Reāli pastāv Augstākā  Saprāta radītā materiālā – mūsu fiziskā dzīve šeit Zemes dzīvības sistēmā un pastāv garīgā mums neredzamā dzīve – garu pasaulē, ko arī radījis Augstākais Saprāts sev - harmoniska, taisnīga un augstākā mērā patīkama visām to pelnījušām garīgajām būtnēm.

Mūsu dzīve šeit ir bijusi, ir un vienmēr būs netaisnīga, raupja, ciešanu pilna. Prieks un laime mums ir ar limitu – tikai tik, lai pie mazāk nedarītu sev galu. Vienkārši sakot, šeit ir labošanas kolonija to garu labošanai, kuri pārkāpuši garīgās pasaules sadzīves kārtību.  Vainīgais gars tiek stacionēts pagaidu statusā un kā dvēsele tad nu iemājo jaundzimušajā kopā ar pūrā doto sirdsapziņu kā paraugprogrammu dzīvei. Ja dzīvots pēc sirdsapziņas, nedarot sliktu,  Radītāja Sistēma deportēto garu integrē atpakaļ dzīvei garu pasaulē. Bet, ak vai, negodīgajiem, ļaundariem…! Pēc viņu nāves viņu gars pārdzimst atkārtotai Zemes dzīvei un varbūt pat ne par cilvēku.

Šī  sistēma joprojām darbojas autopilota režīmā.

Lai nekrietnu, nelietīgu cilvēku atradinātu no negatīvā, viņš ir jāpakļauj grūtībām, ciešanām ļoti pamatīgi, tā lai viņš sāktu apjēgt, ka jādzīvo pēc sirdsapziņas, labestīgi, pieticīgi un nedarot ļaunu. Ja nu neapjēdz, jāturpina vēl citā dzīvē. Šādi truli ļaudis soda nometnei  ir tam nolūkam, lai viņu rīcība radītu ciešanas un nepatikšanas citiem, kā jau tas piedien soda nometnē.

Šo visu zinot un saprotot, ļaudīm nevajadzētu brīnīties , kāpēc visapkārt - valdībā, politikā, pat kaimiņu būšanā ir tik daudz nepatīkamā; vajadzētu pašiem redzēt savu nepatīkamā darīšanu, laboties…, un pašiem nedarīt nepatikšanas citiem. Vismaz mēģināt saprast. Bet...

 Var pieņemt kā patiesību, ka tieši šī koncepcija par Zemi kā soda nometni garu labošanai attaisno tās mērķtiecīgu radīšanu un pastāvēšanu šim nolūkam. Citādi nevar ticami izskaidrot jēgu  mūsu pagaidu dzīvošanu šeit, ar kādu nolūku mums šeit jādzīvo un jāmirst.

PAPILDUS ASPEKTS

Gandrīz viss ir duāls – ar galējībām un starp tām gradācijas pakāpes:  labais-sliktais, gaišais-tumšais, kaitīgais-nekaitīgais, kustīgais-nekustīgais utt. Mūsu dzīvē - labais un sliktais līdzās, kā nu kuram.  Vai  Zemes dzīvības sistēmu radījis labais spēks vai sliktais spēks? Tad gan būtu tikai slikti vai tikai labi, bet tā nav. Ir gan labi, gan slikti. Pie koncepcijas, ka viss ir radīts, bet ne radies „pats no sevis”, ir jāsecina, ka arī šajā sakarībā pastāv gradācija starp labā radīšanu un sliktā radīšanu; nevar radīt tikai labo, neradot slikto, un otrādi, jo, kā jau secināts,  ir jābūt iespējai salīdzināt un tikai tad var vērtēt. Tātad Radītājs – Augstākais Saprāts ( Dievs, Daba…) ir labā un sliktā radītāji vienā. Nevar Viņš radīt labo, neradot slikto!
Esam nonākuši pie ļoti svarīga atzinuma, pat pie mums svarīgas darīšanas, proti, kad mēs  lūgsim Dievu darīt labo, Viņš būs labajiem cilvēkiem labvēlīgs.  Mums ar Dievam adresētu lūgšanu Viņš  it kā jāpilnvaro labu darīt labajiem.  Zemes dzīvības sistēmas vadība  ir Dieva ieprogrammēta,  tā zina gan labestīgos, gan sliktos un viņu domas, un viņu lūgto. Mums -  labestīgajiem -  jānotur labā pārsvars pār ļauno! Ja mēs vairumā lūgsim Dievu par labo sev un sadzīves videi, ļaunumam  ir jāmazinās.