ĪSS TRAKTĀTS PAR APSTĀŠANĀS NEPIECIEŠAMĪBU

Ir pienācis laiks mums vairs tālāk neiet pa tehnoloģiju attīstīšanas ceļu, jo šis ceļš un tālāka iešana pa šo ceļu ved mūs uz mūsu civilizācijas nonākšanu zem mākslīgā intelekta nekontrolējamās varas vidē, kas pārsātināta  ar augstās tehnoloģijas dzīvībai bīstamo produkciju.

Ražošanas spēki un līdzekļi jānovirza lauksaimniecībai. Lauksaimniecība ir mūsu kapitāls – tas ir pamats mūsu tautai izdzīvot, tas ir pamats mūsu valstij pastāvēt. Mums ir jāapstājas un jāpakāpjas soli atpakaļ. Mūsu zintniekiem vairs nevajag kā akliem tālāk iet un kārdināt mūs ar jauniem tehnikas brīnumiem. Pietiek! Pretējā gadījumā, turpinot attīstīt augsto tehnoloģiju un supersarežģītās sistēmas, mēs pazaudēsim iespēju dzīvot vērtībās, kādas mums tās vēl ir palikušas. Apstāsimies!

Tas būtu Radītāja-Dieva-Dabas izveidotās Zemes dzīves lieliskās sistēmas glābiņš par labu gan mūsu tautai, gan mūsu Dievzemītei, gan visiem  mums.  Mēs varētu pat pasludināt Latvijas neitralitāti pasaulē, kas pārsātināta ar tehnoloģiju , ja vien mūsu lēmējiem pietiktu saprāta apjēgt, ka tas būtu mazāks risks ar lielāku ieguvumu mūsu tautai, nekā iet kopā ar „ur-rā” uz ārprātīgo, nezināmo, pretdabisko, bīstamo…

To visu skatot, tā vien būtu vietā iesaukties: „Ļaudis, vai jūs neredzat, ka ejam uz iznīcību, uz apokalipsi!” Kāds  brīdis vēl, un tehnoloģiju produkcijas kritiskā masa var eksplodēt, pat burtiski – var nenostrādāt automātikas elektroniskās bremzes atomieroču sistēmā – viss var „uziet gaisā”. Labi vēl, ka Daba līdz šim brīdim ir noturējusi visu ciešamās robežās, bet cik gan ilgi, ja mēs apzināti iejaucamies un  iejaucamies arvien vairāk pastāvošajā Zemes dzīves sistēmā ar tai kaitīgu rīcību un produkciju – ar „grābstīšanos” gar kodolenerģiju, ar Lielo hadronu paātrinātāju , ar mākslīgo intelektu, ar vides un pārtikas piesārņošanu… Viss cilvēku radītais augstajās tehnoloģijās tiek  sarežģīts vēl un vēl vairāk līdz tālāk nepieļaujamai robežai.

Ko nozīmē apstāties? Apstāties un apdomāt divus turpmākās rīcības ceļus – vai nu turpināt straujo t.s. progresa ceļu visās nozarēs kā līdz šim, un pakļaut sevi Dabas pašaizsardzības briesmām līdz pat cilvēces iznīcināšanai, kā tas jau noticis ar iepriekšējām civilizācijām,  vai izvēlēties iet otro ceļu -pakāpties soli atpakaļ, samierināties ar pieticību, nepostīt Dabas radīto Zemes dzīves sistēmu, tehniski atbruņoties no saražotā bruņojuma, dvēseliski atbruņoties no mantkārības, varaskāres, no ļaunuma un dzīvot ar labestību vēl ilgi ilgi mierā un drošībā. Saprāts, loģika, dzīvības instinkts izvēlas iet otro ceļu, bet progresa ceļu izvēlas  pašnāvnieki  un saprātīgo cilvēku slepkavas...Vai!!! Šausmas!!! Bet  mēs taču visi kopā varējām mierā dzīvot vēl ilgi ilg…