Blogs


13:59
KAITES, KAS LATVIJU SLIMU DARA.
 
KAITES, KAS LATVIJU SLIMU DARA
 
Teksts ir raupjš, tiešs, nediplomātisks
 
Racionālo resursu ( saprāta ) trūkums – ļaužu vairums neredz posta cēloni un netic vajadzībai un varēšanai ar savu rīcību posta cēloni – partokrātiju – likvidēt. Aunu bars neiet balsot pret partijām, bet, ja iet, tad nobalso par cirpējiem; tikai 30 000 balsotāju nupat nobalsoja pret partokrātiju ( ar tukšām aploksnēm), bet varēja jau šodien būt referendumā pieņemts jauns Saeimas vēlēšanu likums utt.
 
Lētticība jeb naivums. Partijnieki sola, lētticīgie naivi tic un brīvprātīgi pietiekošā skaitā iebalso Latvijas postītājus turpināt 20 gados piekopto tautai naidīgo politiku. Apmātība – ļaudis ir ieņēmuši galvā aplamu domu, ka partiju sistēma ir vienīgā un labākā valsts pārvaldītāja, ka bez partijām būtu krahs un beigas.
 
Ģeķu neticība, ka var ko grozīt un ka var ko par labu vērst. Partiju īpašnieki to nekaunīgi izmanto un netraucēti valda sev par labu. Demokrātija ir aizstāta ar partokrātiju. Kas tur slikts? Pirmkārt, tas ir Satversmes pārkāpums – Satversme nedod partijām visu varu, bet tautai. Vēlēšanu likuma 9.pants aizliedz bezpartejiskajiem vēlēšanu tiesības, atstāj tikai tiesības balsot par partijniekiem. Tā ir partiju viltība tikt pie varas un to saglabāt neatkarīgu no tautas. Vairums ļaužu šo viltību un tās sekas nesaprot, tāpēc maldoties balso par partijām aplamā cerībā uz partokrātijas varēšanu kļūt demokrātiskai. Visa partokrātija balstās tikai uz Saeimas vēlēšanu likuma 9.pantu, kas aizliedz bezpartejiskajiem pilsoņiem piedalīties valsts varā. Izsitot no partokrātijas pamatiem šo balstu, partokrātija sabruktu. Bet pilsonis to nedara, jo netic un nesaprot. Vidusmēra pilsonis kā balsotājs ir putrotājs, iedomīgs un pārgudrs, viņam tu neiestāstīsi nebalsot par partijām, bet prasīt iespēju balsot par personībām no savu līdzcilvēku vidus. 
 
Kukuļošana un draugu būšana – ļaunums un sociāla slimība, bez komentāriem.
 
Vienas dienas saimniekošana – amatpersonas bieži mainās, nepaspēj pat plānot, plānus pildīt, rotē un no jauna atkal kaut ko plāno, nepilda iepriekš citu iesākto, būtībā saņem cietu algu, nerūpējas par valsts ilglaicīgu attīstību, nedarbojas princips, ka vadītājs, kas labi strādā, drīkst turpināt savu darbu. Nomaināmi ir tikai nejēgas un negodīgie.
 
Stagnācija, klerku neuzdrīkstēšanās kaut ko atļaut, bet tikai aizliegt – birokrātijas paveids, neko būtiski neteikt pret varas partijām, melot, izskaistināt drūmo esamību, lai saglabātu savu drebošo amatu, liekuļot, pielīst, iztapt varai. Par aizliegšanu vara nesoda, bet par atļaušanu – soda. Birokrātija izslēdz lemšanu pēc saprāta un sirdsapziņas. Klerki izdomā arvien jaunus ierobežojumus, tiesību normas masveidā savairotas jau dubulti, trīskārt, normas nav sistematizētas, nav kodificētas - katra nākošā partiju vara groza tiesību normas atkal un atkal pēc savām interesēm..
 
Amatpersonu nevēlēšanās kaut ko būtiski uzlabot – cēlonis: alga nav atkarīga no labi paveikta darba sabiedrības labā. Kamēr vien šis amatpersonu slikta darba cēlonis pastāvēs, viss pārvaldes milzīgais aparāts kustēsies tikai miegainā režīmā.
 
Patriotisma noniecināšana un trūkums – slimība, kas paralizē un atsvešina ražošanas spēkus, ļaudis funkcionē robotveidīgi bez kopības sajūtas, bez nepieciešamības būt godīgiem. Jau sākas referenduma noniecināšana par latviešu valodu kā mācību valodu valsts skolās. Varas partijas laipo un klanās Latvijas pazudināšanas virzienā...
 
Globalizācija – visu pasauli pārņēmusī slimība, kas sajauc un saputro līdzšinējo pasaules kārtību. Internacionālisms ir šīs slimības paveids, kaitīgs un postošs. Latviju tas viss padara par reāli apdraudētu – bez patriotisma nacionāla valsts nevar pastāvēt, un savukārt, ja valsts nav nacionālu ideju vienota, tai nav jēgas pastāvēt.. Tā nav vairs valsts, bet dažādu interešu ļaužu pūlis..
 
