Blogs
16:04 IZV'ĒLEI DIVI VARIANTI: KAROJOT MIRT VAI MAINOTIES PALIKT DZĪVAM |
IZVĒLEI DIVI VARIANTI: KAROJOT MIRT VAI MAINOTIES DZĪVOT „Ap 1935. gadu pasaulē bija autoritāru režīmu uznācienu laiks. Arī Latvijā. Pašreiz pasaulē epohāli notikumi. Dieva radīti. Lai sabiedrības dīķis neiesūnojas. Ir pieredzēta gan totalitāra, gan autoritāra vara. Izdzīvojām. Tikai daži no miljona „sprēgāja”. Labākais laiks mūsu vēsturē bija stabilais Ulmaņlaiks – viens autoritāti pelnījušais Vadonis vadīja valsti, un tauta rosīgi gādāja kultūras un saimniecisko uzplaukumu. Nekāda politiska haosa vairs nebija. Ir arī atjaunotajā Latvijā Vadoņa tipa cilvēki, bet ne pie „teikšanas”. Varētu gan būt. Kārtībai un mieram. Pūlis nevar vienu kamolu tīt. Pēc t.s. demokrātijas norieta neiestājas polārā nakts, bet uzaust cerību un neziņas rīts – būs autoritāra saulīte vai totalitārs negaiss? Mums šeit uz Zemes nākas dzīvot risku ielenkumā. Mums pat demokrātijā reti tiek dotas taisnīgas tiesības izvēlēties varu, un nekad netiek dota prasme pareizi izvēlēt varu. Tad nu nākas dzīvot apstākļos, kas nekad nav labi diezgan. Gandrīz katram no mums labā šķiet par maz un sliktā – par daudz. Bet dzīvojam, ja pielāgojamies un ja nekarojam pret pārspēku un nekārojam stāvēt pāri citiem, bet taisnīgumu paturam sevī. Tā ir māksla un māka, ko lielum lielais vairākums ir ieguvis arī no pieredzes. C‘est la vie! ( Tāda ir dzīve - se la vī ). ” Diemžēl. Ja turpināsies Maskavas un Trampa politika kā arī Rietumu nevienprātība, manuprāt Latvijā jārīko referendums uzzināt mūsu tautas vairākuma gribu - karot vai dzīvot kādas lielvaras ietekmē. Pirms nobalsošanas atklāti jāizskaidro, kas notiks ar Latviju masīva raķešu un dronu uzbrukuma jau pirmajās stundās un ka, atsakoties karot, patriotiem būs jāpārcieš pazemojums, bet tā būs maksa par iespēju palikt dzīviem mums visiem, apņemoties nepretoties svešam režīmam. Samierināšanās var būt mūsu apjaustā nepieciešamība pakļauties Augstākā Saprāta virsvadībai pāri visam notiekošajam, arī pāri mums, proti, Radītāja mērķis ir tas, lai cilvēks pats ar savu dzīvi sevī nostiprina nezūdošu labestību, bet ne ar dievišķi radītu. Tātad nav Radītāja interesēs nonāvēt potenciālas labestības cilvēkus vēl kādā papildus karā, bet saglabāt mūs kā iespējamos garus, kas būs labojušies grūtībās un ciešanās svešā režīmā. 10.03.2025. |
|
|
| Komentāru kopskaits: 0 | |