Blogs


22:27
KĀPĒC KAVĒJAS NOLIKTO ATSLĒGU PRINCIPA LEGALIZĒŠANA. Papildināts.

 

Kāpēc kavējas nolikto atslēgu principa legalizēšana

·         Parādsaistības valsts galvas sēdina uz adatas

Autors: Aļona Zandere
Datums: 11.03.2014
Izdevums: Diena
Rubrika: Ziņas

Deputātu lielās parādsaistības liek uzdot jautājumu, vai lēmējvara spēj pieņemt lēmumus, kas būtu neizdevīgi banku sektoram. - Imants Parādnieks 845 260 eiro. - Elīna Siliņa 281 670 eiro, 126 640 latu. - Rihards Eigims 472 573 lati. - Mihails Zemļinskis 183 341 eiro, 24 000 USD. ( Nespēj lemt pret banku interesēm, jo katrs tāds lēmējs-parādnieks, pat arī tikai vēl potenciālais parādnieks, vēlas saglabāt sev personīgi banku labvēlību gadījumam, ja kas... )

Gandrīz puse no deputātiem un ministriem ir parādā bankām. Ekspertu domas, vai tas ietekmē lēmumus, dalās. ( Arī eksperti, ekonomisti utt. vēlas saglabāt sev personīgo labo slavu bankās, jo tāpat ir vai būs kredīta ņēmēji vai tamlīdzīgi.)

Tieši pusei no 14 ministriem bankās ir kredītsaistības. Amatpersonu deklarācijas atklāj, ka parādā bankām ir arī 40 Saeimas deputātu, 10 no tiem saistības pārsniedz 100 000 eiro. Iespējams, tas ir viens no iemesliem, kāpēc iniciatīvas, kas kaut vai nedaudz mazinātu kredītņēmēju atkarību no bankām, virzās gliemeža ātrumā. ( Te vārds “iespējams” ir absolūti lieks, jo tiešām tas ir iemesls utt., jo kāds gan cits iemesls būtu pretoties nolikto atslēgu principa legalizēšanai!?)

Piemēram, jau gadiem ilgušas diskusijas par to, ka finansiālu grūtību gadījumā cilvēkiem būtu jādod iespēja nokārtot saistības, atdodot īpašuma atslēgas bankai. Tā sauktais nolikto atslēgu princips iestrēdzis Saeimas lasījumos, jo bankas kategoriski nostājas pret izmaiņām, uzsverot, ka tas sadārdzinās hipotekāros kredītus. Tikmēr ievērojama daļa kredītņēmēju, kaut jau izlikti no sava nekustamā īpašuma, joprojām turpina bankām maksāt. ( Skaidrs, kāpēc bankas ir kategoriski pret – bankas vēlas izvairīties no riska, ja nu kas un parādnieks nevar atdot visu parādu, kāds tas var palikt pēc ķīlas pārdošanas. Turklāt bankas nav nesavtīgas labdares un tāpēc lai neliekuļo un netēlo, ka nolikto atslēgu principa legalizēšana  sadārdzinās hipotekāros kredītus. Lai izsniedz ievērojami mazāku kredītu par ķīlas novērtējumu, un problēmas atrisinātas. Kāpēc tiek uzklausīts banku kategorisks iebildums, bet netiek uzklausīts patērētāja kategorisks prasījums ieviest nolikto atslēgu principu, kā tas taisnīgi ir, piemēram, ASV?!))

Ministra brīvdienas

Kamēr pērnā gada amatpersonu deklarācijas vēl nav pieejamas, 2012. gada pārskati sniedz ainu, kas liek uzdot jautājumu – cik objektīvu lēmumu vēlētājs var sagaidīt no parlamenta, kur gandrīz pusei deputātu ir kredītsaistības. Dienas aptaujāto ekonomistu domas dalās. Daži šādu pieļāvumu dēvē par konspirācijas teoriju, citi norāda, ka tas tomēr ir nozīmīgs atkarības risks. ( Nenoliedzami, ka jebkuram no likumdevējiem ir milzīgs risks nostāties pret banku interesēm, jo nākotnē jebkura banka tādu savu klientu, kas balsojis pret banku interesēm, izģērbs kailu un “pasūtīs vienu māju tālāk”.)

 Taču ir atsevišķi gadījumi, kur attiecības starp banku un amatpersonu ir vismaz interesantas. Piemēram, bijušais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (RP) jau no 2011. gada bauda kredītbrīvdienas savām 128 tūkstošu latu lielajām parādsaistībām DNB bankā. Šā gada sākumā, atstājot ministra posteni, D. Pavļuts deklarācijā norādījis, ka aizdevuma pamatsumma atkal atlikta – vēl līdz rudenim.

