( Patiesība: Domu spēks iespaido norises.)

 

 Ar labām domām var palīdzēt glābt Latviju. Domāsim gaiši!

 

 DIEVZEMĪTE LATVIJA

 Šeit ir vislabākā dzīves vieta uz Zemes. Mūsu tēvu tēvu zemīte. Dieva ierādīta un piemērota latviešu tautas dzīvošanai. Pasargāta no postošām katastrofām. Te pa baltas miglas stigu ceļu mājup rast. Te ir mana Dzimtene. Nekur man nav jābrauc prom, te viss man laimei dots. Te ir labi cilvēki, ļaunumam te nav vietas. Še, kur līgo priežu meži, esmu dārgām saitēm siets. Mēs lūdzam: "Dievs, svētī Latviju – mūs` dārgo Tēviju!”. Un Dievs svētī Latviju un mūs. Paldies Dievam... Mēs te esam pasargāti, nekur nav tik labi kā mājās, nekur mūs negaida tā, kā gaida mūs māte Latvija – Dievzemīte. Latvijā ir siltas vasaras, maigas ziemas, bagāti rudeņi, pureņu ziediem rotāti pavasari – silti un dzīvesprieka pilni. Strādīga mūsu tauta. Pašu gādāta maizīte un aizdars. Sava sadzīves mantība. Skaista muzicēšana modina mūs redzēt dzīvi skaistu. Mēs varam šeit laimīgi būt . Es piederu te klāt, esmu savējais starp savējiem. Es baudu savas tautas ģimenisko siltumu. Es esmu atbildīgs par savu ģimeni. Mana sirdsapziņa vada mani pa pareizo ceļu. Es esmu atbildīgs par Latviju, kas dota mums darīt to par laimes zemi ar godprātīgu darbu.

 

VALSTS VADĪBAS SŪTĪBA

Kā gādīgs saimnieks savu sētu kopj, par savu ģimeni gādā, tā mūsu kroņa ļaudis ir rūpēs par savas latviešu tautas labumu. Mūsu tauta ir vieda un gaiša redzēt un virzīt savus labākos līdzcilvēkus vadīt mūs un gādāt par mums. Mēs labi redzam, kurš ir un kurš nav mūsu cerību pildītājs. Tas, kurš nav, tas ātri vien tiek nomainīts kā nederīgs. Tie latviešu tautai naidīgie, ja neatkāpjas, tiek sakauti. Tādiem tumsoņiem Latvijā nav vietas – Latvija ir pārāk svēta vieta, lai te bradātu ar naglotiem zābakiem un tīkotu pēc mūsu tautas mantas. Ar katru dienu mēs kļūstam redzīgāki, kas darāms, lai sakoptu Latviju. Mēs gara acīm kā svētumu alkstam atgūt to tautisko kopdarbību, kāda valdīja Latvijas jauncelsmes laikā pirms mums dziesmu svētku dienā uzbruka svešas ordas ar tankiem. Mūsu tauta var atgūt savu patstāvību un sakopties tikai tad, kad tā redzēs sevi netraucētu savās robežās. Pasaules tautu sajaukšanos sāk jau gudrākie apjaust kā posta cēlonis. Mēs atgriežamies pie Dieva noteiktās kārtības – katra tauta savās robežās.

 

AUST GAISMA

Tā bija nakts, kad pašu ievēlēti komunisti izpostīja Latviju kopš tā atguva savas robežas pirms pāris desmit gadiem. Pamazām mums katram uzaust sapratnes gaisma – nepielaist pie varas ļaudis, kas svešiem spēkiem bija līku muguru kalpojuši. Mēs tagad kā no tāluma pārskatam Latviju un redzam tās izpostītājus. Tos un tādus vairs pie varas ne tuvumā! Lūk, atjaunojas valsts rūpnīcas un fabrikas! Latvija ražo sev vajadzīgo. Pie valsts stūres nav vairs ne Godmaņa, ne Gunta Ulmaņa, ne Gaiļa, ne Panteļējeva tipa ļaužu. Nav vairs ne smakas no tādām partijām, kādas bija Latvijas ceļš, Tautas partija, Saskaņas centrs, Pirmā partija... Nav pat nekādu politisko partiju. Ir tiesības katram labam mūsu tautas Cilvēkam būt valsts vadībā. Mēs atkal esam savās Dieva noteiktās robežās. Tas ir mūsu tautas pavasaris. Mēs vēl dzīvosim laimīgi savā Tēvzemē. Mēs esam tikpat skaisti, cik skaista ir mūsu Latvija! Lai turam svētu savu zemīti! Lai sargājam to un saudzējam! Lai neļaujam to postīt! Lai top mūsu Tēvzeme par latviešu nacionālo parku globalizācijas plūdos!

