Nav mums ne iespēju, ne jēgas „glābt pasauli”. Viss notiek it kā pats no sevis kāda Pārspēka vadībā. Viss mūsu pašu radītais jaunais nes vairāk ļaunuma par labo. Sirdsapziņa, gods un veselais saprāts paliek tālu iepakaļ tā sauktā progresa „uzvaras gājienā”. Tehnoloģijas „attīstības”, urbanizācijas, globalizācijas un internacionalizācijas  lavīna aprok visu skaisto, kas bija starp cilvēkiem kā Dieva dāvana dzīvot pieticībā un saskaņā ar Dabu un sirdsapziņu savā Tēvzemē.

Nu ir braukšana, lidošana, steiga un laika trūkums visu paspēt. Vēl jau gan kāda dvēselīte neļķīti pasmaržo, paklausās kā putniņi čivina. Brīnums! Čivina tāpat kā čivināja tad, kad "attīstības un progresa" mums vēl nebija. Kurp mums bija jāskrien!? Kur mēs esam aizskrējuši!? Projām no Dabas. Mākslīgā pasaulē, kas pilna ar mikroviļņiem, gāzēm, e-vielām, ar ieročiem, ar modernām slimībām, un apjukumu…

Dzimst jauni cilvēki un priecājas? Jā, var priecāties arī par tuksnesi un tuksnesī, ja nezina, cik skaista ir Latvija visos četros gadalaikos un cik skaista bija dzīvošana pirms okupācijas, pirms globalizācijas, pirms internacionalizācijas...

Globālajam laika skrējienam vairs bremžu nav. Mēs esam laikā iekšā, un paātrinājums ved mūs uz galu, kas nav mūsu mērķis...

Bet mēs nevaram vairs ko grozīt sev par labu.

Vai tiešām nevaram? Un neko? Un viss notiek neatkarīgi no mums pašiem? It kā mūsu nebūtu? It kā mēs būtu nevarīgi un lieki? Bet varbūt tie tomēr esam arī mēs, kas ļaujam ļaunajam labo ļaunuma lavīnā aprakt? Esam! Tie esam mēs - labestīgie cilvēki, kas savā labestībā klusējam, sak`, ko nu es, es jau neko, lai tie citi. 

Tie ļaunuma darītāji - nelieši, karjeristi, egoisti, sadisti, sliņķi, nejēgas, agresori... nemaz tik stipri nav. Viņu pusē nav taisnības -saprāta, labestības un sirdsapziņas kopuma. Agrāk vai vēlāk taisnība uzvar. Uzvara atkarīga no mūsu uzņēmības, drosmes un neiecietības pret ļauno.  Ja labie ļaudis to nesaprot un padodas it kā ļaunā pārspēkam, lai izdzīvotu kaut vai netaisnībā, tad viņus turklāt pārņem pesimisms, rezignācija, depresija, morāls pagrimums, kas stāvokli pasliktina vēl vairāk un var novest , skaļi sakot,  līdz  sistēmas bojāejai, mūs ieskaitot. Diemžēl, situācija ir un  kļūst ļoti draudoša. Tagad, te un tur. Visur. Gan starptautiskais terorisms, agresija, gan korupcija, gan varaskāre, gan tepat mūsu pašu klerki, tiesneši - valsts amatpersonas...  netiecas pēc labestīga taisnīguma, bet egoistiski turas savā nišā kā cunftes brālībā, cits citu balstot netaisnīgā varas simbiozē. ( Simbioze - Atšķirīgu organismu savstarpēji izdevīga, ilgstoša kopdzīve ). Netaisnīgas varas simbiozes uzskatāms piemērs te  pie mums Latvijā arī ir politisko lēmumu dominance ( valdīšana ) pār likumiem - būs tā, kā izdevīgi varas lēmējiem, bet ne bezpalīdzīgajiem indivīdiem kaut taisnība ir indivīdu pusē.  Pasaule un mūsu Latvija būtu ievērojami labāka, ja tāda netaisnīgas varas subjektu simbioze nepastāvētu.