Tā sauktais ierindas pilsonis par šādu bankas atvērtību varētu tikai sapņot. To apliecina arī Dienas eksperiments, anonīmi zvanot pa DNB bankas konsultatīvo tālruni, kur bankas darbiniece laipni paskaidro, kā noris process: «Jā, tādu pakalpojumu kā kredītbrīvdienas kredītiem mēs piedāvājam, bet, lai to varētu izdarīt, jums ir jānāk uz jums ērtāko bankas filiāli. Maksimālais termiņš ir uz gadu, protams, var individuāli izrunāt, vai uz pusgadu vai uz pāris mēnešiem.»

Atsevišķus signālus par iespējamo atkarību no bankām atklāja arī, piemēram, bijušā premjerministra Valda Dombrovska (Vienotība) situācija. Viņa sieva Ārija Dombrovska ir viena no uzņēmuma Land Development īpašniecēm. V. Dombrovskis pirms stāšanās amatā izsniedza uzņēmumam teju 112 tūkstošu latu lielu aizdevumu. Portāls Pietiek.com pirms pāris gadiem rakstīja, ka uzņēmums «pēdējos trīs gadus saņem iejūtīgu attieksmi no Latvijas Hipotēku un zemes bankas». Land Development trīs gadus nebija maksājis 1,15 miljonu latu lielo kredīta pamatsummu. Portāls arī norādīja, ka 2010. gadā mainīti kredīta nosacījumi, izņemot prasību par 40% līgumsodu par laikā neveiktu maksājumu. Pats V. Dombrovskis norādīja, ka šāda informācija ir «nepatiesi apgalvojumi».

Deputāti noliedz atkarību  ( Nu kā gan citādi! )

2012. gada deklarācijas atklāj, ka vislielākās kredītsaistības ir Imantam Parādniekam (NA) – 845 260 eiro, Rihardam Eigimam (ZZS) – kopā 472 573 lati. Divi kredīti ir Elīnas Siliņas (neatkarīgo deputātu grupa) kontā – 281 670 eiro un 126 640 latu. Iespaidīgu summu aizņēmies Mihails Zemļinskis (SC) – 183 341 eiro un 24 000 dolāru, kā arī viņa partijas biedrs Viktors Jakovļevs – 180 289 eiro. Liels parādnieks ir arī Saeimas budžeta un nodokļu komisijas vadītājs Jānis Reirs (Vienotība) – 177 200 eiro. Parādsaistības, kas sniedzas pāri 100 000 eiro, ir arī Ivetai Grigulei (ZZS), Raimondam Rubikam (SC) un Edvardam Smiltēnam (Vienotība).

I. Parādnieks iespējamo banku ietekmi uz lēmumu pieņemšanu noliedz. Deputāts uzsver, ka kredītmaksājumus neveic no algas, bet gan ienākumiem no nekustamā īpašuma. «Viss ir atkarīgs no tā, kam nauda ir ņemta un kādus ieguvumus tā nes. Manā gadījumā viss ir skaidrs – man ir nekustamais īpašums, kas ir pusotru reizi vērtīgāks nekā kredīts. Ja es gribētu no šīm saistībām atbrīvoties, es to izdarītu vienā īsā mirklī,» skaidro I. Parādnieks un piebilst, «risks nav saistīts ar parāda lielumu. Šeit ir jāiziet no principa – svarīgi nav, cik mēs pelnām, bet gan – cik mēs tērējam.» ( Demagoģija.)

E. Smiltēna parādsaistības pret bankām nedaudz pārsniedz 153 000 eiro. Arī viņš norāda, ka tam neesot nekādas ietekmes, pieņemot lēmumus. «Man ir kredīts Nordea bankā, kas konservatīvi izsniedz kredītu. No bankas puses vispār man ir izcila attieksme. Ja kaut kāds kavējums man ir bijis, tad vienmēr ar viņiem var sarunāt, lai pagaida līdz algai. Viņi nekādu spiedienu uz mani neizdara. Deputāts jau ne ar ko neatšķiras no parastā klienta,» teic E. Smiltēns. ( Tas atklāti liecina par to, ka banka izrāda īpašu labvēlību deputātam, lai viņš nebalsotu pret bankas interesēm. Ar to deputāts atšķiras no “parastā klienta”.)

