Blogs


21:12
Apdraudētas nācijas tiesības uz pašaizsardzību. Argumenti.
 
Argumenti un pašaizsardzības nepieciešamības pamatojums.
 
Latvijai naidīgie spēki tās iekšienē un ārienē savu mērķu realizācijai pielieto pakāpenības taktiku kompleksās sistēmas ietvaros ar galveno mērķi – Latviju atkal iekļaut Krievijas ietekmes zonā.
 
Ja latviešu tauta nepretosies, tā skaitīsies padevusies un jutīsies vēl vairāk pazemota . Kā tāda tā savukārt būs gatava piekāpties vēl un vēl un pamazām noies no skatuves. Mūsu nodevīgo valsts vadītāju un pakalpīgo ierēdņu dēļ jau esam bez tautas piekrišanas atdevuši Krievijai daļu Latvijas teritorijas pretēji spēkā esošajam Miera līgumam. Nākošā solī mēs esam atļāvuši Latvijā palikt daudziem tai naidīgiem Krievijas cilvēkiem, kas šeit bija ieradušies  latviešu tautas neaicināti okupācijas laikā pretēji starptautiskajiem tiesību aktiem, kas okupētājvalstij  aizliedz ievest savus pilsoņus okupētās teritorijās. Neskatoties uz šiem mūsu tautas piekāpšanās soļiem, Krievija nav mazinājusi savu naidīgo attieksmi pret Latviju. Vismaz ekonomiskās sadarbības jomā mēs ar saviem piekāpšanās soļiem bijām cerējuši uz daudz lielāku Krievijas atsaucību... Cerības nav attaisnojušās...
 
Pašreizējā situācijā pēc krievu uzspiestā referenduma par krievu valodas noteikšanu par valsts valodu mums ir ļoti aktuāli  tālāk vairs nepazemoties, nepakļauties. Ir pierādījies, ka iztapība lielajam kaimiņam tikai iedrošina viņu, un viņa ļaudis prasīs no mums vēl un vēl. Un daudzi mūsu pašu "bāleliņi” pat ar augstiem tituliem jau steidzas parakstīt piedošanas un samierināšanās memorandu, ko tauta nosaukusi par padošanās memorandu. Vai nav jau gana pieciest un pazemoties, reāli apdraudot savas tautas nākotni? Gļēvā padošanās un samierināšanās, pamatojot šo padošanos ar it kā nepieciešamību sadzīvot ar jebkuru Latvijai naidīgu, nelojālu subjektu, pakļaujoties ārējiem spēkiem, jau ir novedusi Latvijas pamattautu apdraudētas nācijas statusā. Vēl kāds nākošais pazemības akts, un nācijai jau būs jāsamierinās ar savu pakāpenisku bojāeju, jo nebūs vairs tai varonības paraugu pastāvēt par savu tautu, tā nepretosies vairs nekam. Aiz muguras būs tikai kaunpilna un gļēva pakļaušanās svešo gribai. Labprātīga daļas došana svešajiem spēkiem cerībā uz svešo spēku labvēlību ir veltīga, mānīga un pazudinoša, ja svešie grib visu un vēl vairāk. Un viņi to grib. Ir pienācis kritiskais brīdis atliekt muguru un uzsākt pašaizsardzību. Valsts vadībai ir jāpieņem un jārealizē likumi, kas nodrošina latviešu nācijas netraucētu attīstību un drošu pastāvēšanu. Referendumā pret krievu valodu mūsu tauta parādīja, ka ir gatava sevi glābt. Šī gatavība rada cieņu. Un pašapziņu. Ir laiks prasīt un nodrošināt Latvijas pamattautas tiesības pilnā apmērā uz sava dzīves veida, kultūras, valodas... netraucētu saglabāšanu . Lai nebūtu tāda absurda, kāds ir Latgales lielākajās pilsētās, kur latvieši jau ir nospiedošā mazākumā, un viņiem jārunā svešā valodā savā Latvijā...
 
Valsts vadītāji! Jums ir tiesības veikt pasākumus apdraudētas nācijas glābšanai. Jums ir juristi, kas jums ar starptautiskiem tiesību aktiem to var pamatot. Tātad, ko darīt ar tiem vismaz 200 000 Latvijai nelabvēlīgajiem pilsoņiem, svešajiem, kas piepulcinās vēl savējos - nepilsoņus ( kā nekā pusmiljons sanāk ), kas turpinās uzmācīgi skaļi nomelnot Latviju ar melīgu propagandu pasaulē, ar parakstu vākšanu un balsošanu pret pamattautas interesēm?! Īpaši svarīgi un neatliekami ir vērsties ar likumu bardzību pret lielkrievu nacionāļiem-šovinistiem... Svarīgi arī izvērst kontrpropogandu - situācijas izskaidrošanu...

Internetā komentāros izteikta ideja šiem svešajiem pilsoņiem atņemt balsošanas tiesības kaut vai uz 10 gadu pārbaudes laiku, atņemt ne vēlēšanu tiesības, bet tikai BALSOŠANAS tiesības par to, ka viņi ar savu naidīgu rīcību apdraud Latvijas valstiskuma pamatus, traucē normālas valsts funkcionēšanu, rada lielus materiālus un morālus zaudējumus, turklāt piedraud turpināt savu destruktīvo rīcību... Lai šiem Latvijai naidīgiem pilsoņiem paliek vēlēšanu tiesības – lai viņi virza savus kandidātus, lai aģitē par tiem, bet pašiem viņiem BALSOŠANAS tiesību lai nav. Valsts DRĪKST to darīt – aizliegt balsošanas tiesības apstākļos, kad Latvijai nelojālie spēki joprojām eskalē savu naidīgo darbību – atkal draud savākt parakstus gan par nepilsoņu tiesībām vēlēt, gan par Saeimas atlaišanu, gan par krievu valodu lielajās pilsētās... Nedrīkst demokrātijā atņemt balsošanas tiesības? Bet vai demokrātijā drīkst miljonam bezpartejisko pilsoņu atņemt VĒLĒŠANU tiesības, atstājot viņiem tikai balsošanas tiesības par partijām?!  BALSOŠANAS aizliegšana NELOJĀLAJIEM būtu tikpat taisnīga, cik "taisnīga" partokrātijas apstākļos ir VĒLĒŠANU tiesību atņemšana bezpartejiskajiem, kam ar Saeimas vēlēšanu likuma 9.pantu AIZLIEGTS baudīt pilnas vēlēšanu tiesības -pašiem sastādīt sarakstus, kandidēt..   Ir arī ideja nelojālajiem pilsoņiem pazemināt viņu pilsoņa statusu uz pilsoņa kandidāta statusu...  
 
 Pilnīgi nevietā ir priekšlikumi grozīt Satversmi, palielinot tautas nobalsošanai savācamo parakstu skaitu. Nacionālšovinistiskie "krievvalodīgie", būdami naidīgi Latvijai, atradīs pamatu demonstrēties, vākt parakstus, kaut arī likumos tiktu noteikti referendumu ierobežojumi.
 
Liela daļa "krievvalodīgo" ar valodu referendumu ir nonākuši azartā – nu tikai jāprasa gan reliģiskiem svētkiem brīvu dienu, gan pilsonību visiem, u.t.t. Reāli pierādās tikpat reāls apdraudējums latviešu tautas kā nācijas pastāvēšanai un attīstībai.. Neviens nopietns un ietekmīgs, pat starptautisks subjekts tādu likumdošanu Latvijai nevarēs pārmest. Turklāt jebkuram standarta kritiķim, kas nesalīdzinot nostājas pret "latviešu nacionālismu”, ir jāatgādina, ka nevienā citā valstī pamattauta nav tik lielā mērā apdraudēta, cik Latvijā, kur okupācijas laikā tika iepludināti nesamērīgi daudz "krievvalodīgo" un ka tāpēc Latvijas lielākajās pilsētās latvieši jau ir mazākumā, un latviešu tautai tāpēc draud iznīcība, un tai ir tiesības uz pašaizsardzību, jo liela daļa krievu nemācās un nelieto latviešu valodu, bet izturas nicīgi pret latviešu tautu. Rīgā latvieši ir 42%, Daugavpilī – latvieši tikai 17%, Liepājā, Ventspilī, Jelgavā latvieši ap 50%... Nepamatoti ir "krievvalodīgo" iebildumi, ka viņi nevēršas pret latviešu valodu, bet prasa tikai krievu valodai oficiālu statusu. Tā ir apzināti maldinoša demagoģija, jo pie Latvijā esošās nenormālās etniskās situācijas krievu valoda ātri vien pārmāks latviešu valodu un izspiedīs to no aprites...
Tiktāl dažu pasākumu ieskicējums Latvijas pamattautas pašaizsardzībai. Protams, ir arī alternatīva - padoties un nolemt mūsu tautu pašiznīcībai.
 
