāts Slampes 189. vēlēšanu apgabalā.

AP darbojās Likumdošanas jautājumu komisijā un LTF frakcijā. Autors un līdzautors likumu un lēmumu projektiem par politiski represēto personu statusu, par noziegumiem pret cilvēci, par Totalitārisma seku dokumentēšanas centru, par Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisiju, bija šīs komunistiem nevēlamās komisijas priekšsēdētājs, bet viņa aktīvās darbības dēļ viņam piebiedroja līdzpriekšsēdētāju un pretsvaram aktivizēja komisijas sastāvā esošo Knutu Skujenieku… Komisijas darbs tika paralizēts.

P. Lazdas likteņstāsts ietverts Anša Epnera dokumentālajā filmā "Disidents" (1988).
Sarakstījis grāmatu "Skarbā dzīve soda nometnē, kas riņķo ap sauli" (1999).

Apbalvojumi: III šķiras Triju Zvaigžņu ordenis (2000) un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme, piešķirts Nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statuss (1998).

Bijušais politieslodzītais par pārmaiņām Latvijā

Raksta fragments no laikraksta “Laiks”, 1989.g.4.februāris, autors P. Lazda.

(...) Ja es - latvietis - esmu saņēmis mantojumā māju savā Tēvzemē un gribu tajā dzīvot sev raksturīgu dzīvi, tad juridiski taču neviens nevar pat pretendēt uz dzīvošanu manā mājā bez manas piekrišanas, un neviena tiesa taču mani nenosodīs par citu ļaužu necienīšanu, ja atsakos tos ielaist uz dzīvi savā mājā. Tad kāpēc gan viens otrs apsūdz latviešus krievu necienīšanā, ja latvieši savā mantojumā, savā Tēvzemē vēlas dzīvot latvisku dzīvi latviskā vidē?! Mēs taču ar tādu vēlēšanos nudien nekurinām naidu starp tautām, mēs to negribam kurināt. Mēs vienkārši gribam dzīvot mums – latviešiem - raksturīgu dzīvi savu ciltsbrāļu vidū kā Daba to ir iekārtojusi un iekodējusi mūsos. Tā ir dabiska vēlēšanās un tikpat dabiskas tiesības…

Brīvības balva trim baltiešiem.

Raksta fragments no laikraksta “Brīvā Latvija” , 1990.g. 22.oktobrī.

Kā ziņo dāņu avīze Venstreblad šī gada Dānijas PL-fonda brīvības balva 50 000 kronu apmērā piešķirta trim baltiešiem: valodniekam Mati Hintam no Igaunijas, juristam Pēterim Lazdam no Latvijas un žurnālistam Gintautam Jesmutam no Lietuvas. PL-fonds izvēlēja šos trīs tādēļ, ka viņi "bez mitēšanās un ar apbrīnojamu ideālismu ir darbojušies un cīnījušies par brīvības un neatkarības atjaunošanu Baltijas valstīs". Balvas pasniegs Dānijas ārlietu ministrs Uffe Ellemann-Jensen's un rektors profesors Ove Nathan's 1990.gada 20.decembrī Kopenhāgenas universitātē.

P.Lazda izsaka bažas par Latvijas norisēm:

„Riskējām, zem okupācijas varas helikopteriem nobalsojām par Latvijas neatkarību. Bet ne es, ne mēs nedaudzie – par savu tautu cēlušies - nevarējām tālāko situāciju būtiski iespaidot.. Okupācijas varas spēki bija jau laikus parūpējušies par savu interešu virzītājiem jaunajās varas struktūrās. Arī paši vēlētāji nebija pietiekami patriotiski – lielā pārsvarā ievēlēja komunistus un pavisam maz Latvijas patieso patriotu. Pie varas tikušie komunisti un viņu sabiedrotie tad arī izdarīja to, kas ar mūsu Tēvzemi ir noticis un notiek – kopš 1995.gada pretēji Satversmei Latvijā valda partokrātija, bezpartejiskajiem ar Saeimas vēlēšanu likuma 9.pantu atņemtas vēlēšanu tiesības, atstātas tikai balsošanas tiesības par partiju sarakstiem, tiesneši iecelti bez pārbaudes laika, valsts atteikusies no darbības tautsaimniecībā, pelnošās nozares atdotas privātpersonām, likumu plūdi, tie nav sakārtoti, valda tiesu patvaļa, ierēdņu savstarpēja pašaizsardzība un sadarbība pašu labumam… Tāpēc Latvija uz 2020.gada sākumu joprojām nav demokrātiska valsts, Latvija joprojām nav tiesiski sakārtota valsts. Pagriezienu tautas labklājības virzienā varētu izdarīt Satversmes Otrā Sapulce, kas sakārtotu likumus un tiesu sistēmu, likvidētu partokrātiju un būtiski sanētu visu Latvijas valsts pārvaldi. Taču pie varas reiz nonākusī partokrātija to nevēlas un nevēlēsies darīt. Strupceļš. Veltīgi ir bijuši mūsu Latvijas patriotu, varoņu upuri un cerības. Līdzšinējais partokrātijas režīms nepietiekoši gādājis par Latvijas brīvības cīnītāju godināšanu, par viņu sociālo vajadzību valstisku risināšanu, nav valsts līmenī pat vien nosodīts psihiatru ( Apsītes... ) uzskats, ka pret valsts netaisnīgu režīmu cīnās tikai psihiski slimie, jo viņi, lūk, neapzinoties savu nespēju režīmu grozīt. Pēc visa tā rodas jautājums: „ Kas no jauna celsies cīnīties pret netaisnīgu varu? ”

( Lūdzu šīs grāmatas sagatavotājus necenzēt šo tekstu. Tas atbilst aktuālajai patiesībai. )