... Tātad Jūsu raksta prologs: „Man ļoti nepatīk skart šo tematu, taču, ja par to nerunāsim, tad drīz vien atskārtīsim, ka viss, kas mums ir palicis, ir iluzorie dārgumi. Bez garīguma, vieduma un saskaņas ar pašu Augstāko.” Tas ir arī mans mani dzenošais spēks, kas liek man ziņot kā Tālavas taurētājam par Zemes dzīvības sistēmai draudošām briesmām, jo ar superaugstajām tehnoloģijām, ķīmiju, starojumiem, pat ar mākslīgo intelektu vide tiek nežēlīgi piesārņota un apdraudēta līdz tālākai neiespējamībai. Es gribētu par to nedomāt, es varētu kā lielais vairums publicistu kult tos pašus salmus, ar ko pilni ekrāni, skaļruņi, prese. Man būtu pat popularitāte, man par to labi maksātu, celtu augstos amatos, jo es būtu valdošās partokrātijas savējais. Man tam pietiktu racionālo resursu un prasmes, es būtu gudrs. Bet ne saprātīgs. Saprāts un sirdsapziņa mani aicina būt pilnā saskaņā ar Augstāko. Ar pateicību Viņam ( Dievam-Dabai kā visa radītājspēkam ) par man doto iespēju redzēt ļaužu neprāta sekas, es gribu ļaudīm teikt „vieglajā valodā”, apstāties trakajā skrējienā pēc varas, pēc mantas, pēc slavas … uz galu.  (Te komentārā maz vietas turpināt. Sk. feisbukā/P.Lazda ). Man patīk Jūsu (  Elīzas ) teiktā varbūtība, ka sistēma, nosūtot garu uz Zemes dzīvi, viņam liek izvēlēties savu likteni (piem., slimības u.c.). Es vēl piebilstu, ka Dieva-Radītāja sistēma garam dod instrukciju kā dzīvot - sirdsapziņu un dvēseli kā gara pagaidu statusu šajā soda ciklā.