JA MĒS KATRS DARĪTU LAIMĪGU TIKAI VIENU CILVĒKU, TAD VISI CILVĒKI BŪTU LAIMĪGI. Aksioma, neapstrīdama patiesība. Kāpēc tomēr tas tā nenotiek?  Neesmu atradis kaut cik ticamu izskaidrojumu, kāpēc šeit uz Zemes pārsvarā pār labo sadzīvē pastāv visāda veida negācijas - nesaprašanās, naids, godkārība, varaskāre, šovinisms, galu galā muļķība, bet vidē darbojas fiziskā sagrūšana – uzbūvētais, saražotais ātri vien iziet no ierindas, atkal jāpūlas to atjaunot un tā bez gala, slimības, karš, ar varu darītas pilnīgas nejēdzības...

Pastāv teorija,  kurai varu pilnībā piekrist un kura ir virzīta Nobela prēmijai, bet palikusi lēmēju nesaprasta. Lūk, šīs teorijas būtība vienkāršā valodā!  Augstākais Saprāts – visa Radītājs ir izveidojis Zemes dzīvības sistēmu kā soda nometni, ar kuras palīdzību ciešanās un grūtībās ļaudis ( bijušie Garu pasaules sadzīves noteikumu pārkāpēji ) var laboties un nākt pie apjausmas, ka jādzīvo saskaņā ar  no Garu pasaules katram līdzi dotās dvēseles un sirdsapziņas principiem - labestīgi, pieticīgi, vienkārši, ar mīlestību , ļaunu nedarot…  Tādējādi Garu pasaule ( mitoloģijas Paradīze, Nirvāna…)var vienmēr atjaunoties un savā harmoniskajā saskaņā laimīgi pastāvēt veidā, kādā to sev radījis Augstākais saprāts. Kāpēc Augstākais saprāts, būdams visu varošs, labestību vienkārši neiekodē visiem?  Tiek dota kardināli izšķiroša atbilde, proti, labā novērtēšanai ir vajadzīga salīdzināšana ar nelabo, jo citādi visapkārt esošais labais netiktu godā celts un cildināts, vienkārši sakot, ja viss sastāvētu tikai no citroniem, mēs nezinātu, kāds citrons ir. Otrkārt, arī garu pasaulē pastāv intereses fenomens par jauno, kas pastāv kā jaunrades nepieciešamība, lai neiestātos stagnācija, kas visu apstādinātu. Ir vajadzīga visu virzienu dinamika. Tāpēc Radītājs ir devis dzīvajām būtnēm brīvo gribu – rīkoties pēc sava prāta. Tālākais ir jau sarežģītāks – visam jābūt kustībā no visiem punktiem visos virzienos, arī no kustības visiem punktiem, būtībā izslēdzot telpas un laika kategorijas. Bet tā jau cita tēma.

Kvintesence. Mūsu dzīve šeit uz Zemes ir pamatā  fiziska, materiāla. Paralēli pastāv garīga garīgo būtņu dzīve. Dzīves, dzīvības un citu norišu principi ir universāli – gan šeit, gan Tur. Tie nosaka Zemes dzīvības sistēmas norisēm būt skarbām - kā pienākas labošanas nometnēm, lai sagatavotu garus- garīgo būtņu dzīvei augstākas kvalitātes sadzīvei Garu pasaulē. Tāds īsumā ir izskaidrojums, kāpēc šeit uz Zemes ir tik daudz netaisnības, fizisku un garīgu ciešanu. Ar šo izskaidrojumu mums katram ir dota iespēja izglābt savu garu ar dzīvošanu pēc sirdsapziņas un sagatavot sevi par labestīgu garu, lai būtu gatavs atgriezties Garu pasaulē daudz skaustākai dzīvei. Ja nu nē, tad būs jāpārdzimst turpinātai soda izciešanai. Nav izslēgts, ka nelieši nepārdzimst par cilvēkiem, bet par kādiem kustoņiem. Tad nu  - paši vainīgi…