Viss uz Zemes ir radīts kā autonomi darbīga sistēma, viss ir sakarībās.

Pie noteiktiem apstākļiem iestājas noteiktas sekas. Apstākļus nosaka objektīvi esošie fakti  kā notikumi. Piemēram, pesticīdi , kas pielietoti druvā, lai apkarotu kaitēkļus, iznīcina bites, kaitē veselībai. Mikroviļņi, konservanti, plastika, sintētiskās vielas, jaunās tehnoloģijas … tā vai citādi pasliktina veselībai nepieciešamos apstākļus. Pie šo un citu apstākļus noteiktas koncentrācijas līmeņa iestājas jau Dabas noteiktas sekas. Šobrīd mēs atrodamies situācijā, kurā visi šeit nosauktie un citi faktori ( mikroviļņi, ķīmija, jaunās sintētiskās vielas, dislokācijas mainīšanās braucienos pa pasauli, modernā bruņošanās, pārapdzīvotība … ) ir radījuši apstākļus, lai iestātos Dabas jau tādiem apstākļiem iepriekš noteiktās sekas, proti, uzsāk darboties arī vīrusi, kas līdz šim bija it kā rezervē tam gadījumam, kad vajadzēs glābt civilizāciju no draudiem šīs civilizācijas pastāvēšanai. Ir jāsaprot, ka vidē pastāv Dabas jeb Radītāja jau iepriekš noteikta sistēma jeb kārtība, kurā viss ir determinēts ar sekām. Tas pierādās kaut vai ar to, ka vide tiek nepārtraukti piesārņota ar atkritumiem ( dūmgāzes, ķīmisko produktu noplūdes…), bet viss tomēr no jauna attīrās, sakārtojas kā puzli spēlē un viss atkal ir relatīvi tīrs, protams, līdz zināmai pakāpei. Pašreiz Daba negrasās Covid-19 apturēt. Tāpēc tagad, lai dotu Dabai signālu, ka esam attapušies sevi pasargāt no bojāejas,  starptautiskām organizācijām ir jāvienojas par mums kaitīgo apstākļu kardinālu un steidzamu mazināšanu. Ir jānosaka obligāta mākslīgā intelekta radīšanas apturēšana, ultraīso radioviļņu ( t.sk. G4, G5..), radiācijas viļņu ierobežošana, kaitīgo ķīmisko vielu aprites samazināšana, nukleārā bruņojuma aizliegšana, globalizāciju un internacionalizāciju radošo apstākļu izskaušana, nosakāma un veicināma tautu dzīvošana savās robežās, kādas tās bija izveidojušās 20.gadsimtā. Ja tādi un līdzīgi ierobežojumi netiks realizēti, šīs civilizācijas bojāeja ir neizbēgama, un Covid-19 sērga ar šī vīrusa mutācijām paliks nepārvarama.  Latvija varētu būt šeit norādīto pasākumu iniciators starptautiskā līmenī. Taču velti uz to cerēt... Pēc apokalipses nebūs vairs atpakaļceļa pie dzīves, kāda tā bija , kaut nebija viegla, bet varējām turpināt skaisti dzīvot pieticībā, mierā un  pēc sirdsapziņas. Kurp mums bija jāskrien?!