 

 PRAKTISKAIS KONKRĒTAIS NEATLIEKAMAIS

Mēģināsim iztēloties un domāt, ka tā tas ir un ka tā tam ir jābūt! Valdība organizē zivju dīķu rakšanu, ierīkošanu, zivju konservu ražošanu kaut vai stikla burciņās pēc lieliskām receptēm, arī eksportam. (Piemēram, dīķu zivis baltie amūri pat nav jāpiebaro, šīs zivis pārtiek no zāles applūdinātās pļavās kā zosis.) Organizē kaut vai kaņepju šķiedras un sēklu ražošanu valsts saimniecībās uz no zemniekiem nomātās zemes lielās platībās. Tāpat organizē ātraudzīgo kārklu audzēšanu šķeldas ražošanai termoelektrocentrālēm. Lopkopībā - gaļas ražošana, kaut vai pašapgādei, lai nav jāieved sasaldētā gaļa. Valdība dod zaļo gaismu pilsētu sabiedriskā elektrotransporta izbūvei pa viensliedes estakādēm, kas krasi uzlabo satiksmi un ievērojami palielina celtniecībā darba vietu skaitu, paši mēs ražojam gan vagonetes, gan akumulatorus, gan elektroniskās iekārtas.. pat eksportam. Uzsākam kabeļu ražošanu. Būvējam Eiropas standarta dzelzceļu paralēli esošajam. Valsts vadība vai pašvaldības bez kukuļu prasīšanas dod piekrišanu šiem projektiem, investori jau gatavi ieguldīt savu naudu, būvēt un ekspluatēt transporta trases. Atdzīvojas naudas aprite, ekonomika.. Tāpat atjaunojas VEF, Alfa .., valsts finansē zinātni jaunām tehnoloģijām, pārved uz saimniecisko aprēķinu iestādes, kas var pašas sev pelnīt naudu. Valsts atļauj vēja parku brīvu izbūvi un pat veicina tādu izgudrojumu ieviešanu, kas izmanto brīvo enerģiju... Latvija kļūst energoneatkarīga. Valdība un pašvaldības nodod brīvo zemi, telpas, iekārtas.., kaut vai iznomājot par zemu nomas maksu, vietējiem ražotājiem, meistariem, kam "zelta rokas”, lai ierīko savas ražotnes ar savu elektrību utt. Neapliek ar lieliem nodokļiem, atbrīvo no liekas birokrātijas, dod lielākas tiesības pašvaldībām ekonomikas attīstībai...Valdība izstudē NEP-a politiku boļševiku paralizētajā Krievijā ap 1920.gadu, kad tur NEP deva brīvība uzņēmējiem, kas tad strauji atdzīvināja ekonomiku, ko, diemžēl, vēlāk nobremzēja komunisti. No šīs NEP politikas noderīgo lieliski tagad izmanto valdība un glābj Latvijas bēdīgo ekonomiku... Valdības vadītājs un valsts prezidents ierosina un Saeima pieņem likumu par Satversmes otrās sapulces sasaukšanu, lai sakārtotu likumu sistēmu tautas labklājībai un Latvijas patstāvībai.. Ierosina un pieņem likumu par mažoritāro vēlēšanu sistēmu, likvidē partokrātiju..

 

MAKSIMĀLĀ UZDROŠINĀŠANĀS

Domājam, ka Latvija atkal ir neitrāla. Ir Latvijas pašapgāde gan ar pārtiku, gan ar rūpniecības ražojumiem, gan ar elektrību, kas tiek iegūta katrā mājvietā individuāli. Mēs varam ražot pat elektromobīļus. Mums nevajag braukāt pa pasauli, mums ir skaista Latvija, mums tepat ir mājas, mēs visi esam labi cilvēki.. Mūsu senčiem bija daudz brīva laika būt pie dabas, būt pie savējiem tepat. Bija skaisti. Tagad mums absurds - jābraukā uz sapulci Amerikā, pēc rīkojumiem – uz Briseli.. Mūsu rīcību uzrauga ne jau gudrākie par mums, un mēs atslābstam. Nav prieka censties – sveša apkaime. Tagad mēs sapņojam par brīvību no stresa, no vardarbības, no šausmenēm, no svešajiem atnācējiem, kas mūs neciena; viņiem ir cilvēka tiesības izvēlēties dzīves vietu, bet mums nav cilvēka tiesību netraucēti dzīvot savu tautisko dzīvi brīviem no viņu uzmācības. Domāsim ! - šī uzmācība zūd, zūd, mums kļūst vieglāk elpot... Mēs kļūstam brīvi un neatkarīgi. Beidzot nepatīkamie ciemiņi un rīkotāji no mūsu mājām taisās prom, prom, prom.. Paldies Dievam! Tā atskārsme un laiks ir klāt... Beidzot. Lielajai tautu staigāšanai pienāk gals.

 

PRIEKS PAR APSKAIDRĪBU

Es nezināju, ka prezidents Guntis Ulmanis un Latvijas ceļa partijnieki 1995.gadā izdarīja apvērsumu – ar Saeimas vēlēšanu likuma 9.pantu atņēma bezpartejiskajiem pilsoņiem vēlēšanu tiesības, likvidēja demokrātiskās vēlēšanas, varu uzurpēja partijas. Partijas ir Latvijas posta cēlonis. Katrs domāsim - tagad es domās nosodu visus partokrātijas barvežus un viņu izveidoto sistēmu, lūdzu labos spēkus darīt Latvijas tautu atkal turīgu, patstāvīgu un laimīgu savās mājās. Es nezināju un neticēju, ka mēs paši kopīgi varam nobalsot par mums labvēlīgu likumu pieņemšanu. Izrādās - mēs to varam. Mums tas jādara. Mēs to darīsim.

 

Piezīme. Šis teksts ir pagaidām vienīgais, par kuru šeit komentāros var izteikt savas domas ikviens.