Cilvēka tiesību jēdziena pārāka paplašināšana līdz pat pamattautas cilvēka tiesību ignorēšanai. Tāda paplašināšana ir kā ļaundabīgs audzējs, ko starptautiskie klerki padarījuši par jājamzirgu savai karjerai. Šis vēzis grauj un sagrauj Vāciju, Angliju, Franciju.., var sagraut arī Latviju. Kad latvietim uzmācas sveši ļaudis, latvietis nedrīkst iebilst, nedrīkst prasīt sev tiesības dzīvot savā tautiskā ģimenē bez svešo uzmācības. Globalizēšanās izslēdz patriotismu – kopsaucēju kopdarbībai..
 
Partokrātija – kā valsts pārvaldes forma tā ir kroplība, bīstama un ļaudīm par nesaprotamu padarīta slimība. Ļaudis to neapzinās, viņiem partiju savtīgā darbošanās ir kaut kur aiz saprāta horizonta. Partijnieki izliekas balti un pūkaini. Politiskais teātris – ļaužu vairums skatās un notic, ka tā tam jābūt, ka tur neko par labu grozīt nevar un nevajag, tas tā notiekot visā pasaulē, un partijnieki iestāsta, ka tā tas ir, un tā tam jābūt! Ļaudis nesaprot, ka demokrātija ir pašā pamatā iznīcināta, kad valda partokrātija. Latvijā partokrātija  jau turpat 20 gadus valda kā nepārvaramā vara; tā ir partiju īpašnieku diktatūra, tautai izkrāpta vara caur apmāna vēlēšanu sistēmu. Vēlreiz - pats dīvainākais ir tas, ka balsotāji par partijām to neapjēdz!
 
Neražošana, darba vietu negādāšana no valsts puses – tā ir valdošo personu gara tumsība, neprasme, tuvredzība vai pat iztapīga Latvijas postīšana ārzemju personu interesēs.
 
Kārtīga valsts saimnieka trūkums – pašplūsma, haotiska darbošanās ar lielu baru padomnieku un lēmēju, kas ne par ko neatbild. Saimnieka trūkums ir mūsu Latvijas liela nelaime kā sērga, kas turpinās nu jau gadu desmitus – amatos mainās vietām tie paši un tādi paši personāži, saglabājas draugu būšana, nostabilizētie partokrātijas saglabāšanas likumi viltus vēlēšanās no balsotājiem dabū savējiem it kā likumīgu varu. Tauta nopietni neprasa profesionālus nozaru vadītājus-savas nozares saimniekus, neprasa nomainīt nejēgas... Sabiedrības akcijās vajadzētu piedalīties nopietniem un zinošiem pilsoņiem, nevis tur dziedāt un ņirgāties, akcijās vajag pieņemt paziņojumus un prasības, tās dokumentēt un prasīt no varas prasību izpildi. Citādi protesta akcijas degradējas, pārvēršas par neveiksmi, tiek varas noniecinātas..
 
Valsts pirmo personu absolūta neuzdrīkstēšanās iebilst pret partokrātiju, pret nelikumīgo vēlēšanu likumu – valsts vadības dienesta bezdarbība nodara milzu kaitējumu visai sabiedrībai, tā ir sodāma rīcība, bet tautas pieļauta, pieciesta, nesaprasta slimība, kas izraisījusi un izraisa tautas nīkuļošanu..
 
Nepiedalīšanās referendumos – kamēr pilsoņi referendumos nepiedalīsies un nenobalsos par Satversmes sapulces sasaukšanu, par jauna Saeimas vēlēšanu likuma pieņemšanu.., turpināsies valsts stagnācija un nabadzība.
 
Prezidenta komisiju un kancelejas darbinieku pasīva un neprasmīga funkcionēšana – formāli skaitās amatos, bet nav dedzīgas ieinteresētības saglābt Latviju, prasīt Saeimai sakārtot tiesisko sistēmu, piemēram, sagatavot Satversmes otrās sapulces sasaukšanu, pieņemt jaunu Saeimas vēlēšanu likumu, vērst Latviju par taisnīgu tiesisku valsti. Ne no Valsts Prezidenta, ne no Valsts kancelejas, ne no Saeimas vai ministrijas nenāk priekšnoteikumi kaut vai vēlējumu formā par taisnīgu un efektīgu valsts pārvaldīšanu u.t.t. – tauta ir atstāta minējumiem, ko darīt un kā rīkoties, tai nav pat nojausmas, ko īsti grib valsts vadība, kā un kā labad mums strādāt, mums nav kopsaucēja, mēs esam pamesti pašplūsmai, un tas jau ir bezcerīgi.
 
Šeit ekspromtā uzmetums tikai dažām mūsu sabiedrības slimībām. Katrs saprātīgs pilsonis redz ne tikai šeit minētās kaites. Taču nepietiek ar redzēšanu un saprašanu vien. Ir jāpiedalās tautas nobalsošanā, jo cerēt uz partokrātiju, ka pati tā atteiksies no sev iekarotās varas, nav nekāda pamata. Partokrātiju sargā pat Satversmes tiesa, pārkāpjot Satversmi. Kamēr valsti nevadīs patrioti, Latvijai nav cerību izkļūt no nabadzības. Jādod iespēja pašiem patriotiem pieteikties uz varu - pilsoņiem jādod aktīvās un pasīvās vēlēšanu tiesības neatkarīgi no piederības partijām... ( Skatiet jauno Saeimas vēlēšanu likuma projektu šajā pašā vietnē!)
Skatījumu skaits: 966 | Pievienoja: petla | Reitings: 0.0/0
Komentāru kopskaits: 0