Blogs
16:42 JAUNS SAEIMAS VĒLĒŠANU LIKUMPROJEKTS |
Jauns Saeimas vēlēšanu likumprojekts
Īsa anotācija.
Šis likumprojekts sagatavots Saeimas vēlēšanām pēc mažoritārās vēlēšanu sistēmas principiem - kandidātu ievēlēšanai no viena mandāta 100 apgabaliem. Likumprojekta pamatā ir galvenokārt 1989.gada 11.novembra "Likums par Latvijas PSR tautas deputātu vēlēšanām”, kas sekmīgi nodrošināja Augstākās Padomes ievēlēšanu sarežģītos okupācijas apstākļos un nodrošināja AP darbību. Likumprojektā ir ietverts atbilstošākais mažoritārajai sistēmai arī no 1922.gada 9.jūnija "Likuma par Saeimas vēlēšanām”. Jauna vēlēšanu likuma nepieciešamību ir radījusi esošā Saeimas vēlēšanu likuma neveiksmīgā prakse, kas novedusi Latvijas valsts varas sistēmu pie neatbilstības Satversmei - pie partokrātijas izveidošanās un valsts varas nošķiršanās no tautas, kas savukārt radījusi Latvijas tautsaimniecības un morāles padziļinātu krīzi. Partokrātija ar visiem iespējamiem līdzekļiem turpina savas pastāvēšanas aizsardzību un nepieļauj tās nomaiņu. Partokrātijai Latvijā turpinot pastāvēt, turpināsies tautas posts. Ir pienācis laiks uzsākt Latvijas tautas būtisku labklājības celšanu ar pašas tautas spēkiem.
Šis likumprojekts paredz ļoti vienkāršu un pārskatāmu Saeimas deputātu ievēlēšanu bez iespējas manipulēt balsošanas rezultātus. Likumprojektu izstrādājis Starptautiskās apvienības par cilvēka tiesībām Latvijas nodaļas (SACT LN) juristu kolektīvs, konsultējoties ar speciālistiem. Katru racionālu papildinājumu vai labojumu lūgts sūtīt uz e-pastu : peterisl@kopideja.lv vai sact.ln@tvnet.lv Ir paredzēts šo un citus likumprojektus nodot pieņemšanai tautas nobalsošanā, jo ne prezidenti ne valdība, ne Saeima, protams, to par likumu negribēs redzēt.
SAEIMAS VĒLĒŠANU LIKUMS
I. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI
1. pants. Deputātu vēlēšanu pamati
Deputātus ievēlē vienmandāta vēlēšanu apgabalos uz brīvprātīgu, vispārēju, vienlīdzīgu, tiešu, aizklātu vēlēšanu pamata..
2. pants. Vispārējas vēlēšanu tiesības
Saeimas deputātu vēlēšanas ir vispārējas: tiesības pieteikt deputātu kandidātus un tiesības vēlēt ir Latvijas pilsoņiem, kas balsošanas dienā ir sasnieguši 18 gadu vecumu. Par Saeimas deputāta kandidātu var pieteikties pretendents pats. Par Saeimas deputātu var tikt ievēlēts Latvijas pilsonis, kas balsošanas dienā sasniedzis 21 gada vecumu. Jebkādi tieši vai netieši vēlēšanu tiesību ierobežojumi atkarībā no izcelsmes, sociālā un mantiskā stāvokļa, rases un nacionālās piederības, dzimuma, izglītības, attieksmes pret reliģiju, nodarbošanās veida un rakstura ir aizliegti. Saeimas deputātam ir pilnībā jāprot un deputāta darbā jālieto latviešu valoda kā Latvijā noteiktā oficiālā valsts valoda. Aktīvās un pasīvās vēlēšanu tiesības ir arī Latvijas pilsoņiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir ārvalstīs, ieskaitot Latvijas pilsoņus ar dubultpilsonību. Velēšanās nepiedalās psihiski slimi pilsoņi, ko tiesa atzinusi par rīcības nespējīgiem, kā ari personas, kas ar tiesas lēmumu nosūtītas uz piespiedu ārstēšanas vietām. Saeimas vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātiem un Saeimā nevar ievēlēt arī personas, kuras:
1) izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās; 2) ir sodītas par tīšu noziedzīgu nodarījumu, izņemot personas, kuras ir reabilitētas vai kurām sodāmība dzēsta vai noņemta; 3) krimināllikumā paredzētā nodarījuma izdarīšanas laikā atradušās nepieskaitāmības stāvoklī, ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas saslimušas ar psihiskiem traucējumiem, kas tām atņēmuši iespēju saprast savu rīcību vai to vadīt, un kurām sakarā ar to piemērots medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis vai arī lieta izbeigta bez šāda piespiedu līdzekļa piemērošanas; 4) personas, kuras ir ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieki, vai personas, kas ir bijušas PSKP ( LKP ) aktīvi vadītāji (funkcionāri), PSRS, Latvijas PSR valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieki, izņemot personas, kuras bijušas tikai PSRS vai attiecīgo Latvijas PSR Valsts drošības komitejas plānošanas un finanšu, administratīvi saimnieciskās struktūrvienības darbinieki; 5) pēc 1991. gada 13. janvāra darbojušās PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas Sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās; 6) ir sodītas ar aizliegumu kandidēt Saeimas, Eiropas Parlamenta, republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanās, izņemot personas, kuras ir reabilitētas vai kurām sodāmība dzēsta vai noņemta; 7) personas, kuras neprot un/vai nelieto Latvijas valsts valodu; 8) personas, kas ar savu rīcību demonstrējušas šovinismu un/vai naidīgu nostāju pret Latvijas valsts patstāvību un neatkarību. Ja par deputāta kandidātu ir pieteikts Valsts vai Ministru prezidents, valdības loceklis, valsts kontrolieris, Valsts kontroles padomes loceklis, ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, tiesnesis, prokurors, policijas darbinieks vai profesionālā dienesta karavīrs, pašvaldības domes deputāts, katram no viņiem pēc ievēlēšanas nekavējoties ir jāatstāj ieņemamais amats (dienests) un 10 dienu laikā jāiesniedz šo faktu apstiprinoši dokumenti Centrālajai vēlēšanu komisijai. Ja ievēlētais Saeimas deputāts ir Eiropas Parlamenta deputāts, viņš zaudē Eiropas Parlamenta deputāta statusu ar Saeimas deputāta svinīgā solījuma nodošanas brīdi. Par Eiropas Parlamenta deputāta statusa zaudēšanu Centrālā vēlēšanu komisija triju darbdienu laikā paziņo Eiropas Parlamentam. 3. pants. Vēlēšanu komisijas kā vēlēšanu sarīkotājas
Deputātu vēlēšanu sarīkošanu nodrošina Centrālā vēlēšanu komisija ( CVK ) un apgabalu vēlēšanu komisijas, ko izveido pašvaldības Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktā kārtībā.
4. pants. Atklātums Saeimas deputātu vēlēšanu sagatavošanā un sarīkošanā Vēlēšanu komisijas informē pilsoņus par savu darbu, par vēlēšanu apgabalu un iecirkņu izveidošanu, par vēlēšanu komisiju sastāvu, atrašanās vietu un darba laiku un par vēlētāju sarakstiem. Vēlēšanu komisijas paziņo pilsoņiem par kandidātu pieteikšanu, deputātu kandidātu reģistrēšanas rezultātus, reģistrēto kandidātu biogrāfiskos datus un viņu priekšvēlēšanu programmu pamattēzes, balsošanas rezultātus attiecībā uz katru kandidātu un vēlēšanu rezultātus. Vēlēšanu komisiju sēdēs, arī deputātu kandidātu reģistrēšanā, balsošanas norisē, balsu skaitīšanā vēlēšanu iecirknī, vēlēšanu rezultātu noteikšanā apgabalā un vēlēšanu rezultātu apkopošanā ir tiesības būt klāt novērotājiem , kā ari preses, televīzijas un radio pārstāvjiem. Masu informācijas līdzekļi atspoguļo Saeimas deputātu vēlēšanu sagatavošanas un sarīkošanas gaitu, tiem tiek garantēta brīva pieeja visām ar vēlēšanām saistītajām aktivitātēm. Vēlēšanu komisijas un pašvaldības sniedz tiem viņu rīcībā esošo informāciju par vēlēšanu sagatavošanu un sarīkošanu.
5. pants. Saeimas deputātu kandidātu pieteikšanas kārtība
Tiesības pieteikt par Saeimas deputāta kandidātu ir katram pilsonim, kas vēlas strādāt Latvijas tautas interesēs, ir spējīgs to sekmīgi darīt.un kura vēlēšanu tiesības nav ierobežotas.
6. pants. Saeimas deputāta statusa nesavienojamība ar amata stāvokli
Personas, kas ietilpst Ministru Kabineta (Valdības) sastāvā un valsts pārvaldē, to skaitā Ministru Prezidents, ministri, Satversmes tiesas priekšsēdētājs un locekļi, Augstākās tiesas priekšsēdētājs, tiesneši, prokurori, viņu vietnieki... vienlaikus nevar būt Saeimas deputāti.
7. pants. Ar Saeimas deputātu vēlēšanām saistītie izdevumi
Izdevumus, kas saistīti ar Saeimas deputātu vēlēšanu sagatavošanu un sarīkošanu, sedz valsts. Pašvaldības nodod vēlēšanu komisiju rīcībā telpas un iekārtas, kas nepieciešamas vēlēšanu sagatavošanai un sarīkošanai.
8. pants. Atbildība par Saeimas deputātu vēlēšanu likuma pārkāpšanu
Personas, kas ar vardarbību, viltu, draudiem, uzpirkšanu vai citādā prettiesiskā veidā kavē pilsoni brīvi realizēt vēlēšanu tiesības, veikt priekšvēlēšanu aģitāciju, kā arī vēlēšanu komisiju locekļi, pašvaldību amatpersonas, kas viltojuši vēlēšanu dokumentus, apzināti nepareizi saskaitījuši balsis, nav ievērojuši balsošanas noslēpumu vai citādi pārkāpuši šo likumu, saucami pie likumā noteiktās atbildības. Pie atbildības var saukt arī personas, kas publicējušas vai citādā veidā izplatījušas apzināti nepatiesas ziņas par deputāta kandidātu.
II. VĒLĒŠANU NOTEIKŠANAS UN VĒLĒŠANU APGABALU IZVEIDOŠANAS KĀRTĪBA
9. pants. Saeimas vēlēšanu noteikšana
Saeimas vēlēšanas nosaka Centrālā vēlēšanu komisija saskaņā ar Satversmi un šo likumu. Paziņojums par vēlēšanu dienu tiek plaši izsludināts un publicēts.
10. pants. Vēlēšanu apgabalu izveidošana
Vēlēšanu apgabalus Saeimas vēlēšanām izveido Centrālā vēlēšanu komisija sadarbībā ar pašvaldībām. Vēlēšanu apgabalus izveido, ievērojot republikas administratīvi teritoriālo iedalījumu, pēc šādas pārstāvības normas: viens deputāts no katriem desmit tūkstošiem vēlētāju, pieļaujot atkāpi ne lielāku par divdesmit pieciem procentiem no noteiktā vēlētāju skaita, turklāt ne mazāk kā viens deputāts no diviem kaimiņos esošiem novadiem, kuru vēlētāju skaits ir mazāks par desmit tūkstošiem vēlētāju. Katrā vēlēšanu apgabalā ievēlē vienu Saeimas deputātu. Vēlēšanu apgabalu sarakstus, kuros norādītas vēlēšanu apgabalu robežas un vēlētāju skaits, Centrālā vēlēšanu komisija publicē ne vēlāk kā piecpadsmitajā dienā pēc vēlēšanu noteikšanas.
III. VĒLĒŠANU IECIRKŅI
11.pants. Vēlēšanu iecirkņu izveidošana Balsošanas sarīkošanai un balsu skaitīšanai Saeimas vēlēšanām attiecīgo pašvaldību teritorijas sadalāmas vēlēšanu iecirkņos.
12. pants. Vēlēšanu iecirkņu izveidošanas kartība un norma
Vēlēšanu iecirkņus izveido novadu un pilsētu pašvaldības, ievērojot vēlēšanu apgabalu robežas.. Vēlēšanu iecirkņus izveido ne vēlāk kā divdesmitajā dienā pēc vēlēšanu noteikšanas. Vēlēšanu iecirkņus izveido tā, lai katrā vēlēšanu iecirknī būtu ne mazāk par 20 un ne vairāk par 3000 vēlētājiem. Izņēmuma gadījumos vietējai pašvaldībai ir tiesības izveidot vēlēšanu iecirkni ar lielāku vēlētāju skaitu. Attiecīgā vietējā pašvaldība paziņo vēlētājiem katra vēlēšanu iecirkņa robežas, norādot iecirkņa vēlēšanu komisijas un balsošanas telpas atrašanās vietu.
IV. VĒLĒŠANU KOMISIJAS
13. pants. Vēlēšanu komisiju sistēma
Saeimas vēlēšanu sarīkošanai izveido vēlēšanu komisijas: Latvijas republikas Centrālo vēlēšanu komisiju; apgabalu vēlēšanu komisijas; iecirkņu vēlēšanu komisijas.
14. pants. Centrālās vēlēšanu komisijas izveidošana
Centrālo vēlēšanu komisiju izveido Saeima un tā sastādās no pieciem Saeimas ievēlētiem locekļiem, Valsts prezidenta pilnvarotas personas, Augstākās Tiesas ievēlēta pārstāvja un Ģenerālprokuratūras pārstāvja. Centrālā vēlēšanu komisija ne vēlāk kā desmit dienas pēc tās personālsastāva izveidošanas savā pirmajā sēdē, aizklāti balsojot, ievēlē. komisijas priekšsēdētāju, divus viņa vietniekus un sekretāru. Centrālās vēlēšanu komisijas pilnvaru laiks ir pieci gadi.
15. pants. Centrālās vēlēšanu komisijas pilnvaras
Centrālās vēlēšanu komisijas pilnvaras, pienākumus un tiesības nosaka likums par Centrālo vēlēšanu komisiju.
16. pants. Apgabalu vēlēšanu komisiju izveidošana
Apgabala vēlēšanu komisijas izveido Centrālā vēlēšanu komisija kopā ar pašvaldībām ne vēlāk kā divdesmit piecas dienas pēc vēlēšanu noteikšanas 9 locekļu sastāvā.
17. pants. Apgabala vēlēšanu komisijas pilnvaras
Saeimas vēlēšanām izveidotā apgabala vēlēšanu komisija: 1) organizē vēlēšanu sarīkošanu un kontrolē šī likuma ievērošanu vēlēšanu apgabala teritorijā; 2) virza iecirkņu vēlēšanu komisiju darbību; 3) noklausās pašvaldību amatpersonu ziņojumus jautājumos, kas saistīti ar vēlēšanu sagatavošanu un sarīkošanu; 4) uzrauga, kā tiek sastādīti un darīti pieejami pilsoņiem vēlētāju saraksti, lai varētu notikt vispārēja iepazīšanās ar tiem; 5) palīdz organizēt deputātu pieteikšanu; 6) reģistrē deputātu kandidātus un izsniedz viņiem attiecīgas apliecības, nodrošina, lai tiktu izdoti plakāti ar deputātu kandidātu personības datiem un viņu priekšvēlēšanu programmu pamattēzēm; 7) apstiprina vēlēšanu apgabala vēlēšanu biļetena tekstu pēc CVK dota vienota parauga, nodrošina biļetenu izgatavošanu un iecirkņu vēlēšanu komisiju apgādāšanu ar tiem; 8) konstatē un publicē presē vēlēšanu rezultātus vēlēšanu apgabalā, izsniedz deputātiem apliecības par viņu ievēlēšanu; 9) organizē atkārtotu balsošanu un atkārtotas vēlēšanas, kā arī deputātu vēlēšanas bijušo deputātu vietā; 10) risina jautājumus, kas saistīti ar deputāta atsaukšanu; 11) izskata iesniegumus un sūdzības par iecirkņu vēlēšanu komisiju nepareizu rīcību un pieņem lēmumus sakarā ar šiem iesniegumiem un sūdzībām; 12) realizē citas pilnvaras saskaņā ar šo likumu un CVK instrukcijām.
18. pants. Iecirkņu vēlēšanu komisiju izveidošana
Iecirkņa vēlēšanu komisiju izveido 7 locekļu sastāvā ne vēlāk kā divus mēnešus pirms vēlēšanām. Pārstāvjus iecirkņa vēlēšanu komisijā izvirza pašvaldības.
19. pants. Iecirkņa vēlēšanu komisijas pilnvaras
Iecirkņa vēlēšanu komisija: 1) sastāda iecirkņa vēlētāju sarakstu; 2) iepazīstina vēlētājus ar vēlētāju sarakstu, pieņem un izskata iesniegumus par nepareizībām vēlētāju sarakstā un izlemj jautājumu par attiecīgu grozījumu izdarīšanu tajā; 3) pieņem no vēlētājiem, kuri vēlēšanu dienā nebūs savā dzīvesvietā, vai no viņu pilnvarotajām personām vēlēšanu biļetenus vai vēlēšanu aploksnes; 4) izziņo iedzīvotājiem vēlēšanu dienu un balsošanas vietu; 5) nodrošina balsošanas telpas sagatavošanu un vēlēšanu urnu izgatavošanu; 6) organizē vēlēšanu dienā balsošanu vēlēšanu iecirknī; 7) saskaita vēlēšanu iecirknī nodotās balsis; 8) izskata iesniegumus un sūdzības jautājumos par vēlēšanu sagatavošanu un balsošanas organizēšanu, kā arī pieņem lēmumus sakarā ar šiem iesniegumiem un sūdzībām; 9) realizē citas pilnvaras saskaņā ar šo likumu.
20. pants. Vēlēšanu komisiju darba organizācija
Apgabala un iecirkņa vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku un sekretāru ievēlē attiecīgās komisijas sēdē. Vēlēšanu komisijas sēdes ir tiesīgas, ja tajās piedalās ne mazāk kā divas trešdaļas komisijas sastāva. Komisija pieņem lēmumus, atklāti balsojot, ar kopējā komisijas sastāva balsu vairākumu. Komisijas locekļiem, kas nepiekrīt tās lēmumam, ir tiesības izteikt atsevišķās domas, kas rakstveida pievienojamas protokolam un nosūtāmas izskatīšanai augstākai vēlēšanu komisijai. Vēlēšanu komisiju lēmumi, kas pieņemti to pilnvaru ietvaros, obligāti jāpilda visām valsts un sabiedriskajām institūcijām, uzņēmumiem, iestādēm un organizācijām. Vēlēšanu komisijas lēmumus un rīcību var pārsūdzēt Centrālajā vēlēšanu komisijā vaii tiesā. Vēlēšanu komisijas locekļus pēc tās lēmuma vēlēšanu sagatavošanas vai sarīkošanas periodā var atbrīvot no ražošanas vai dienesta pienākumu pildīšanas, nodrošinot viņiem darba algu, ne mazāku par vidējo izpeļņu, uz vēlēšanu sarīkošanai piešķirto līdzekļu rēķina. Vēlēšanu komisijas loceklim nav tiesību piedalīties aģitācijā par vai pret deputātu kandidātiem.
21. pants. Vēlēšanu komisiju atbalstīšana to pilnvaru realizēšanā
Valsts un sabiedriskajām institūcijām, uzņēmumiem, iestādēm, organizācijām un amatpersonām jāatbalsta vēlēšanu komisijas to pilnvaru realizēšanā, jānodod komisijām to darbam nepieciešamās ziņas un materiāli. Vēlēšanu komisijai ir tiesības vērsties ar vēlēšanu sagatavošanu un sarīkošanu saistītajos jautājumos pie valsts un sabiedriskajām institūcijām, uzņēmumiem, iestādēm, organizācijām un amatpersonām, kam izvirzītais jautājums jāizskata un jādod vēlēšanu komisijai atbilde ne vēlāk kā triju dienu laikā.
V. VĒLĒTĀJU SARAKSTI
22. pants. Vēlētāju saraksts un tā sastādīšanas kārtība Vēlētāju sarakstu sastāda katrā vēlēšanu iecirknī un paraksta iecirkņa vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs un sekretārs. Saraksta sastādīšanas darbā iecirkņa vēlēšanu komisija var iesaistīt sabiedrības pārstāvjus. Pašvaldības nodrošina vēlētāju uzskaiti, nodod iecirkņu vēlēšanu komisijām vēlētāju sarakstu sastādīšanai nepieciešamās ziņas par vēlētājiem, kas dzīvo attiecīgajā teritorijā, un sniedz palīdzību vēlētāju sarakstu sastādīšanā. Vēlētāju uzvārdus vēlētāju sarakstā ieraksta tādā kārtībā, kāda ir ērta balsošanas organizēšanai.
23. pants. Kārtība, kādā pilsoņus ieraksta velētāju sarakstā
Vēlētāju sarakstā ieraksta visus pilsoņus, kas līdz vēlēšanu dienai vai vēlēšanu dienā sasnieguši 18 gadu vecumu un saraksta sastādīšanas brīdī pastāvīgi dzīvo attiecīgā vēlēšanu iecirkņa teritorijā un kam ir tiesības piedalīties balsošanā. Piemērojot šo likumu, par pastāvīgu dzīvesvietu tiek atzīta pastāvīgās dzīves vieta pēc deklarācijas, izņemot mācību iestāžu audzēkņus un studentus, par kuru dzīvesvietu tiek atzīta viņu atrašanās vieta mācību laikā. Vēlētāju sarakstā pēc viņu personiskā iesnieguma ieraksta arī Latvijas pilsoņus, kas tādu vai citādu apstākļu dēļ atrodas ārpus savas deklarētās dzīves vietas un vēlas balsot šajā iecirknī personīgi vai pēc pilnvaras.
24. pants. Pilsoņu iepazīstināšana ar vēlētāju sarakstiem un tiesības sūdzēties par nepareizībām vēlētāju sarakstā
Lai varētu notikt vispārēja iepazīšanās ar vēlētāju sarakstiem, tos dara pieejamus pilsoņiem mēnesi pirms vēlēšanām. Iespēju iepazīties ar vēlētāju sarakstu un pārbaudīt tā sastādīšanas pareizību pilsoņiem nodrošina iecirkņa vēlēšanu komisijas telpās. Katram pilsonim ir tiesības sūdzēties par neierakstīšanu, nepareizu ierakstīšanu sarakstā vai par izslēgšanu no saraksta, kā ari par sarakstā pieļautajām neprecizitātēm vēlētāja datu uzrādīšanā. Paziņojumu par nepareizībām sarakstā izskata iecirkņa vēlēšanu komisija, kurai ne vēlāk kā divu dienu laikā, bet dienu pirms vēlēšanām un vēlēšanu dienā nekavējoties jāizskata paziņojums un jāizdara sarakstā nepieciešamie labojumi vai arī jāizsniedz paziņojuma iesniedzējam motivēta lēmuma noraksts par viņa paziņojuma noraidīšanu. Lēmumu var pārsūdzēt tiesā ne vēlāk kā piecas dienas pirms vēlēšanām, un tiesai sūdzība jāizskata triju dienu laikā. Tiesas lēmums ir galīgs. Labojumu vēlētāju sarakstā saskaņā ar tiesas lēmumu nekavējoties izdara iecirkņa vēlēšanu komisija.
VI. SAEIMAS DEPUTĀTU KANDIDĀTU PIETEIKŠANA UN REĢISTRĒŠANA
25.pants. Saeimas deputātu kandidātu pieteikšanas termiņi
Saeimas deputātu kandidātu pieteikšana sākas divus mēnešus pirms vēlēšanām un beidzas vienu mēnesi pirms vēlēšanām.
26. pants. Saeimas deputātu kandidātu pieteikšnas kārtība
Saeimas deputāta kandidāts piesaka sevi kā kandidātu apgabala vēlēšanu komisijā, kur viņa pieteikumā jānorāda dzimšanas gads un datums, deklarētā dzīves vieta, izglītība, profesija, pases dati, kontakttālruņa numurs saziņai ar komisiju . Vēlēšanu apgabala komisija izsniedz kandidātam kandidāta apliecību un CVK noteikta parauga veidlapas parakstu vākšanai. Kandidātu skaits vienā apgabalā nav ierobežots. Ja vēlēšanu apgabalā nav pieteikti vismaz 3 kandidāti, vēlēšanu komisijai ir pienākums kopā ar juridiskajām personām aicināt pilsoņus pieteikt savu kandidatūru. Par kandidātu var tikt pieteikts tikai pilsonis, kas šajā vēlēšanu apgabalā ir deklarējis savu pastāvīgo dzīves vietu, šajā apgabalā ir viņa saimnieciskā darbība un šeit viņš pastāvīgi dzīvo vismaz 2 gadus pirms pieteikšanas kandidēt.
27. pants. Kandidātu tiesības aģitēt
Pieteiktajam kandidātam ir tiesības aģitēt par sevi, organizēt sapulces, lai vēlētāji varētu lemt atbalstīt vai neatbalstīt viņa kandidatūru. Kandidāta reģistrēšanai ir jāsavāc vismaz 300 konkrētā apgabala balss tiesīgo pilsoņu notariāli apliecināti paraksti. Balsošanas dienā aģitācija nav atļauta.
28. pants. Saeimas deputātu kandidātu reģistrēšana
Saeimas deputātu kandidātus apgabala vēlēšanu komisija sāk reģistrēt piecdesmit dienas un beidz reģistrēt divdesmit piecas dienas pirms vēlēšanām. Saeimas deputātu kandidātu reģistrē pēc vismaz 300 parakstu iesniegšanas un pēc šādu ziņu iesniegšanas par sevi: dzimšanas gads un datums, deklarētā dzīves vieta, izglītība, profesija, piederība politiskai partijai, sabiedriskai organizācijai. Deputāta kandidāts var balotēties tikai vienā vēlēšanu apgabalā. Attiecīgā apgabala vēlēšanu komisija reģistrē deputātu kandidātus, kas pieteikti, ievērojot šī likuma prasības. Atteikšanos reģistrēt var pārsūdzēt triju dienu laikā Centrālajā vēlēšanu komisijā vai tiesā. Par deputātu kandidātu reģistrēšanu apgabala vēlēšanu komisija raksta protokolu, kuru kopā ar deputātu kandidātu dokumentiem iesniedz Centrālajā velēšanu komisijā. Deputāta kandidāts nevar ietilpt Centrālajā vēlēšanu komisijā, kā arī apgabala vai iecirkņa vēlēšanu komisijā. Persona, kas pieteikta par deputāta kandidātu un ietilpst kādā no minētajām komisijām, uzskatāma par atbrīvotu no pienākumiem komisijā ar brīdi, kad viņu reģistrē par deputāta kandidātu. Attiecīgā apgabala vēlēšanu komisija ne vēlāk kā ceturtajā dienā pēc deputātu kandidātu reģistrēšanas publicē presē ziņojumu par reģistrēšanu, norādot katra deputāta kandidāta personas datus, piederību konkrētai politiskai partijai, sabiedriskai organizācijai..
29. pants. Par Saeimas deputāta kandidāta pieteikšanu un reģistrēšanu pieņemtā lēmuma atcelšana
Kandidātam ir tiesības atsaukt savu kandidatūru, bet ne vēlāk kā _piecas dienas pirms balsošanas dienas, iesniedzot rakstveida paziņojumu par atsaukšanu attiecīgajai apgabala vēlēšanu komisijai.
30. pants. Kārtība, kādā papildus piesaka Saeimas deputātu kandidātus bijušo kandidātu vietā
Ja rodas situācija, ka vēlēšanu apgabalā paliek mazāk par 3 kandidātiem, apgabala vēlēšanu komisija vēršas pie apgabala pilsoņiem un juridiskām personām ar uzaicinājumu pilsoņiem pieteikt savu kandidatūru ievēlēšanai Saeimā. Ja līdz vēlēšanām atlikušajā laikā nav iespējams reģistrēt jaunus deputāta kandidātus un sarīkot šo kandidatūru apspriešanu, deputātu vēlēšanas attiecīgajā vēlēšanu apgabalā sarīko divu mēnešu laikā pēc vispārējām vēlēšanām.
31. pants. Vēlēšanu biļetens
Biļetenā jāieraksta visi konkrētajā vēlēšanu apgabalā reģistrētie Saeimas deputātu kandidāti alfabeta kārtībā pēc viņu uzvārda, norādot katra deputāta kandidāta dzimšanas gadu, izglītību, profesiju, piederību konkrētai politiskai partijai un/vai sabiedriskai organizācijai. Biļetena tekstā ir jābūt ierakstītam, ka balsot var tikai par vienu no kandidātiem ar vienu plus zīmi pie izraudzītā kandidāta uzvārda. Vēlēšanu biļetenus iespiež latviešu valodā.
VII. SAEIMAS DEPUTĀTU KANDIDĀTU DARBĪBAS GARANTIJAS
32. pants. Saeimas deputāta kandidāta tiesības runāt sapulcēs, izmantot masu informācijas līdzekļus un saņemt informāciju
Saeimas deputātu kandidātiem ar brīdi, kad viņus reģistrējušas vēlēšanu komisijas, ir vienlīdzīgas tiesības un viņiem jādod vienādas iespējas runāt priekšvēlēšanu sapulcēs un citās sapulcēs, apspriedēs un sēdēs, izmantot konkrētā vēlēšanu apgabala presi 1000 zīmju apmērā bez maksas, ko preses izdevumam kompensē no valsts budžeta. Apgabala vēlēšanu komisija informē iedzīvotājus par vēlēšanu kampaņas norisi un nodrošina iespēju iepazīties ar visu šī apgabala Saeimas deputātu kandidātu priekšvēlēšanu programmas pamattēzēm. Valsts un sabiedriskajām organizācijām, uzņēmumu, iestāžu vadītājiem, jāpalīdz Saeimas deputātu kandidātiem organizēt tikšanās ar vēlētājiem, saņemt nepieciešamās uzziņas un informatīvos materiālus. Par deputāta kandidāta apzinātu kavēšanu tikties ar vēlētājiem noteikta atbildība.
33. pants. Saeimas deputāta kandidāta priekšvēlēšanu programma
Saeimas deputāta kandidāts nāk klajā ar savas nākamās rīcības programmas pamattēzēm. Deputāta kandidāta programma nedrīkst būt vērsta uz Latvijas valsts un sabiedriskās iekārtas pamatu vardarbīgu grozīšanu, saturēt kara propagandu, aicināt uz nacionālo naidu un aizskart pilsoņu konstitucionālās tiesības, celt neslavu.
34. pants. Saeimas deputāta kandidāta atbrīvošana no ražošanas vai dienesta pienākumiem līdzdalībai priekšvēlēšanu pasākumos
Pēc reģistrēšanas Saeimas deputāta kandidātu uz laiku, kad tiek rīkotas tikšanās ar vēlētājiem, kad viņš runā priekšvēlēšanu sapulcēs un mītiņos, atbrīvo no ražošanas vai dienesta pienākumu pildīšanas, saglabājot vidējo darba algu no līdzekļiem, kas atvēlēti vēlēšanu sarīkošanai, kā arī neiesaista apmācībās.
VIII. BALSOŠANAS UN VĒLĒŠANU REZULTĀTU NOTEIKŠANAS KĀRTĪBA
35.pants. Balsošanas laiks un vieta
Saeimas deputātu vēlēšanās balsošana notiek vēlēšanu dienā no pulksten 7 līdz 20 pēc vietējā laika. Balsošanas laiku un vietu iecirkņa vēlēšanu komisija izziņo vēlētājiem ne vēlāk kā desmit dienas pirms vēlēšanām.
36. pants. Balsošanas organizēšana
Balsošana notiek speciāli ierādītās telpās, kurās pietiekamā skaitā jābūt iekārtotām kabīnēm un/vai atsevišķām telpām aizklātai balsošanai, jābūt biļetenu izsniegšanas vietām un novietotām vēlēšanu urnām. Vēlēšanu urnas novietojamas tā, lai vēlētāji, ejot uz tām, varētu ieiet aizklātai balsošanai paredzētajā kabīnē vai telpā. Par balsošanas organizēšanu, vēlētāju gribas izpausmes slepenības nodrošināšanu, telpu iekārtošanu un nepieciešamās kārtības uzturēšanu tajās ir atbildīga iecirkņa vēlēšanu komisija. Vēlēšanu dienā pirms balsošanas sākuma vēlēšanu urnas pārbauda un aizplombē vai aizzīmogo attiecīgās iecirkņa vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs komisijas locekļu klātbūtnē. Katrs vēlētājs balso personiski; balsošana citu personu vietā nav atļauta. Vēlēšanu biļetenus izsniedz attiecīgā iecirkņa vēlēšanu komisija, balstoties uz vēlēšanu iecirkņa vēlētāju sarakstu, pēc derīgas pases uzrādīšanas. Par vēlēšanu biļetena izsniegšanu izdara atzīmi vēlētāju sarakstā un vēlētājs par to parakstās. Pasē izdarāma atzīme. Gadījumos, kad atsevišķi vēlētāji veselības stāvokļa vai citu iemeslu dēļ nevar ierasties balsošanas telpā, iecirkņa vēlēšanu komisija pēc viņu lūguma uzdod atsevišķiem komisijas locekļiem organizēt balsošanu šo vēlētāju atrašanās vietā. Šajos gadījumos balsošanas organizēšanā piedalās ne mazāk kā divi komisijas locekļi.
37. pants. Balsošanas norise
Vēlēšanu biļetenu balsotājs izpilda aizklātai balsošanai paredzētā kabīnē vai telpā. Biļetena izpildīšanas brīdī tur, izņemot balsotāju, aizliegta jebkuras citas personas klātbūtne. Balsotājam, kas nespēj patstāvīgi izpildīt biļetenu, ir tiesības ieaicināt kabīnē vai istabā citu personu pēc sava ieskata, izņemot vēlēšanu komisijas locekli. Saeimas deputātu vēlēšanās balsotājs no biļetenā uzrādītiem kandidātiem izvēlas tikai vienu kandidātu un savu izvēli apliecina ar plus zīmi pie šī kandidāta uzvārda. Nekādi svītrojumi nav jāizdara. Izpildīto biļetenu balsotājs iemet balsošanas urnā.
38. pants. To vēlētāju balsošanas kārtība, kuri vēlēšanu dienā neatrodas savā dzīvesvietā konkrētajā vēlēšanu apgabalā
Vēlētājam, kuram nav iespējas vēlēšanu dienā atrasties savā dzīvesvietā, ir tiesības iepriekš izpildīt vēlēšanu biļetenu un nodot iecirkņa vēlēšanu komisijai pēc savas dzīvesvietas. Vēlētājs ne agrāk kā divdesmit piecas dienas pirms vēlēšanām var saņemt vēlēšanu iecirknī vēlēšanu biļetenu. Vēlēšanu biļetenu vēlētājam izsniedz iecirkņa vēlēšanu komisijas loceklis, balstoties uz vēlētāju sarakstu, pēc pases uzrādīšanas, par ko tiek izdarīta atzīme vēlētāju sarakstā, un vēlētājs par to sarakstā parakstās Saņēmis vēlēšanu biļetenu, vēlētājs apstākļos, kas izslēdz viņa gribas izpausmes kontroli, izsvītro biļetenā to deputātu kandidātu uzvārdus, pret kuriem viņš balso, un iemet biļetenu speciālā vēlēšanu urnā, kas paredzēta to vēlētāju balsošanai, kuri vēlēšanu dienā neatrodas savā dzīvesvietā. Gadījumos, kad vēlētājam nav iespējams personiski vēlēšanu iecirknī pēc dzīvesvietas saņemt vēlēšanu biļetenu sakarā ar atrašanos slimnīcā, citā stacionārā ārstniecības iestādē vai citu iemeslu dēļ, viņš ir tiesīgs uzdot citai personai saņemt biļetenu pēc likumā noteiktajā kārtībā apliecinātas pilnvaras. Vēlētāja pilnvarotajai personai izsniedz vēlēšanu biļetenu un vēlēšanu aploksni. Vēlēšanu dokumentus vēlētāja pilnvarotajai personai izsniedz iecirkņa vēlēšanu komisijas loceklis, balstoties uz velētāju sarakstu un uzradīto vēlētāja pilnvaru, par ko tiek izdarīta atzīme vēlētāju sarakstā. Saņēmis no pilnvarotās personas vēlēšanu biļetenu un vēlēšanu aploksni, vēlētājs ieliek savu vēlēšanu biļetenu vēlēšanu aploksnē, iepriekš izsvītrojis biļetenā to deputātu kandidātu uzvārdus, pret kuriem viņš balso. Vēlēšanu aploksni vēlētājs aizlīmē un nodod pilnvarotajai personai, kura līdz vēlēšanu laika beigām vēlēšanu iecirknī iemet aploksni vēlēšanu urnā, kas paredzēta balsošanai tiem vēlētājiem, kuri vēlēšanu dienā neatrodas savā dzīvesvietā.
39. pants. Par tiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu laikā uzturas ārvalstīs vai kuriem kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, vai kuri izcieš ar brīvības atņemšanu saistītu sodu
Ārzemēs dzīvojošie Latvijas pilsoņi var izvēlēties kādu no Latvijā izveidotajiem vēlēšanu apgabaliem un nobalsot elektroniski. Turklāt ārzemēs esošiem Latvijas pilsoņiem ir tiesības pieteikt sevi vēlētāju sarakstos kādā no apgabaliem Latvijā un nobalsot iepriekš vai izdot pilnvaru citai personai, lai tā nobalso viņu vietā. Vēlētāji, kuriem kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums vai kuri izcieš ar brīvības atņemšanu saistītu sodu, vēlēšanās var piedalīties ieslodzījuma vietā.
Vēlētājs, kurš vēlas balsot ieslodzījuma vietā, ieslodzījuma vietas administrācijai iesniedz iesniegumu, kurā norāda savu vārdu, uzvārdu un personas kodu. Balsošanai var pieteikties ne vēlāk 3 dienas pirms balsošanasdienas. Ieslodzījuma vietas administrācija pārbauda, vai persona, kura vēlas balsot ieslodzījuma vietā, ir Latvijas pilsonis, kas vēlēšanu dienā būs sasniedzis 18 gadu vecumu, un reģistrē iesniegumu sarakstā par balsošanu ieslodzījuma vietā, norādot personas datus. Dienā pirms balsošanas dienas ieslodzījuma vietas administrācija sarakstu nogādā attiecīgajai vēlēšanu iecirkņa komisijai. Balsošanas dienā pēc iecirkņa atvēršanas un vēlēšanu kastu aizzīmogošanas iecirkņa komisija izsniedz ieslodzījuma vietas administrācijai balsotāju sarakstu veidlapas, visu attiecīgajā vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu biļetenus un aizzīmogotu vēlēšanu kasti. Ieslodzījuma vietā administrācija balsotāju sarakstā ieraksta vēlētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu. Vēlētājs parakstās balsotāju sarakstā par attiecīgajā vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu biļetena saņemšanu. Vēlētājs izraugās kandidātu, par kuru viņš balso, izdara biļetenā svītrojumus un iemet to vēlēšanu kastē. Ieslodzījuma vietas administrācijai ir aizliegts aģitēt par vai pret kandidātiem. Kad balsošana beigusies, ieslodzījuma vietas administrācija balsošanas kasti nekavējoties nogādā attiecīgajā vēlēšanu iecirknī. 40. pants. Balsu skaitīšana vēlēšanu iecirknī
Vēlēšanu urnas atver iecirkņa vēlēšanu komisija pēc tam, kad komisijas priekšsēdētājs ir paziņojis, ka balsošana beigusies. Atvērt vēlēšanu urnas pirms balsošanas beigām aizliegts. Pirms vēlēšanu urnu atvēršanas iecirkņa vēlēšanu komisija saskaita un dzēš visus neizmantotos vēlēšanu biļetenus. Iecirkņa vēlēšanu komisija pēc vēlētāju saraksta konstatē vēlētāju kopskaitu iecirknī, kā arī biļetenu saņēmušo vēlētāju skaitu. Pamatojoties uz biļeteniem, kas bijuši vēlēšanu urnās, komisija attiecīgajā vēlēšanu iecirknī konstatē: balsotāju kopskaitu, kuri piedalījušies balsošanā, par katru deputāta kandidātu nodoto balsu skaitu; par nederīgiem atzīto biļetenu skaitu. Attiecībā uz to pilsoņu uzvārdiem, ko vēlētāji papildus ierakstījuši biļetenos, balsis neskaita. Par nederīgiem atzīstami vēlēšanu biļeteni, kas neatbilst noteiktajam paraugam, kā arī biļeteni, kuros balsojot ir vairāk par vienu plus zīmi. Par nederīgiem atzīstami arī to balsotāju biļeteni, kuri balsojuši pirms vēlēšanu dienas par deputātu kandidātiem, kas atsaukuši savas kandidatūras vai kuru reģistrācija atcelta. Biļeteni, kuros balsotājs nav atzīmējis ar plus zīmi nevienu kandidātu, tiek uzskatīti par derīgiem. Urnās konstatēto biļetenu skaitam ir jābūt vienādam ar balsotājiem pēc saraksta izsniegto biļetenu skaitu vai mazākam par to. Ja rodas šaubas par vēlēšanu biļetena derīgumu, jautājumu balsojot izšķir iecirkņa vēlēšanu komisija. Balsu skaitīšanas rezultātus izskata iecirkņa vēlēšanu komisijas sēdē un ieraksta protokolā. Protokolu paraksta komisijas priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks, sekretārs un komisijas locekļi un nosūta attiecīgajai apgabala vēlēšanu komisijai kārtībā, kādu noteikusi Centrālā vēlēšanu komisija. Iecirkņu komisijas ir tiesīgas pieļaut novērotāju klātbūtni līdz skaitam, kas vēl būtiski netraucē un neapgrūtina balsošanas un balsu skaitīšanas norisi. Kārtības traucētāju izraidīšanai var pieaicināt policistus. Novērotāju rakstiskus iesniegumus komisija reģistrē un nekavējoties par tiem pieņem lēmumus. Protokolam pievieno komisijas locekļu izteiktās atsevišķās domas, komisijas saņemtos iesniegumus un sūdzības par balsošanas gaitā vai balsu skaitīšanā pieļautajiem pārkāpumiem un aktu, kas sastādīts, ja bojāta vēlēšanu urnas plomba vai zīmogs.
41. pants. Vēlēšanu rezultātu noteikšana vēlēšanu apgabalā
Balstoties uz iecirkņu vēlēšanu komisiju protokoliem, apgabala vēlēšanu komisija konstatē: vēlētāju kopskaitu apgabalā; vēlēšanu biļetenus saņēmušo vēlētāju skaitu; balsošanā piedalījušos vēlētāju skaitu; par katru deputāta kandidātu un pret katru deputāta kandidātu nodoto balsu skaitu; par nederīgiem atzīto biļetenu skaitu. Par ievēlētu tiek uzskatīts Saeimas deputāta kandidāts, par kuru vēlēšanās nodevuši balsis vairāk nekā puse vēlētāju, kas piedalījušies balsošanā. Par rezervē esošu deputāta kandidātu tiek uzskatīts kandidāts, kas ieguvis nākošo lielāko balsu skaitu, bet ne mazāku par 33 procentiem no kopējā balsu skaita. Apgabala vēlēšanu komisija vai tiesa var atzīt vēlēšanas par spēkā neesošām, ja vēlēšanu gaitā vai balsu skaitīšanā pieļauti šī likuma būtiski pārkāpumi. Vēlēšanas apgabalā atzīst par nenotikušām, ja balsošanā piedalījusies mazāk par pusi no vēlētājiem, kas ierakstīti vēlētāju sarakstos. Vēlēšanu rezultātus vēlēšanu apgabalā nosaka apgabala vēlēšanu komisijas sēdē un ieraksta protokolā. Protokolu paraksta komisijas priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks, sekretārs un locekļi un nosūta Centrālajai vēlēšanu komisijai tās noteiktajā kārtībā. Ziņojumu par vēlēšanu rezultātiem vēlēšanu apgabalā attiecīgā apgabala vēlēšanu komisija publicē ne vēlāk kā piektajā dienā pēc vēlēšanām. Ziņojumā tiek uzrādīts vēlētāju sarakstos ierakstīto pilsoņu kopskaits; balsošanā piedalījušos balsotāju skaits; par katru kandidātu nodoto balsu skaits; par nederīgiem atzīto biļetenu skaits; ievēlētā deputāta personas dati, rezervē palikušo deputātu kandidātu vārds un uzvārds, kā arī par viņiem nodoto balsu skaits.
IX. SAEIMAS DEPUTĀTU VĒLĒŠANU REZULTĀTU NOTEIKŠANAS
UN PUBLICĒŠANAS KĀRTĪBA 42. pants. Saeimas deputātu reģistrēšana
Centrālā vēlēšanu komisija, pamatojoties uz vēlēšanu komisiju protokoliem, ko tā saņēmusi, reģistrē ievēlētos Saeimas deputātus. Centrālā vēlēšanu komisija var atzīt vēlēšanas kādā vēlēšanu apgabalā par spēkā neesošām, ja vēlēšanu gaitā, balsu skaitīšanā vai vēlēšanu rezultātu noteikšanā tur notikuši šī likuma svarīgi pārkāpumi, un atteikties reģistrēt Saeimas deputātu no šī apgabala.
43. pants. Saeimas deputātu vēlēšanu rezultātu publicēšana
Ziņojumu par vēlēšanu rezultātiem visā republikā un ievēlēto Saeimas deputātu sarakstu alfabēta kārtībā Centrālā vēlēšanu komisija ne vēlāk kā desmitajā dienā pēc vēlēšanām publicē, norādot deputāta dzimšanas gadu, izglītību, profesiju, piederību politiskai partijai vai sabiedriskai organizācijai.
44. pants. Saeimas deputāta apliecība un krūšu nozīme
Apgabala vēlēšanu komisija pēc tam, kad presē publicēts Centrālās vēlēšanu komisijas reģistrēto Saeimas deputātu saraksts, izsniedz katram ievēlētajam deputātam apliecību par viņa ievēlēšanu. Pēc tam kad Saeima apstiprinājusi ievēlēto deputātu pilnvaras, deputātiem izsniegtās apliecības par viņu ievēlēšanu apmaina pret Saeimas deputātu apliecībām pēc tam, kad viņi parakstījuši deputāta solījumu. Deputātam izsniedz arī Saeimas deputāta krūšu nozīmi. Solījuma teksts: "Svinīgi un svēti apsolu savā Saeimas deputāta pilnvaru laikā ar pilnu atdevi pēc sirdsapziņas godprātīgi strādāt Latvijas tautas labā. Šī solījuma nepildīšanas gadījumā es pēc vismaz puses par mani balsojušo pilsoņu izteiktas būtiskas un pamatotas manas rīcības kritikas bez iebildumiem labprātīgi atteikšos no Saeimas deputāta tiesībām un pienākumiem.” Plenārsēdē katrs deputāts no Saeimas tribīnes nodod zvērestu, kādu to nosaka Satversme.
X. ATKĀRTOTA BALSOŠANA, ATKĀRTOTAS VĒLĒŠANAS UN SAEIMAS DEPUTĀTU VĒLĒŠANAS BIJUŠO DEPUTĀTU VIETĀ
45. pants. Atkārtota balsošana Ja vēlēšanu apgabalā neviens no kandidātiem nav ievēlēts, apgabalā tiek sarīkota atkārtota balsošana par tiem diviem deputātu kandidātiem, kas ieguvuši vislielāko balsu skaitu. Lēmumu sarīkot apgabalā atkārtotu balsošanu pieņem apgabala vēlēšanu komisija, kura par savu lēmumu paziņo Centrālajai vēlēšanu komisijai un par to informē apgabala vēlētājus. Atkārtotu balsošanu vēlēšanu apgabalā sarīko ne vēlāk kā divu nedēļu laikā, ievērojot šī likuma prasības. Par ievēlētu tiek uzskatīts Saeimas deputāta kandidāts, par kuru atkārtotā balsošanā salīdzinājumā ar otru kandidātu balsojuši vairāk balsotāju, kas piedalījušies atkārtotā balsošanā.
46. pants. Atkārtotas vēlēšanas
Atkārtotas vēlēšanas notiek: 1) ja vēlēšanu apgabalā vēlēšanas atzītas par nenotikušām vai spēkā neesošām; 2) ja atkārtota balsošana nav ļāvusi noteikt ievēlēto deputātu. Šajos gadījumos Centrālā vēlēšanu komisija uzdod attiecīgajai vēlēšanu komisijai sarīkot vēlēšanu apgabalā atkārtotas vēlēšanas. Turklāt tā var pieņemt lēmumu, ka vēlēšanas jāsarīko iecirkņu vēlēšanu komisijām jaunā sastāvā. Balsošana notiek tajos pašos vēlēšanu iecirkņos un pēc vēlētāju sarakstiem, kas sastādīti vispārējo vēlēšanu sarīkošanai. Atkārtotas vēlēšanas sarīko ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc vispārējām vēlēšanām. Vēlēšanu komisiju izveidošana, deputātu kandidātu reģistrēšana un citi pasākumi notiek šī likuma noteiktajā kārtībā.
XI. NOBEIGUMA NOTEIKUMI
1) Pilnīgie vēlēšanu rezultāti, arī rezultāti par katra kandidātu saraksta katra kandidāta saņemto balsu skaitu katrā vēlēšanu iecirknī, sešu mēnešu laikā apkopojami un publicējami atsevišķā izdevumā, kas ir brīvi pieejams valsts bibliotēkās.
2) Vēlēšanu zīmes saglabājamas visā Saeimas pilnvaru laikā, bet visi vēlēšanu komisiju protokoli nododami Valsts arhīvam.
3) Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu triju darbdienu laikā pēc tā pieņemšanas var pārsūdzēt tiesā. Pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur komisijas lēmuma gaitu.
4) Personas, kuras ar vardarbību, viltu, draudiem, uzpirkšanu vai citā prettiesiskā veidā kavē pilsoņus piedalīties vēlēšanās vai veikt aģitāciju vai arī sniegušas par sevi apzināti nepatiesas ziņas, vai citādi viltojušas vēlēšanu dokumentus, vai apzināti nepareizi skaitījušas balsis, vai nav ievērojušas balsošanas noslēpumu, vai citādi pārkāpušas šo likumu, saucamas pie likumā paredzētās atbildības, bet turklāt vēlēšanu pasīvo tiesību subjektu iegūtais statuss var tikt anulēts.
5) Ja balsošana noteikta elektroniski, tā notiek pēc CVK īpaši izdotas instrukcijas, saglabājot šajā likumā noteiktos pamatprincipus, grozot tikai kārtību par balsošanu, par balsu skaitīšanu un par balsošanas rezultātu noteikšanu.
ooooooooooooooooooooooooooooooooooooooooooooooooooooooooooooooooooooooooooooo
Likumprojekts par grozījumiem likumā "Par Centrālo vēlēšanu komisiju”
Izteikt likuma "Par Centrālo vēlēšanu komisiju” 2. pantu šādā redakcijā: ". Centrālās vēlēšanu komisijas izveidošana Centrālo vēlēšanu komisiju izveido Saeima un tā sastādās no pieciem Saeimas ievēlētiem locekļiem, Valsts prezidenta pilnvarotas personas, Augstākās Tiesas Plēnuma ievēlēta pārstāvja un Ģenerālprokuratūras deleģēta pārstāvja. Centrālā vēlēšanu komisija ne vēlāk kā desmit dienas pēc tās personālsastāva izveidošanas savā pirmajā sēdē, aizklāti balsojot, ievēlē. komisijas priekšsēdētāju, divus viņa vietniekus un sekretāru. Centrālās vēlēšanu komisijas pilnvaru laiks ir pieci gadi.” Īsa anotācija.
Saeimas ievēlēts CVK priekšsēdētājs tā vai citādi var nebūt objektīvs attiecībās ar Saeimā valdošajiem spēkiem un var iespaidot vēlēšanu vai tautas nobalsošanas rezultātus par labu šiem valdošajiem spēkiem. Valsts Prezidenta pilnvarotais, Augstākās Tiesas pārstāvis un Ģenerālprokuratūras pārstāvis var realizēt uzraudzību likumu un taisnīguma ievērošanai komisijas darbā. Piecu gadu pilnvaru termiņš nosakāms tāpēc, lai CVK ilgākā laikā nerastu personīgus kontaktus ar vēlēšanu vai iecirkņu komisijām un neiespaidotu balsošanas rezultātus.
|
|
Komentāru kopskaits: 0 | |