Teiktā juridiskajam pamatojumam šeit tikai dažas tēzes no tiesību korifeja Egila Levita sniegtās intervijas ( www.brivalatvija.lv ) un teksti no starptautiekajiem tiesību aktiem:
 
 "...Runājot par Satversmes 2. pantu, ir jāatceras, ka Latvija ir latviešu nācijas nacionāla valsts. Latvijas valsts ir izveidota latviešu nācijas pašnoteikšanās rezultātā, un latviešu nācija veido Satversmes 2. pantā minētās Latvijas tautas kodolu. Tās „valstiskā programma”, tās jēga un būtība ir tieši latviešu nācijas, tās valodas un kultūras ilgtspējas nodrošināšana. Šī Latvijas valsts programma ir saistoša arī tautai, kamēr tā darbojas Satversmes ietvaros.
 
Igaunija šo savu valsts programmu ir skaidrā tekstā ierakstījusi savā 1992. gada konstitūcijā: Igaunijas valsts uzdevums ir nodrošināt igauņu nācijas un igauņu kultūras pastāvēšanu cauri gadsimtiem. Līdzīgi tas noteikts arī Lietuvas konstitūcijā.
 
Ja Satversmē tā nav ierakstīts tiešā tekstā, tas nenozīmē, ka Latvija atšķirībā no Igaunijas būtu kā valsts dibināta tikai uz zināmu laiku, ka ar laiku latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvīga nodrošināšana kā valsts pamatuzdevums varētu pazust. Tā būtu visai primitīva Satversmes izpratne. ...
 
Kāpēc jūsuprāt ir izveidojusies situācija, kad tiek apdraudēta latviešu valoda kā valsts pamats?
Pavisam īsi - visam pamatā ir pilsoniskās apziņas vājums kombinācijā ar labu devu muļķības, naivuma un gļēvuma. Visos līmeņos.
Pilsonim nav jābūt konstitucionālo tiesību speciālistam, bet viņam vismaz lielos vilcienos jāorientējas savas valsts vēsturē, tās valstiskajos pamatos un jāapzinās sava personiskā atbildība par savu demokrātisko valsti...”
 
No Vispārējās cilvēka tiesību deklarācijas:
"... 29. pants
1. Katram cilvēkam ir pienākumi pret sabiedrību, kurā tikai ir iespējama viņa personības brīva un pilnīga attīstība.
2. Realizējot savas tiesības un brīvības, katram cilvēkam ir jāpakļaujas tikai likumā noteiktiem ierobežojumiem, kuru nolūks ir vienīgi citu cilvēku tiesību un brīvību pienācīgas atzīšanas un cieņas nodrošinājums un morāles, sabiedriskās kārtības un vispārējas labklājības taisnīgu prasību apmierināšana demokrātiskā sabiedrībā.
3. Šo tiesību un brīvību īstenošana nekādā ziņā nedrīkst būt pretrunā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas mērķiem un principiem.
 30. pants
Neko šajā Deklarācijā nedrīkst interpretēt tādejādi, lai kādai valstij, personu grupai vai atsevišķām personām būtu tiesības jebkādā veidā darboties vai veikt darbības, kuru mērķis ir likvidēt šajā Deklarācijā izklāstītās tiesības un brīvības....”
 
 No "STARPTAUTISKAIS PAKTS PAR PILSONISKAJĀM UN POLITISKAJĀM TIESĪBĀM ... Jebkāda rīcība, kas aizstāv nacionālu, rasu vai reliģisku naidu un ir kūdīšana uz diskrimināciju, naidīgumu vai vardarbību, jāaizliedz ar likumu. "
 
 No "DEKLARĀCIJA PAR TO PERSONU TIESĪBĀM, KURAS NAV TĀS VALSTS PILSOŅI, KURĀ VIŅAS DZĪVO ...
 4. PANTS
Ārvalstniekiem ir jāievēro tās valsts likumi, kurā tie dzīvo vai atrodas, un ar cieņu jāizturas pret šīs valsts tautas paražām un tradīcijām.
6. PANTS
Nevienu ārvalstnieku nedrīkst pakļaut spīdzināšanai vai cietsirdīgam, necilvēcīgam vai pazemojošam režīmam vai sodam, un, īpaši, nevienu ārvalstnieku bez viņa vai viņas piekrišanas nedrīkst pakļaut medicīniskiem vai zinātniskiem eksperimentiem.
3. PANTS
Visām valstīm ir jāpublicē to nacionālie likumi vai noteikumi, kuri skar ārvalstniekus...”
 
No "1949. gada 12. augusta Ženēvas konvencija par civilpersonu aizsardzību kara laikā
 2. pants Konvencijas pielietošana
 Līdzās noteikumiem, kuriem jāstājas spēkā miera laikā, šī Konvencija jāievēro visos pieteikta kara gadījumos vai jebkura cita militāra konflikta gadījumā, kurš var rasties starp divām vai vairākām Augstajām Līgumslēdzējām valstīm, pat tajā gadījumā, ja viena no tām neatzīst karastāvokli. Šī Konvencija jāievēro arī visos kādas Augstās Līgumslēdzējas valsts teritorijas daļējas vai pilnīgas okupācijas gadījumos pat tad, ja minētā okupācija nesastop nekādu bruņotu pretestību. Pat tad, ja viena no karojošām valstīm nav šīs Konvencijas dalībniece, pārējās dalībvalstis to savstarpējās attiecībās paliek saistītas ar šo Konvenciju. Bez tam tās paliek saistītas ar šo Konvenciju attiecībās pret augstāk minēto valsti, ja pēdējā akceptē un pielieto Konvencijas noteikumus.
 6. pants Pielietošanas sākums un beigas
Šī Konvencija jāpielieto no katra 2.pantā minētā konflikta vai okupācijas sākuma. Karojošo pušu teritorijā šīs Konvencijas pielietošana beidzas pēc militāro operāciju vispārīgas pārtraukšanas. Okupētā teritorijā šīs Konvencijas pielietošanai jābeidzas vienu gadu pēc militāro operāciju vispārīgas pārtraukšanas; tomēr okupētāja valsts tādā mērā, kādā tā pilda valdības funkcijas šajā teritorijā, būs saistīta okupācijas laikā ar šīs Konvencijas sekojošiem pantiem: 1.-12., 27., 29.-34., 47., 49., 51., 52., 53., 59., 61.-77., 143. Aizsargājamās personas, kuras tiks atbrīvotas, repatriētas vai pārvietotas pēc šiem termiņiem, varēs līdz tam laikam turpināt palikt Konvencijas aizsardzībā.
49. pants Deportācijas, pārvietošanas, evakuācijas
Aizsargājamo personu individuālas vai masveidīgas piespiedu pārvietošanas kā arī deportācijas no okupētās teritorijas uz okupētājas valsts teritoriju vai uz kādas citas valsts teritoriju, kas ir vai nav okupēta, ir aizliegtas, neatkarīgi no to motīviem. Tomēr, okupētāja valsts var veikt vispārēju vai daļēju evakuāciju no tās noteikta rajona, ja to prasa iedzīvotāju drošība vai svarīgi militāra rakstura apsvērumi. Šādu evakuāciju gadījumā aizsargājamās personas nedrīkst pārvietot ārpus okupētās teritorijas robežām, izņemot gadījumus, kad praktiski nav iespējams izvairīties no šādas pārvietošanas materiālu apsvērumu dēļ. Šādi evakuētas personas jāpārvieto atpakaļ uz mājām, cik iespējams ātri pēc tam, kad karadarbība šajā rajonā beigusies. Okupētājai valstij, uzsākot šādas pārvietošanas vai evakuācijas, maksimāli iespējamā veidā jāpārliecinās, ka aizsargājamās personas ir nodrošinātas ar piemērotām telpām dzīvošanai, ka pārvietošana notiek apmierinošos apstākļos no higiēnas, veselības, drošības un barošanas viedokļa un ka vienas ģimenes locekļi netiek izšķirti. Par visām pārvietošanām un evakuācijām jāinformē aizbildņvalsts, tikko tās ir notikušas. Okupētāja valsts nedrīkst aizturēt aizsargājamās personas rajonos, kas īpaši pakļauti kara briesmām, ja to neprasa iedzīvotāju drošība vai svarīgi militāri apsvērumi.
Okupētāja valsts nedrīkst deportēt vai pārvietot daļu tās civiliedzīvotāju uz teritoriju, ko tā ir okupējusi...”

( Izcēlumi tekstā - autora)
Skatījumu skaits: 918 | Pievienoja: petla | Reitings: 5.0/1
Komentāru kopskaits: 0
Vārds *:
Email *:
Kods *: