Blogs


15:03
BRĪVĪBAS CĪNĪTĀJA ĢIMENI IZLIEK UZ IELAS NO VALSTS MĀJOKĻA, VALSTS NEDOD ĪRES TIESĪBAS, CILVĒKA NĀVE...

BRĪVĪBAS CĪNĪTĀJA ĢIMENI IZLIEK UZ IELAS NO VALSTS MĀJOKĻA, VALSTS NEDOD ĪRES TIESĪBAS, CILVĒKA NĀVE...

2017.gada 6.martā nosūtīju Saeimai:

"Labdien!

Paldies par ielūgumu uz Memoranda parakstītāju godināšanu! Diemžēl nevarēšu piedalīties, neatļauj Gulag-ā sabojātā veselība. Vēlētos, lai kaut vai nedaudz pieminētu arī Nacionālās pretošanās kustības dalībniekus, kuri tika represēti komunistiskā totalitārisma režīmā par prasību izbeigt Latvijas okupāciju. Mēģināju atrast vismaz šo dalībnieku sarakstu, bet neizdevās tādu atrast. Pat Nacionālās apvienības politiķi atsakās rosināt šo patriotu godināšanu, kādu to realizēja Kārlis Ulmanis - pat apdāvināja ar nekustamo īpašumu. Tagadējā valsts vara izvairās pieņemt tiesību normas, kas stimulētu patriotismu kaut vai ar patriotu - brīvības cīnītāju sociālo problēmu valstisku risināšanu, tas radītu sajūtu un rādītu piemēru, ka valstij ir vajadzīgi tās aizstāvji. Taču, piemēram, Valsts prezidents Andris Bērziņš kā ordeņu kapitula galvenais lēmējs atteicās kaut vai vismazākā mērā godināt disidentu, ko okupācijas režīms ieslodzīja "uz mūžu" specnometnēs Krievijā, kur viņu padarīja par invalīdu. Cits šībrīža piemērs - ministrs Bergmanis, Valsts kancelejas direktors Krieviņš un citi līdzīga ranga ierēdņi cīnītājam par Latvijas brīvību pat nepauda politisku atbalstu viņa lūgumam, lai šī brīvības cīnītāja ģimeni neizliek uz ielas no VALSTIJ PIEDEROŠA mājokļa, resp. atsacījās atbalstīt 80-gadīga brīvības cīnītāja lūgumu atļaut mūža pēdējo laiku nodzīvot uz ĪRES LĪGUMA pamata viņa paša par DĀNIJAS disidentbalvu celtajā mājā, viņa laulātā līdzicīnītāja Veltiņa šādas valsts vienaldzības dēļ 2016.gada 13.oktobrī stresā un dziļā depresijā nomira. Valsts ierēdņu tāda politiskā tuvredzība ir bīstama Latvijas neatkarībai, tā liek apdomāt, vai ir aizstāvama tāda valsts un vai nav gudrāk samierināties un pielāgoties jebkurai svešai varai, ja turklāt mūsu valsts pat nenosoda, tātad atbalsta, psihiatru ( Apsīte u.c.) pausto, ka tikai garīgi slimie var nostāties pret netaisnīgu prettautisku režīmu…

Pēteris Lazda peterisl@kopideja.lv 29473823 "

( Atbilde uz to no Saeimas nav saņemta. )

 

Papildināts 2018.gada 31.martā ar izvilkumu no cita publiska komentāra:

..."Īsuma labad tikai daži piemēri par tiesu un partijisko ierēdņu patvaļu. Ministru prezidents Dombrovskis norādīja Tieslietu ministram Bordānam paātrināt lietu izskatīšanu. Tad nu, piemēram, Ziemeļu rajona tiesnese Mihailova sarežģītu apvērsuma prasību izskatīja minūtēs piecpadsmit, lai gan šo lietu vajadzēja izmeklēt vismaz vienas vai pat divu dienu laikā, nopratinot lieciniekus, noskaidrojot nepārvaramas varas ( lielās ekonomiskās krīzes ) sekas konkrētajā gadījumā… ( Skatāmo lietu skaits sarakstā pie tiesas zāles durvīm vēstīja, ka šajā dienā vēl ir jāizskata turpat desmit lietas.) Valsts nepalielina tiesnešu skaitu, bet prasa palielināt lietu izskatīšanas ātrumu! Tā tapa un top netaisnīgi nolēmumi, konkrēti, disidenta pārsūdzību izskatot, netika piemēroti Civillikumā paredzētie panti, kas nepārvaramas varas gadījumā atbrīvo nevainīgu parādnieku no saistībām utt. Tā nu tika nonākts pie disidenta bankrota un viņa mājas nonākšanas valsts rokās, jo privātie solītāji atteicās disidenta māju pirkt (!). Tiesu patvaļa izslēdz indivīda tiesības uz objektīvu un taisnīgu tiesu. Augstākās tiesas tiesneši savos spriedumos raksta, ka jā - nepārvaramā vara, kā tas norādīts Civillikumā, atbrīvo no saistībām, bet konkrētais pārsūdzētais spriedums par labu Parex bankai tomēr kā visi citi līdzīgie atstājams spēkā, jo, lūk, kādā grāmatā, un komentāros ( kas nav ne leģitīmi, ne likumīgi, bet ir "avīžu raksti"!) esot viedoklis, ka šī ekonomiskā krīze Latvijā neesot nepārvarama vara… Absurds! Likumu ignorēšana! Jo taču pat varenā Parex banka bankrotēja, tātad pat tai vispasaules ekonomiskā krīze bija nepārvarama vara ! Kur nu vēl nabaga disidentam! Bet valsts varas ierēdņiem, arī tiesnešiem, algas bija pietiekošas, lai nejustu lielo ekonomisko krīzi... Tiesu varas un valsts politikas patvaļa…

Ar Eiropas Komisijas lēmumu Latvijai noteikts, ka Revertai Parex bankas parādnieku nekustamie īpašumi ir jāpārdod. Lūk, jāpārdod, tātad jāpārdod arī ar izpirkuma tiesībām uz īres līguma pamata! Bet Latvijas valsts ierēdņiem tas ir aiz politiskās redzamības robežām, viņiem pārdot nozīmē iztirgot tepat un tūlīt, viņiem brīvības cīnītāja likumīgi lūgumi un liktenis ir, vienkārši izsakoties, " pie kājas ". Tad nu brīvības cīnītājs ( bijušais disidents, kas izcietis daudzus gadus Krievijas lēģeros par brīvības prasīšanu Latvijai ) tagad , nesagaidot politisku atbalstu no valsts , 2017.gada augustā ar valsts gādību steigā tika pārdots kopā ar viņa māju kā savulaik dzimtcilvēks, jo, lūk, Revertai esot pēc Eiropas Komisijas lēmuma līdz 2017.gada beigām jāpārdod visi valsts īpašumā nonākušie Parex bankas parādnieku īpašumi. Latvijas valsts ierēdņi atrakstās, ka valsts neesot tiesīga pat politisku apsvērumu dēļ brīvības cīnītāja māju pārdot ar izpirkuma tiesībām, lai 82 gadus vecais Nacionālās pretošanās kustības dalībnieks varētu mūža nogalē dzīvot savā par Dānijas disidentbalvu celtajā mājā. Cik Dānija, piešķirot 50 000 kronu balvu Latvijas brīvības cīnītājam, bija humāna, tik Latvijas partokrātiskā valsts šajā pašā sakarībā ir, maigi izsakoties, nehumāna. Visā sarakstes procesā ar valsts iestādēm neatradās neviens valsts ierēdnis, kas izprastu patriotisma nozīmi valsts drošībai un atbalstītu patriota-brīvības cīnītāja likumīgu lūgumu pārdot viņam valsts mājokli uz īres līguma pamata. Te varētu nosaukt desmitus visaugstāko ierēdņu, arī tiesnešu, atrakstīšanās gadījumus un nevienu atbalstošu. Tikai aizliegt, tikai neatļaut! Tā ir mūsu partokrātiskās valsts politika un tautas nelaime…

( Šajā rakstā vārdā nenosauktais disidents ir Nacionālās pretošanās kustības dalībnieks Pēteris Lazda, Augstākās Padomes deputāts, kas nobalsoja par Latvijas atjaunošanu... )"

