Mīļie Cilvēki Latvijai! Cik jūsu daudz, kas dziedat Dziesmu svētkos lūgšanu Dievam svētīt Latviju, kur latvju meitas zied un latvju dēli dzied! Kā skudriņas skraida pa pleciem, un dvēselei sajūsmā aizlūst  balss par „palīdzi, Dievs, palīdzi, Dievs, visai latviešu tautai sanākt reiz kopā Daugavas krastos!” Lai augšā ceļas Gaismas pils, kaut vējš lauž priedes, pie jūrmalas kāpās kas stāv! Lai „šalc zaļais mežs, kur lakstīgalas dzied un birztalās vēl vijolītes zied”! Lai tauta dzīvo ar Dieva svētību cauri mūžiem un nezūd, kad „tumša tumša nakts”, jo debesīs ir Zvaigznes, kas gaiši mirdz…

( Tādas par mūsu tautu ir sajūtas, kādas tās nepazīst, piemēram, Kultūras ministres Loginas tipa ļaudis, kam debesis ir tikai līdz mākoņiem.  )