Blogs
00:40 Negodīga komercprakse, nenormāli augstas cenas. Ko darīt? |
DELFI:
PTAC direktore: iedzīvotājiem aktīvāk jāziņo par atklātu negodīgu komercpraksi.
Komentāri:
Kārlis Belzkoks
01.09.2012 20:49 Precēm cenas Latvijā ir nesamērīgi augstas salīdzinājumā ar daudzām citām Eiropas valstīm. Pie mūsu nesamērīgi zemiem ienākumiem cenas ir pārestīgi augstas. Ko darīt pircējiem? Prasīt izmaiņas likumos, lai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija neļautu tirgotājiem celt cenas vairāk par, piemēram, 50% no ražotāju noteiktās cenas. Tagad tās "uzskrūvētas" pat vairāku simtu procentu augstumā. Nav vainojams Latvijas mazais pircēju kopums, bet – lielais veikalu daudzums, kas savstarpēji sadarbojas. Tā vai citādi pārmērīgi augstās cenas ir taisnīgi jākontrolē , tas ir valsts vadības pienākums. Preču tirgotāji ir tādi paši pakalpojumu sniedzēji kā, piemēram, elektrības tirgotājs "Latvenergo", ko taču gan pēc likuma uzrauga "regulētājs". Arī PTAC būtu pienākums rosināt izmaiņas likumos, lai aizstāvētu Latvijas pircējus pret cenu patvaļu. Izņēmums, protams, būtu ražotāji, kas pārdod savu ražoto preci.
Administrators:
Problēma ir nospiedoša. Neizkustināma. Iestigusi partokrātijas purvā. Nelīdzēs ne ziņošana par augstajām cenām, ne sūdzības, jo valsts vadībai ( partokrātijai - prezidentiem, ministriem, deputātiem...) cenas nešķiet augstas pie viņu lielajām algām. Taču valsts vadība drīkst un tai ir pat pienākums sabiedrības interesēs noteikt jebkādus ierobežojumus, arī ierobežojumus cenām, jo Latvija ir parakstījusi konvenciju par cilvēka tiesībām, kas valstij uzliek pienākumu nodrošināt saviem pilsoņiem cilvēka cienīgu dzīvi. Bet Latvijas vadība jau 20 gadus nav konvenciju pienācīgi pildījusi un nepilda. Aizbildinās, ka esot brīvais tirgus, demokrātija, katrs varot noteikt cenas pēc sava prāta... Visu regulējot automātiski pieprasījums un piedāvājums. Nu tad tā problēmas ilustrācijai - pēc tirgotāju vienošanās benzīnam tiek noteikta cena 10 lati par litru. Pirks viens no desmita un brauks, bet deviņi ies kājām. Pārdevējs dzīvos tālāk kā uzvarētājs - neko nezaudēs, bet tauta ies kājām un lamās valdību, taču valdība atgādinās, ka mums ir brīvais tirgus ar brīvām cenām, ka nedrīkst te neko regulēt ar varu. Tāpat jau notiek ar pārtiku - ber klāt saujām ķīmiju E-vielu veidā, bendē cilvēku veselību, bet valdīšana te neko nedrīkstot regulēt. Absurds te ir tas, ka valsts vadībā ir kūtri un negodīgi, nezinoši un par tautu vienaldzīgi ļaudis, kas varētu, bet neizmanto tiesības noteikt jebkādus ierobežojumus, ja tie nepieciešami sabiedrības interesēs. Padomājiet, vadītāji un lēmēji! Tirgotāji ir maza sabiedrības daļa, bet uzspiež sabiedrībai augstas cenas. Partokrātija ir vēl mazāka tautas daļiņa (pat ne puse procenta), bet uzspiež sabiedrībai nekā nedarīšanu pret augstajām cenām. Kas šeit nosaka toni? Abi! Sabiedrība spēj tikai kurnēt un paciest skarbo dzīves īstenību...
Tātad tomēr - ko darīt pret augstajām cenām, pret ķīmiju...?
Koncentrēti atbilde jau dota šeit augstāk citētajā komentārā - prasīt valsts vadībai grozīt likumus, lai sabiedrības intersēs tiktu noteikti cenu ierobežojumi, jā, arī lai tiktu nekavējoties noteikti E-vielu lietošanas krasi ierobežojumi. Kas prasīs? Kam prasīt? Normāli būtu, ja paši patērētāji masveidīgi prasītu no varas personāžiem, kas lielā daudzumā sēž tur augstāk. Pieredzēts gan, ka tā tomēr ir utopija. Nav mums prasītāju, vismaz ne tik, cik vajadzētu, lai sanāktu "kritiskā masa"... Un tāpēc tad nu - nekā! Turpiniet maksāt, cik prasa! Ēdiet un dzeriet E-ķīmiju un pabeidziet piebeigt savu veselību!
|
|
|
| Komentāru kopskaits: 0 | |