Papildināts 2018.gada 4.augustā:

„Mājas nopircējs ( nolūkā māju pārdot dārgāk) iesniedzis tiesā prasību, lai reāli izliktu „uz ielas” brīvības cīnītāju un viņa mazmeitu īrnieci Lieni ar četrgadīgu bērnu bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas. Tiesas sēde noteikta 2018.gada 5. oktobrī. Ievērojot līdzšinējo valsts attieksmi, valsts tiesa var neņemt vērā ne patriotu politisko nozīmību, ne gādību par ģimenēm ar bērniem , un spriedums par izlikšanu „uz ielas” var stāties spēkā, pamatojot ar to, ka mājas nopircējam ir tiesības nopirkto māju pārdot dārgāk un nopelnīt; valsts tiesa var pilnīgi ignorēt taisnīgumu un humānismu, neņemt vērā, ka mājas nopircējs apzināti riskēja pirkt māju ar apgrūtinājumiem, jo valsts bija steigā noteikusi nesamērīgi zemu mājas cenu un izvairījās atbalstīt mājas pārdošanu uz nomaksu Lienei Lazdai. Taisnīguma un samērības principi var tikt ignorēti, resp., tiesa, atzīstot prasību par pamatotu, var neuzlikt mājas nopircējam pienākumu nodrošināt brīvības cīnītājam un viņa mazmeitai ar bērnu citu atbilstošu dzīvojamo platību…”

Papildināts 2018.gada 21.augustā:

"... Atkārtoti rosinu likuma par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu 8.pantu papildināt ar šādu tekstu: "Par īpašu drosmi un uzupurēšanos Latvijas brīvības labā atsevišķiem pretošanās kustības dalībniekiem valsts var piešķirt nekustamo īpašumu bez maksas." Tā vai citādi tas būtu valstiski izteikts pamudinājums arī turpmākajiem Latvijas patriotiem drosmīgi aizstāvēt savu valsti."

Papildināts 2019.gada 12.janvārī:

Šeit augstākrakstītais teksts 2018.gada augustā tika nosūtīts Ministru prezidentam Kučinskim u.c. kā rosinājums valsts drošības interesēs sakārtot likumus patriotisma atbalstam . Ir pierādījumi, ka sūtījums saņemts, bet palicis bez jebkādas atbildes.

Tiesas pirmās instances spriedums Latvijas Republikas vārdā tiks pasludināts 2019.gada 24.janvārī.

Tiesnese Mudele. Spriedums - izlikt bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas. 

Zemgales apgabaltiesas spriedums - izlikt bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Kasācijas sūdzība:

LATVIJAS REPUBLIKAS AUGSTĀKĀ TIESA

Civillietu departamentam

 

ATBILDĒTĀJI- Pēteris Lazda,

. . .

un Liene Lazda,

. . .

 

ar PRASĪTĀJIEM : SIA “ GELVORASergel”

un “ SIA” Dārza Nami “

 

KASĀCIJAS SŪDZĪBA

par Zemgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2019. gada 12. novembra spriedumu lietā C37046417 daļā par īres līguma atzīšanu par spēkā neesošu un izlikšanu un tiesas izdevumu piedziņu .

Ar minēto spriedumu tiesa noraidījusi SIA “ Gelvora Sergel” prasību par zaudējumu piedziņu, bet apmierinājusi SIA “ Dārza nami “ prasību :

-Atzīt par spēkā neesošu no tā noslēgšanas brīža 2014.gada 29.septembrī starp Pēteri Lazdu, Veltu Lazdu un Lieni Lazdu noslēgto Dzīvojamo telpu īres līgumu par nekustamo īpašumu  . ..

- Izlikt Lieni Lazdu un Raienu Kupcovu ,kopā ar citām ar viņiem kopā dzīvojošām personām un viņiem piederošām mantām no nekustamā īpašuma  . . . ,bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas .

Tāpat tiesa pilnīgi pretēji Civilprocesa likuma 41.panta saturam un jēgai piedzinusi no Atbildētājiem tiesa izdevumus par labu tam Prasītājam- “ SIA “ GelvoraSergel “ , kura prasība ir noraidīta un tiesas izdevumi nebija atlīdzināmi. Par minēto jau tika norādīts Atbildētāju apelācijas sūdzībā,bet Zemgales apgabaltiesa šo piezīmi nav ievērojusi un pieļāvusi Zemgales rajona tiesai identisku kļūdu spriedumā.

