Cilvēki tika un tiek radīti katrs individuāli kā produkcija. Katra produkta (arī cilvēka) individuāla radīšana notiek nerimtīgi mainīgos apstākļos atkarībā no tajā brīdī esošās situācijas – spēku vektoriem, starojumiem, garīgās iedarbības. Katrs produkts radīšanas brīdi ir apkārtējās vides ietekmēts. Astroloģija. Te uz Zemes jūtama Mēness, Saules un citu planētu  ietekme uz visu, arī uz visu dzīvo. Magnētiskās vētras, gravitācija. Cilvēks no cilvēka ar kaut ko atšķiras kaut vai pēc izskata, pēc papillārām līnijām pirkstos. Nav brīnums, ka katram ir savas „dīvainības”, un cits ar citu citādi komunicē. Zāles iedarbojas kā nu kuram – palīdz vienam, bet tās pašas zāles citam nepalīdz. Cilvēki nesaprotas līdz nav atraduši savstarpēju saderību. Mīlestība ir to garīgo komunikācijas līdzekļu un garīgo spēku dota saskaņa, kas nodrošina sevis un otra sapratni, uzticēšanos, saudzīgu draudzību, gādību, atteikšanos no negatīvā egoisma par labu otram un līdz ar to par labu sev. Tie ir reti, var teikt, gadījumi. Diemžēl, reti. Saderības trūkums starp masu patēriņa produkciju ražošanas norisē un lietošanas laikā pierāda, ka viens ražojums nesader ar citu ražojumu. Piemēram, neder vairs cita ražojuma uzlādēšanas ierīce. Nav saderības standarta. Tāpat starp cilvēkiem. Reti saderas. Nav bijis, nav un nebūs saderības standarta starp visiem. Aplama ir tēze cilvēka tiesību jomā, ka visi cilvēki ir vienādi, un viņiem visiem jānodrošina vienādas tiesības. Ar tāda karoga nēsāšanos karjeristi rada tikai jucekli un netaisnību. Nav vienādu cilvēku, un nav vienāda taisnīguma. Katram ir sava izpratne pat par sirdsapziņu. Un ar tādu patiesību ir jārēķinās. To visu redzot un saprotot, ir saprotamas tautā teiktās patiesības, ka visiem tu nekad nebūsi labs, vienmēr atradīsies tavas taisnības kaprači, katrs uzskata sevi par gudrāku…

Un turklāt vēl mākslīgais intelekts. Tas „barojas” no elektrības, kuras būtību mēs neizprotam. Dabīgais intelekts - mūsu  Radītājs - mums dod cita veida enerģiju – dzīvību. Dzīvība dzīvajam ir dota (subsidēta) enerģija no  tās enerģijas, kas lielā mērā piemīt materiālajai pasaulei, kas pēc būtības ir savā veidā dzīva. Nebūs brīnums, kad mākslīgais intelekts drīz vien izveidos savus dzīvos indivīdus, savu „elektrību”, ar ko neitralizēs mūsu arhaisko inteliģenci un galu galā likvidēs arī mūsu bioloģisko eksistenci.

Ko varam secināt? Šajā dzīves laikā šeit uz Zemes mums katram ir jānostiprina sevī sirdsapziņas diktētā taisnības sajūta, kāda tā ir vajadzīga ideālajā garu pasaulē. Tāpat jāizkopj klasiskā skaistuma sajūta, bet ne modernā ākstība. Tāpat jānīst ļaunums, jāciena un jāsaudzē dzīvība, jānostiprina sevī labestība, jāiznīdē varas un mantas kāre, jāiemācās kalpot Augstākajam Saprātam. Mūsu dzīve šeit uz Zemes ir mums dota iespēja to visu izpildīt, lai varētu atgriezties garu pasaulē.