Tāpēc cīņai pret ļaunumu gan te, gan visur ir goda, drosmes un varonības jēga, bet padošanās ļaunumam ir negods un kauns... Lai šeit teiktais izskan kā palīgā sauciens! Pretējā gadījumā notiks tas, ko saka profesors Taivāns. Skatiet: http://apollo.tvnet.lv/zinas/profesors-taivans-jasaprot-ka-ir-sacies-kars-eiropa-ir-bezspeciga/711575?utm_source=tvnet&utm_campaign=zinas&utm_medium=newsbox 

Te tas raksts no APOLLO.TVNET:

Profesors Taivāns: «Jāsaprot, ka ir sācies karš, Eiropa ir bezspēcīga»

Apollo, redakcija@apollo.lv

Sestdiena, 2015. gada 14. novembris 15:38 68 komentāri  

«Jāsaprot, ka ir sācies karš,» komentējot Parīzē notikušo teroraktu portālam «Apollo» saka Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Āzijas studiju profesors Leons Taivāns.

Uz jautājumu, vai robežu slēgšana šobrīd var ko līdzēt, Taivāns atbild apstiprinoši, norādot, ka tā «būtu obligāta lieta».

 «Jāsaprot, ka ir sācies karš un šis ir otrais šāviens. Uzbrukums «Charlie Hebdo» bija pirmais, tagad ir otrais,» saka Taivāns.

«Karš nekad nenotiek bez apstājas. Ir uzbrukums un tad klusums. Pašreiz ir bijis kārtējais uzbrukums. Es domāju, ka Vācija šobrīd ir ārkārtīgi satraukta, jo tur ir lielākā musulmaņu invāzija Eiropā,» komentē Taivāns, norādot, ka visdrīzāk Vācija slēgs robežas vai vismaz pastiprinās to kontroli, cik vien tas būšot iespējams.

Taivāns norāda, ka mūsdienu sabiedrība par moderno karu ir dzirdējusi tikai nostāstus. Ja kādreiz karadabība norisinājās ārpus apdzīvotām vietām, tad šobrīd, tieši pretēji – tā notiek pilsētās.

Savulaik notikušais partizāņu karš esot analogs patlaban piedzīvotajiem teroraktiem. Turklāt, šāda kara īstenošanai neesot nepieciešami milzīgi resursi. Pietiek ar pāris cilvēkiem un dažiem ieročiem. «Pretī tam var likt tikai specoperācijas, ja runājam par karu,» saka Taivāns.

Nopietna problēma esot arī tā, ka Eiropai trūkst cilvēcisko resursu. Demogrāfiskā situācija liecina, ka Eiropas tauta izmirst. Tikmēr Tuvie Austrumi piedzīvo demogrāfisko sprādzienu, cilvēki «spiežas» uz citām, brīvākām valstīm. «Eiropā trūkst iedzīvotāju un tā ir dabiskā vieta, kur viņi spiežas,» norāda Taivāns.

 «Ideja ir Eiropu pārvērst par musulmaņu zemi, tādēļ notiek šie terorakti,» apgalvo profesors, norādot, ka islamistiem Eiropa ir lielā Medīna, no kurienes sāksies lielā pasaules islamizācija.

«Eiropai nav nekādas perspektīvas. Tai nav resursu ar kuriem pretoties,» norāda Taivāns. Uz jautājumu, ko tādā gadījumā iesākt, profesors ar smaidu saka: «Pieņemt islāmu un sākt mācīties arābu valodu.»

«Arābu valoda – tas ir neizbēgami. Tālākā perspektīvā mums būs jāsadzīvo ar arābu un musulmaņu kopienām. Ātrāk vai vēlāk, bet tas pienāks,» prognozē Taivāns.

 Viņaprāt, Eiropa ir bezspēcīga, lai spētu šo procesu kaut kā ietekmēt.

Kas ir prioritāte Eiropā? Savas labklājības uzlabošana, etniskā un kultūras identitāte un brīvība. Tikmēr arābiem vienādas tiesības ir dzimtām, nevis indivīdiem, lietu kārtību nosaka vecākais dzimtas vīrietis, bet pēc viņa – vecākā dzimtas sieviete.

«Viņiem ir grūti dzīvot mūsu pasaulē, svešā vidē. Viņi veido savus kvartālus pilsētās un dzīvo pēc saviem noteikumiem. Viņi grib, lai mēs dzīvojam pēc viņu noteikumiem. Un tas mūs uztrauc,» norāda Taivāns, sarunas izskaņā paužot uzskatu, ka tālākā perspektīvā situācija ir ļoti bezcerīga, jo ieceļotāju lielais bērnu skaits, pieticīgais dzīves veids un uzticēšanās reliģiskajām autoritātēm dara viņus vienotus un spēcīgus kā bioloģiski, tā sociāli. 

( Raksta beigas )

00000000000000000000000000000000000000000000000000000000000000000000000000000 

Kas notiek:  https://www.youtube.com/watch?v=44vzMNG2fZc