Uzskatām, ka apelācijas instances tiesa pieņēmusi pretlikumīgu spriedumu, kas nav balstīts uz lietā noskaidrotiem faktiem; pārkāpusi Civilprocesa likuma 8. pantu 97.panta 3. daļu, kā arī 193.p.5.d. 189.panta 3 daļu un 190. pantu.

Tāpat tiesa , nekonstatējot Zemesgrāmatā ierakstīta aizlieguma satura attiecināmību uz Atbildētāju rīcību īres līguma noslēgšanas brīdī - 2014.g.29.septembrī, bez jebkāda tiesiska pamata Atbildētājus atzinusi par negodīgiem un ļaunticīgiem, bet noslēgto īres līgumu - par fiktīvu. No spriedumā ierakstītā pamatojuma neizriet Civillikuma 1415.panta noteikumi, lai darījumu atzītu par spēkā neesošu no tā noslēgšanas brīža, un tiesa ir kļūdījusies analizējot zemesgrāmatā ierakstītā aizlieguma spēku .

Tātad - Tukuma rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļas Tukuma pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr. 10000061706 par īpašumu Priežu ielā 9, Tukumā , 2008. gada 7.martā ir veikta atzīme: Noteikts aizliegums bez Akciju sabiedrības “ Parex banka “ iepriekšējas rakstiskas piekrišanas nekustamo īpašumu atsavināt, iznomāt( izīrēt) , dāvināt un citādi nodot trešo personu lietošanā, atkārtoti ieķīlāt trešajām personām un citādi apgrūtināt ar lietu tiesībām, aprobežot un dalīt. Pamats: 2008.gada 6. marta kredīta līgums Nr. 26.2.-08/6, 2008.gada 6. marta Ieķīlājuma līgums Nr. 26.2.-08/6-IE1. Minētos līgumus izbeidza ar Tukuma rajona tiesas 2009.gada 24.aprīļa lēmumu lietā Nr. 3-12/1032 09 , ar ko līgumi tika izbeigti, nosakot solidāru piedziņu no Pētera Lazdas un Veltas Lazdas 100 218.18 EUR apmērā. “ Parex Banka” bankrotēja 2008.gada decembrī un kopš šī laika 81,83 % Parex banka akciju piederēja Latvijas Privatizācijas aģentūrai , 14,61 % Eiropas rekonstrukciju un attīstības bankai un 3,56 %-mazākuma akcionāriem . 2010. gadā augustā notika Parex Banka labo aktīvu pāreja uz jaunizveidoto “ Citadele banka “, bet 2012.gada 15.martā Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisija anulēja Parex Banka kredītiestādes licenci, un no 2012.gada 8.maija, Parex banka uzsāka darbu kā AS Citadele.

  1. Tukuma rajona tiesas nolēmuma - jau uz šī nolēmuma pamata ,nevis uz agrāk noslēgto līgumu pamata Zemesgrāmatu nodalījumā 2009.gada 7. oktobrī tika nostiprināta piedziņas atzīme ( zvērināts tiesu izpildītājs Rudīte Slivjuka ). Savukārt – šī piedziņas atzīme tika apturēta ar 2010.gada 15. jūnija Ziemeļu rajona tiesas lēmumu lietā C 322880-10 par Tukuma rajona tiesas 2009.gada 24.aprīļa lēmuma lietā Nr. 3012-1032-09 apturēšanu, kad P. Lazda bija iesniedzis prasību tiesā par saistības dzēšanu ar ieskaitu , kas tika atjaunota tikai 2014.gada 6. oktobrī.

