| Kādreiz modē bija esperanto – pasaules valoda. Bet tā bija verbāla leksika. Fiziska. Bet maz kurš ir sajutis un sapratis, ka ir garīgā jeb nojausmu valoda, ko Daba jeb Radītājs ir devis visiem un visam savstarpējai saziņai. Lielākā vai mazākā mērā. Piemēram, ūdeni var „apvārdot”, lūgt, lai, ienācis manī, sakārto mani tā, lai visi mani orgāni kļūst veseli, lai izzūd ļaunās kaites utt. Ar domu, ar ticību. Kaķis, suns sajūt ļaunumu. Mēģina to paziņot cilvēkam, pats glābjas. No kuģa, kas avarēs, jau savlaicīgi aizbēg žurkas., no taigas, kas degs, jau pirms tam izbēg meža kustoņi. Masu psihoze, sajūtu difūzija. Mesinga fenomens. Magnēta pāreja uz tēraudu. Kāpēc par visu to? Lai parādītu „neticīgajiem tomiem” viņu augstprātīgo pārliecību, ka tikai „duraki” tic Dieva un garīguma esamībai. Savukārt es neticu tādu neticētāju ( ateistu ) saprāta esamībai.
|