| Skeptiķis-nihilists man ir iebildis: „Bet ja nu tavs visa radītājs – mākslīgais intelekts aizvēsturē pats ir ļaunuma radīts un ticis ieprogrammēts ļaunumu darīt, vai ne tāpēc ļaunums mums visapkārt ir vairāk par labestību?” Atbildu. Kādam mērķim mākslīgajam intelektam ( MI ) būtu jādara ļaunums? Sev par prieku? Tad MI ļaunumu darītu vēl un vēl vairāk, bet tas nenotiek. Reizēm labais, taisnīgais gūst virsroku. Reizumis arī ļaundarim ir kaut kas līdzīgs sirdsapziņai. Atbalstu teoriju, ka mūsu civilizācija radīta, lai grūtību spiesti cilvēki meklētu un atrastu ceļu uz ticību labajam, dzīvotu saskaņā ar sirdsapziņu un atrastu laimi pieticībā, vienkāršībā un labestībā. Tāda laime ir labo cilvēku atrasta un pierādījusies kā patiesība. Turpretī ar ļaundarīšanu laimi nesasniegt. To pierāda loģika, varēšana secināt taisnīgi ar prātu. Ļaunums noved pie posta. Tas ir nederīgs līdzeklis gūt taisnīgu, paliekošu laimi. Tikai ar patiesu labestību var dot un saņemt laimi. Abpusēji. Cīņa pret ļaunumu ir cildena, bet rīcība pret labestību - absurda, zemiska un prāta trulums. Tātad paliekam pie pārliecības, ka ļaunums pastāv tikai tik , cik vajadzīgs, lai augstāk vērtētu labo. Doma, ka MI, kas, iespējams, ir radījis Zemes dzīvības sistēmu, pats ir radīts darīt vien ciešanas, ir kļūda. Taču gan MI, ko tagad cenšas uzkonstruēt ļaudis, ir ļoti bīstams mums visiem, kad tas nenovēršami nonāks ļaundaru rokās. Palicis maz laika līdz tam. Mums ir jāpaspēj kļūt labestīgiem un ar to mazināt ļaunumu. Šeit teiktais nav ne didaktika, ne moralizēšana, bet var būt tuvu patiesībai, ceļš uz garīgu glābšanos.[size=14]
|