Ziemassvētki  - sākums gaitai uz pavasari.  Kārlis Ulmanis ar savējiem cēla un rūpējās par Latviju, par savu tautu.  Tauta uzbūvēja Latviju kā skaistu māju, kurā varētu skaisti dzīvot. Bet māja, lai arī cik labu nodomu pilna, reiz atkal tiek modernizēta, pārbūvēta un galu galā vairs maz kas paliek pāri no cēlēju  labiem nodomiem un cerībām. Atceros, kā pirmsokupācijas  gados  tēvs un māte meža vidū pie Tebras upes jaunu māju sev cēla. Un visapkārt cilvēki cēla un būvēja. Kāda rosība! Bet! 1940.gadā nodārdēja Krievijas tanki  pa lielceļu. Palika neizbūvēts mājas otrais stāvs. Krievu zaldāti izbradāja mātes iekopto dārzu – gāja šķērsām taisni pāri dārzam. Tad nāca vācu zaldāti. Atšķirība tāda, ka vācieši gāja gareniski pa vagām, neizbradāja stādiņus. Mājā krievu  zaldāti sadzina naglas sienās, lai uzkarinātu šineļus, bet vācieši  atnesa no meža garu apaļkoku, iespīlēja starp sienām un naglas sadzina tajā, bet ne sienās. Kultūra, inteliģence.  Tad nāca raupji kolhozu laiki. Māja padzīvoja gadus desmit-divdesmit un  pagalam bija. Ģimenīte „izformējās”. Kas notiek un notiks ar Latviju? Angliskosies?  Krieviskos?