Deputāts I. Zariņš (SC), kuram deklarācijā par 2012. gadu uzrādītas saistības 229 029 eiro vērtībā, norāda, ka pret koalīcijas politiķiem bankām esot labvēlīgāka attieksme. «Sagaidiet deklarāciju par 2013. gadu, man vairs nav parādsaistību. Tad, kad kredītsaistības vēl bija, nekādu spiedienu nejutu. Vienīgais tad, kad mēģināju ar bankām runāt par kādiem izdevīgākiem kredītnosacījumiem, tad, protams, man tie netika doti atšķirībā no dažiem citiem koalīcijas politiķiem,» stāsta I. Zariņš un uzsver, ka pērn īpašumu pārdevis. «Man bija divas izvēles – pārdot vai nu īpašumu, vai sirdsapziņu, es izvēlējos pārdot īpašumu,» viņš piebilst un norāda, ka pats stāvot «pirmajās rindās, lai cīnītos pret banku lobiju».

Ekonomistu domas dalās

Uz jautājumu, vai parādsaistības pret bankām varētu būt šķērslis pieņemt bankām nedraudzīgus lēmumus, DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš atbild: «Pats jautājums diezgan labi raksturo putru, kas saistībā ar kreditēšanas tēmu ir radīta cilvēku galvās.» Viņš klāsta, ka maksātspējas problēmu gadījumos bankas pieņem lēmumus par kredītu procentu brīvdienām, kredīta pārstrukturēšanu vai ķīlas pārņemšanu. «Šīs darbības tiek veiktas saskaņā ar attiecīgajām bankas politikām, kas ir noteiktas iekšējos rīkojumos. Taču situācija, ka notiek saruna starp banku un tās klientu deputātu par to, kā viņš balsos vai nebalsos par attiecīgiem nosacījumiem, caur manas pieredzes prizmu tiešām izklausās pēc ļoti augsti attīstītas fantāzijas produkta,» strikts ir P. Strautiņš. ( Arī bankas ekonomists nav pašnāvnieks, viņš pat spiests melot, ja grib bankā strādāt un pelnīt. Cilvēkiem nemaz nav vajadzīga augsti attīstīta fantāzija, jo pati dzīves realitāte parāda, ka sadarbība var notikt pat bez norunas. Cilvēku galvās nav Strautiņa nosauktā substance, cilvēki spēj saprast notiekošo. Spēj saprast pat to, kāpēc arī vairums tiesnešu konsekventi lemj bankām par labu. )

Risks tomēr pastāv

Arī baņķieris Ģirts Rungainis šādu iespēju dēvē par muļķībām. «Domājat, ka skandināvu banku vadība tagad kādu deputātu izsauks un pieprasīs nevirzīt kādu bankām nedraudzīgu likumu? Cilvēki, kas ir pazīstami ar reālo procesu bankās, pateiks, ka tas ir neiespējami. Tās ir lielas, publiskas bankas, tās nemaz nedrīkst tādā veidā uzvesties. Runāt par to, ka ir kaut kāds spiediens, nav pareizi. To stāsta Saskaņas centrs, kas kā vienmēr nodarbojas ar propagandu un manipulācijām,» teic Ģ. Rungainis. Tajā pašā laikā baņķieris gan atzīst, ka «būtu muļķīgi apgalvot, ka šādas parādsaistības neko neietekmē. Viņiem ir saistības, un viņi tīri teorētiski domā par to, kā tās dzēst». ( Nu protams, ka banka neizsauks deputātu! Deputāts pats sapratīs, kas un kā, sapratīs, ka nedrīkst “lekt acīs” bankai, jo bankas rokās ir attiecīgas sviras…)

Ekonomikas eksperts Jānis Ošlejs ir citās domās. Viņš uzskata, ka deputātiem ir risks kļūt atkarīgiem no bankas. «Ja kredītņēmējs kāda iemesla dēļ ir šaubīgā finanšu situācijā, viņš kļūst ļoti atkarīgs no bankas – kredīta pārtraukšana ir bankrots. Tas nozīmē, ka banka drīkst atsaukt šādu kredītu jebkurā brīdī. Kredīta ņēmējs līdz ar to kļūst faktiski atkarīgs no bankas žēlastības,» norāda J. Ošlejs un saka – ja sliktā finanšu stāvoklī esošais kredīta ņēmējs būs deputāts vai ministrs, viņam būs grūti pieņemt smagus lēmumus banku sektorā. «Tas būtu, kā vērsties pret savu darba devēju. Izdarāms, bet personiski grūti,» teic J. Ošlejs.  ( Nota bene ! Ošleja šeit teiktais ir patiesība. Balsotāju-kredītņēmēju  Saeimas vēlēšanās ir vairāk par pusmiljonu, un viņi, taisnīguma vadīti, lems pēc sirdsapziņas. Taisnīgums prasa, lai darījumos bankas riskētu gluži tāpat,  kā riskē kredītņēmēji. )

Komentētāja teksts ietonēts sarkanā krāsā.

***

Deputātu banku tops

- Swedbank – aizņēmušies 16 deputātu

- SEB banka – aizņēmušies deviņi deputāti

- Nordea – aizņēmušies astoņi deputāti

- DNB banka – aizņēmušies septiņi deputāti

AVOTS: Valsts ieņēmumu dienests

88888888888888888888888888888888888888888888888888888888888888888888888888888

SAEIMAI PAR NOLIKTO ATSLĒGU PRINCIPU. ( Iesniegts 2014.gada 8.decembrī, reģ.Nr.3/304-12/14 )

Banku peļņa miljoni! Ja tagad pēc „nolikto atslēgu principa” likuma pieņemšanas bankas šantažē valsti ar atsacīšanos piedalīties jauno ģimeņu kreditēšanā un prasīdamas procentuāli lielu sākuma iemaksu par kredītu, tad likumdevējs savukārt varētu jau pieņemto likumu attiecināt uz pagājušo laiku, kad bankas pašas „trekno gadu” gaisotnē bezatbildīgi deva kredītus pat līdz simts procentu līmenī, par kādu bankas pašas bija novērtējušas ķīlu cerot uz arvien lielāku peļņu, bet uz nākotni attiecināt to kārtību, kāda pastāvēja līdz šī likuma pieņemšanai.

 Likumdevējs varētu diferencēt nolikto atslēgu principu, atstājot jau pieņemto likumu spēkā  bez tā attiecināšanas tikai uz nākotni un noteikt, ka katrs kredīta neatmaksāšanas gadījums skatāms atkarībā no parādnieka vainas pakāpes un no tiešās cēloniskās sakarības ar nejaušu apstākļu vai nepārvaramas varas apstākļiem, kas traucē parādu atmaksāt. Ja nav parādnieka vainas un ir tiešā cēloniskā sakarība ar apstākļiem, kas izslēdz iespēju parādu samaksāt, bankām ( kreditoriem) ir tiesības tikai uz ķīlas pārdošanas kārtībā atgūto naudu, bet pārējais parāds no tāda konkrētā parādnieka nav piedzenams, resp., bankai ir jācieš zaudējums no nejaušiem apstākļiem vai no nepārvaramās varas, kā to jau nosaka Latvijas Republikas Civillikums. ( Bet Latvijas tiesas to kategoriski atsakās darīt! Banku ietekme..)

Piezīmējams, ka pagātnē, t.s., trekno gadu gaisotnē līdz 2008.gada rudenim, bankām vajadzēja ar rūpību kreditēt, neriskēt, vajadzēja pat paredzēt ekonomisko krīzi kā nejaušus apstākļus  kā nepārvaramu varu, bet bankas bezatbildīgi deva kredītus pat pamudinot kredīta ņēmējus aizdevumu ņemt un ņemt, pašas bankas organizēja savus novērtētājus, kas novērtēja nekustamo īpašumu kritiski augstu.

Nav taisnīgi, ja tagad bankas, piedzenot parādu, vaino tikai kredīta ņēmējus, ka tie neparedzēja smago ekonomisko krīzi, nekustamā īpašuma tirgus sabrukumu,  un grib palikt bez vainas un bez zaudējumiem. Bet daudzi kredītņēmēji nejaušu apstākļu rezultātā un banku agresīvās rīcības dēļ bez vainas nonāk nabadzībā. Likumdevējam to nevajadzētu pieļaut.

999999999999999999999999999999999999999999999999999999999999999999999999999999999999999999999999999999999999999999999

 

 

 

Skatījumu skaits: 917 | Pievienoja: petla | Reitings: 0.0/0
Komentāru kopskaits: 1
1 Barry Jones  
0
Barry Jones kredīts plc, likumīgs, cienījams un akreditēts aizdevējs. Mēs
Visu veidu aizdevumu izsniegt ļoti ātri un vienkārši. Mēs piedāvājam abus
Jebkāda apjoma komerciāls un biznesa aizdevums, parāda konsolidācija, students
Aizdevums vai jebkura cita veida aizdevums ar 3% procentu likmi. Interesē
Personām vajadzētu atgriezties pie mums šajā e-pasta adresē
Barryjonesloanplc@gmail.com Ar šādu informāciju ir zemāk :.

Nosaukums:
Uzvārds:
Valsts:
Pilsēta:
Nodarbošanās:
Pastāvīgā adrese:
Dzimšanas datums:
Pasta indekss:
Dzimums:
Telefona numurs:
Epasta adrese:
Ģimenes stāvoklis:
Aizdevumu mērķis:
Mēneša ienākumi:
Nepieciešamā aizdevuma summa:
Aizdevuma ilgums:

Vārds *:
Email *:
Kods *: