Versija par iešanu nepareizā virzienā

Kāpēc mūsu rīcības lēmēji, arī mediji neaktualizē šīs kovidsērgas izcelsmi saistībā ar garīgo spēku uzsākto Zemes dzīvības sistēmas glābšanu no šīs sistēmas postīšanas un apdraudējumiem, ko neapdomīgi veic lielais cilvēku vairums. Uzsāktie sērgas ierobežojumi ir iešana nepareizā virzienā. Ierobežojumi ir jāvirza uz Zemes dzīvības sistēmas postīšanas un apdraudēšanas apturēšanu vai vismaz uz samazināšanu, bet nevis tik daudz uz vīrusu izplatīšanās ierobežošanu. Ir jāsaprot, ka nepieciešama sadarbība ar Dabas spēkiem, bet ne to ignorēšana. Cilvēku sabiedrības spēki salīdzinājumā ar Dabas spēkiem ir niecība. Ierobežojumi, arī vakcinēšanās ir veltas pūles. Visas pūles, lai apturētu šo sērgu, ir jāvirza uz to, lai apturētu vides piesārņošanu ar ultraaugsto tehnoloģiju produktiem,  lai apturētu bruņojuma uzkrāšanu, mākslīgā intelekta attīstīšanu, cilvēku pašu garīguma izsīkšanu. Tikai tad, kad Dabas spēki sajutīs cilvēku sabiedrības uzsāktu reālu cīņu pret vides postīšanu un pret apdraudējumiem, Daba apturēs šo sērgu.  

Padarītais darbs nodrošinās normālu Zemes dzīvības sistēmas funkcionēšanu:

 Patreiz kovidsērga ir objektīvi sašķirojusi cilvēkus  divās grupās – vakcinētajos un nevakcinētajos. ( Pārslimojušie arī ir nevakcinēti ). Pastāv visai ticama versija, ka Dabas-Dieva-Radītāja programmas piegājieni ar vēlēšanos glābt Zemes dzīvības sistēmu radīs cilvēku pašu subjektīvu šķirošanos divās grupās. Pirmie paliks tie, kuri ir un būs  labestīgi, pieticīgi, godprātīgi…, kuri dzīvo un dzīvos pilnīgā saskaņā ar savu sirdsapziņu. Otrie turpinās būt pagāni, visāda veida mantkārīgie, augstprātīgie, skauģi, varaskārie, ļaundari…, kam sirdsapziņa nav vērtība. Pirmo gars labošanās finālā izpelnīsies Paradīzi, otro gars pēc dvēseles nāves pārdzims dzīvot tepat  skarbajā soda nometnē uz Zemes, un nav garantēta pārdzimšana tikai par cilvēku, jo sava veida dvēsele un  sirdsapziņa ir arī kustoņiem.  Var neapskaust šādus garus, kaut tādiem viņiem pašiem dzīve šķitusi laimīga. Zigmunds Freids ir teicis: „Dievs, radot šo pasauli, neplānoja darīt cilvēku laimīgu neatkarīgi no viņa rīcības.”  

Katram mums ir Dabas dotais uzdevums , sūtība, lai katrs mēs šajā Zemes dzīvē  neliekuļojot kļūstam par Cilvēku visaugstākā pakāpē – dzīvot patiesi godīgi, pieticīgi, labestīgi, dzīvot pilnīgā saskaņā ar sirdsapziņu… Katra atkāpe no tā visa mazina gara iespēju nonākt harmoniskajā garu pasaules pilnībā. Ja šo atkāpju skaits un ļaunums bijis pārmēru liels, garam pēc dvēseles nāves draud attiecīga degradēšana līdz pat obligātai izvēlei no vissliktākajiem turpmākās dzīves variantiem.  Visaugstais indiešu paramahamsa Jogamanda ir teicis: „Lai garīgi pilnveidotos ir jāpieliek pūles. Šīs pasaules dzīve ir tieši priekš tā, lai to varētu izdarīt.”