Blogs


01:01
Cik gadiem ir jāpaiet, lai tauta vairs neturpinātu dot varu partokrātijai?
 
Ir pagājuši jau 2 gadi, kopš šī paziņojuma. Žurnālistiem paziņojuma saturs nebija un nav noslēpums. Tas ir arī LETA-s datu bāzē. Bet partokrātijas tēma publicistiem ir pārāk smaga un pat bīstama, jo partijas grib netraucēti "dzīvot" ( parazitēt) vēl un vēl.  Paziņojumā paustais joprojām ir ļoti aktuāls.
 
Starptautiskās cilvēka tiesību konferences paziņojums
Rīgā, 2010.gada 25.septembrī.

Ievērojot ārzemju viesu vēlēšanos nesaasināt starpvalstu attiecības un ievērojot Latvijas tiesībzinātņu ekspertu vēlēšanos izvairīties no varbūtējām problēmām par atklāti paustiem atzinumiem attiecībā uz Latvijas valsts pārvaldes partokrātisko raksturu, konference notika aiz slēgtām durvīm. Konferences tēma: "Pret partokrātiju, par demokrātijas atjaunošanu Latvijā”. Konferenci rīkoja Starptautiskās apvienības par cilvēka tiesībām ( ISHR ) Latvijas nodaļa ( SACT LN ). Konference bija izsludināta NVO Alianse mājas lapā un citās interneta vietnēs ar dalībnieku pieteikšanos pa e-pastu sact.ln@tvnet. Konferences gaitā tika analizēti fakti, kas neapšaubāmi liecina par to, ka Latvijā partokrātija kā valsts varas subjekts apzināti pārkāpj politiskās un ekonomiskās cilvēka tiesības. Ar konferences dalībnieku saskaņotu vienošanos pieņemti konstatējumi un nepieciešamā rīcība demokrātijas atjaunošanas virzienā. Šajā paziņojumā tiek publicēti tikai konstatējumi un to īss pamatojums. 1995.gada 6.jūnijā, Valsts prezidentam G.Ulmanim izsludinot partiju sagatavoto un partokrātiskās Saeimas pieņemto Saeimas vēlēšanu likumu, īpaši ar tā 9.panta 1.daļu, Latvijā tika izdarīts valsts varas apvērsums no demokrātijas uz partokrātiju, proti, pretēji Satversmes 1., 2., 9. u.c. pantiem tautai piederošo suverēno valsts varu uzurpējusi partokrātija, bet 99 procentiem bezpartejisko pilsoņu ir atņemtas Satversmes garantētās vēlēšanu tiesības. Viņi vairs nedrīkst izvirzīt kandidātus, iesniegt kandidātu sarakstus, kandidēt, balsot par saviem izvirzītajiem kandidātiem, bet viņi drīkst balsot tikai par partiju sarakstiem. Vairāk kā 15 gadu laikā kopš Latvijā pastāv partokrātija, praksē ir pierādījies, ka varas partiju faktisko rīcību nosaka oligarhija ( nedaudzu vara ) un plutokrātija ( bagāto vara ). Tādējādi ir nostiprinājusies no tautas neiespaidojama un bezatbildīga politiskā valsts vara, kas savu leģitimitāti ir panākusi ar šķietamu juridisko likumību – ar vēlēšanu likumu un ar balsojušo pilsoņu balsīm neatkarīgi no to skaita. Taču šī formālā juridiskā likumība, kas izriet no Saeimas vēlēšanu likuma, ir iegūta netaisnīgas politiskās leģitimitātes veidā ar netaisnīgu savas varas pielietojumu pretēji Satversmes tiesību normām, tātad nelikumīgi. No sabiedrības viedokļa taisnīgs ir tas, kas nodrošina sabiedrības normālu dzīvi. Teikto pamatojuši konferences eksperti un populāri tiesību zinātnieki. Tiesību korifejs Egils Levits kritizē Saeimas vēlēšanu likuma 9.pantu, kas vēlēšanu tiesības dodot tikai partijām, tādējādi šis 9.pants pārkāpjot demokrātisku vēlēšanu principu, kas prasa visiem pilsoņiem dot aktīvās un pasīvās vēlēšanu tiesības. No šāda secinājuma izriet, ka Saeimas vēlēšanas pēc pašreizējā vēlēšanu likuma nav demokrātiskas un ievēlētā Saeima līdz ar to nevar būt leģitīma. Akadēmiķis, juridisko zinātņu doktors Juris Bojārs, juridisko zinātņu doktors Valdis Cielavs u.c. uzskata, ka "visu Latvijas valsts institūciju vara izriet vienīgi no tautas.” Tas savukārt nozīmē to, ka valsts vara nedrīkst izrietēt no partokrātijas. Profesors Jānis Freimanis Latvijas partijas turklāt nosauc par pundurpartijām, tās nepārstāvot tautu, bet tikai sevi. Tā ir patiesība, un to apstiprināja juristi konferencē. Pēteris Lazda Latvijas partijas pamatoti kvalificē kā sīkas sociālās grupas, kas nepamatoti uzstājas kā lieli tautu pārstāvoši varas un politikas subjekti, kas Saeimā drīkst diktēt arī saviem partiju biedriem kā balsot, tādējādi samazinot lēmēju skaitu uz tikai varas partiju vadītāju skaitu. Tas savukārt ir pretrunā ar Satversmes noteikto 100 lēmēju nepieciešamību. Konferencē tika gūti pierādījumi un konstatēts, ka pat Satversmes tiesa oficiāli pārkāpj valsts konstitūciju, daudzkārt atsakoties ierosināt lietu pēc prasības atzīt vēlēšanu likumu par neatbilstošu Satversmei; ka pati Saeima pieļauj Satversmes pārkāpšanu, jo partokrātijas pastāvēšanas pamats deputātu skatījumā "ir politiskas mērķtiecības jautājums un tas nav atkarīgs no demokrātijas izpratnes”, bet uz iesniegumu, kāpēc Saeima atklāti ignorē Satversmi un nenodrošina demokrātiju, vispār neatbild... Pastāvot šādiem apstākļiem, saprātīgie balsotāji nevēlas piedalīties vēlēšanu farsā, vēlas nobalsot pret visām partijām ar tukšu aplokšņu iemešanu urnā, izsakot protestu pret partiju diktatūru. Tas un viss cits, kas izriet no netaisnīgās un neleģitīmās partokrātijas ir novedis Latviju Eiropas savienības nabadzīgāko valstu skaitā. Konferences gaitā tika analizēta partokrātijas faktiskā rīcība un konstatēts, ka krīzi Latvijā partokrātija radīja jau pirms krīze sākās citās valstīs. Konference izteica nosodījumu žurnālistiem, politologiem, ekspertiem un citiem, kas neaktualizē partokrātijas neatbilstības problēmu Satversmei. Tāpat konference nosoda tos pilsoņus, kuri, atkal balsojot par partijām, ar šādu savu balsošanu pārkāpj Satversmi. Konference uzskata, ka Saeimas pašreizējās vēlēšanas attiecas tikai uz partijnieku vēlētāju loku un ka bezpartejisko pilsoņu balsošana par partiju sarakstiem ir rīcība bez tiesiskām sekām, jo bezpartejiskie balsotāji nav apveltīti ar likumā noteiktām vēlēšanu tiesībām. Saeimas vēlēšanu likuma 1.pants nedod "vēlēšanu tiesības”, bet tikai "tiesības vēlēt”, ar tiesībām vēlēt saprotot tikai "tiesības balsot”, cits izskaidrojums nav dots un neizriet no likuma konteksta. Konference paziņo, ka partokrātijas organizētā balsošana par partiju sarakstiem nevar radīt leģitīmu Saeimu, jo apstākļos, kad pilsoņiem liegtas vēlēšanu aktīvās un pasīvās tiesības, viņu balsošana vien, turklāt neizsakot pilsoņu vairākuma gribu, nevar radīt Satversmei atbilstošu likumīgu parlamentu. Pilsoņu balsojums partokrātijas apstākļos varētu radīt likumīgu Saeimu gan tikai tad, ja Satversme būtu noteikusi visu valsts varu partijām un ja Latvija nebūtu ar pamatlikumu noteikta par demokrātisku republiku.

Konferences prezidija vārdā SACT LN vadītājs Aivars Lazda.

Organizācijas e-pasts: sact.ln@tvnet.lv
Skatījumu skaits: 828 | Pievienoja: petla | Reitings: 4.0/1
Komentāru kopskaits: 0
Vārds *:
Email *:
Kods *: