BIJUŠAIS DISIDENTS - KAS NOTIKS, KĀ DZĪVOSIM..  

Globalizācija un internacionālisms ir baisma sērga, kas pārņēmusi  ļaudis, kam nav dārga ne Tēvzeme, ne savējo cilvēku ģimeniskā kopība un garīgais siltums. Tādi ļaudis ir sliktāki par kustoņiem, jo kustoņi tomēr turas savējo vidē. Ja tādi ļautiņi padarīs pasauli par sajaukteņu konglomerātu, tad kam gan pastāvēt vairs Latvijai kā valstij?! Tā būs teritorija, kur kādreiz bija Latvijas valsts, latviešu tautas mājvieta, kur skaistas sajūtas pārņēma cilvēkus, kad skanēja Dievs, svētī Latviju! Cīņās par Latviju veltīgi krita tūkstošiem cilvēku, moku kambaros nodzisa daudzu dzīvības gaisma. Skaisti padzīvoja Ulmaņlaiku Latvijā. Un tad visu sagrāva totalitārie spēki. Veltīgas bija to cilvēku ciešanas, kas centās aizstāvēt savu Tēvzemi. Un nāca laiks, kad cēlās vēl Latvija skaisti dzīvot, Vēl to cēla skaisti cilvēki, bet ļauni  spēki neļāva celties. Nu jau tik ilgi mēģināts celties, bet... Kam nu vairs mūsu kultūra, kam vairs mājas sajūta!? Dzīvos ļaudis vienai dienai - lai nāk jebkura rupja vara un valda pār mums. Vai būs vairs jēga dzīvot taisnīgi pēc sirdsapziņas, ja visapkārt valdīs nekontrolējama sveša vara, svešas rīcības ļaudis. Vai jēga būs kādu aizstāvēt. Situācija būs sliktāka par komunismu. Cilvēktiesības ir un būs tikai imigrantiem, vietējiem cilvēkiem nav un nebūs tiesību netraucēti dzīvot savu dzīvi savējo vidē.. Drūmi un baigi metas, skatot Latvijas  nākotni, nožēla māc par veltīgo cīņu pret komunistu totalitāro režīmu…

Pasaules varenajām valstīm nav gribas vienoti panākt mieru, lai ļaudīm nav jābēg. Junkeram, Briselei ir tikai seku likvidēšanas rīcība -  pārpludināt Eiropu ar bēgļiem, uzplūdināt Eiropai paisumu no Āfrikas un Āzijas bez cerībām uz bēgumu atpakaļ.  

Baiga nolemtība. Eiropa – Islama valsts. Latvija – Islama valsts. Mūsu bērni un mazbērni jautās, kāpēc tā ir noticis? Vai nebija Cilvēki, kas varēja to novērst?  Bija, būs atbilde, bet tikai daži. Pārējie bija kā apmāti, kā akli, kā apstulbuši – bailīgi, nezinoši,  arī egoisti, arī karjeristi, nodevēji un gļēvuļi. Visādi bija, bet ne vairs cīnītāji, jo padevās pārspēkam, neiebilda pret to, jo, lūk, pret pārspēku iebilst tikai garīgi slimie, kas nesaprot savas rīcības sekas. Tāda bija un ir psihiatru teorija. Neviens negribēja vairs tikt nosaukts par muļķi. Visi bija gudri – pakļāvās  jebkurai varai. Gods un sirdsapziņa? Taisnīgums un atbildība? Kas tie tādi par jēdzieniem?

Pasaulē valdīs citas rases ļaudis. Zels varmācība, primitīvisms, augstprātība, atriebība, galu galā barbarisms…  Nu un tad? Kas tur slikts? Tā brīnīsies nākotnes ļaudis, ja vēl būs.

Ir jau patiesība, ka bērni nāk pasaulē un pielāgojas esošiem apstākļiem. Viņi nezina un nezinās, ka viss skaistais, kas kādreiz mums šeit bija, ir zudis. Viņi to neizjutīs kā zaudējumu. Cietīs, karos, izdzīvos, ja varēs. Un tā tālāk… Mēs jau vairs nebūsim…

Šodien mēs - godprātīgie cilvēki - varam tikai šausmināties par tiem ļaudīm, kas liek un pieļauj pasaulē valdīt netaisnībai. Arī Latvijā.