Apstrīdētais īres līgums starp Pēteri Lazdu, Veltu Lazdu un Lieni Lazdu ir noslēgts piedziņas atzīmes apturēšanas laikā, t.i. 2014.gada 29. septembrī , tātad laikā, kad piedziņas atzīme nedarbojās, un tiesai nebija pamata konstatēt īres līguma dalībnieku nelabticīgu rīcību. Tieši otrādi - līgumslēdzēji varēja tiesiski paļauties uz savas darbības likumību ,jo nav likuma, kas noteiktu, ka aizlieguma atzīmes ir spēkā pārsūdzības izskatīšanas laikā, kamēr nav stājies spēkā tiesas nolēmums par izpildes apturēšanas atcelšanu. Aizlieguma, kas pārsūdzēts, spēkā turpināšanās pārsūdzības izskatīšanas laikā būtu pretrunā ar pārsūdzēšanas jēgu un mērķi. Pamatojums tam ir procesuālais likums ( Civilprocesa likuma 406.p.), kas pēc pārsūdzības noraidīšanas nosaka tiesu izpildītāja jauna lēmuma pieņemšanu par izpildu lietas atjaunošanu un par atkārtotas (jaunas) aizlieguma atzīmes izdarīšanas zemesgrāmatā. Atbildētāji kā fiziskas personas īres līgumu noslēguši ar tiesisku paļāvību. Paļāvību apstiprina arī VZD kadastra sistēmas publiskie ieraksti , ka uz nekustamo īpašumu Priežu ielā 9, Tukumā uz īres līguma noslēgšanas brīdi nepastāvēja nekādi aizliegumi .

Atbildētājiem ir pamats uzskatīt, ka noslēgto īres līgumu nosacīti varētu uzskatīt par prettiesisku tikai pēc tam, kad Augstākā tiesa noraidīja kasācijas sūdzībā apstrīdēto piespiedu izpildes atcelšanas atcelšanu un kad ZTI izdarīja jaunu aizlieguma ierakstu zemesgrāmatā. Taču īres līgums ir noslēgts agrāk, un Zemgales apgabaltiesai nebija uz likumu pamatotu tiesību ar spriedumu valsts vārdā Atbildētājus atzīt par indivīdiem, kas pēc iepriekšējas norunas ar nolūku apiet likumu ( kādu?, ja ievērojam iepriekš rakstītos argumentus ) un pretēji labiem tikumiem noslēguši fiktīvu īres līgumu, lai kavētu trešajām personām izmantot viņu tiesības.

Tiesa ir ignorējusi zināmo (Lursoft dati), ka AS “ Parex banka” pastāvēja tikai līdz 10.05.2012 , un jau 2011. gada 22. novembrī Ministru Kabinets atbalstīja AS “ Parex banka “ turpmākas attīstības modeli, kas paredzēja bankas statusa maiņu un attiekšanos no kredītiestādes licences . Tātad, lai uz 2014. gada 29. septembri ( īres līguma noslēgšanas diena ) būtu spēkā Zemesgrāmatā reģistrētā aizlieguma atzīme , Atbildētājiem bija jāsaņem apstiprinājums vai paziņojums par cesiju, tiesību pārjaunojumu vai tamlīdzīgi . Šāda paziņojuma nebija, kā arī nebija vairs AS “ Parex Banka”, kam varētu prasīt piekrišanu noslēgt īres līgumu . Vispārzināms arī tas, ka Pēteris Lazda bija un ir īpašuma valdītājs un valda to joprojām, jo citas personas valdījumā nav ievestas .

Tiesa nav ņēmusi vērā un ir ignorējusi atbildētāju argumentu, ka ar likumu nav aizliegts slēgt īres līgumu laikā, kad pārsūdzība vēl nav izlemta tiesā un sprieduma izpilde ir apturēta.

No sprieduma teksta redzams, ka tiesa vispār ir šaubījusies, vai Prasītājam “ SIA “ Dārza nami “ ir tiesības uz šādu prasījumu un faktiski tiesības atzinusi tikai tādēļ, ka Atbildētāji nav tam iebilduši. Tomēr Atbildētāji tam ir iebilduši, kas izriet no iesniegtajiem paskaidrojumiem lietā. Turklāt pastāv tiesību princips, ka personai , kam jau ir tiesības, nav pienākums tās prasīt, bet savu rīcību tā var balstīt uz savām likumīgajām tiesībām. Tiesa nav ņēmusi vērā un ir ignorējusi atbildētāju argumentu, ka ar likumu nav aizliegts slēgt īres līgumu laikā, kad pārsūdzība vēl nav izlemta tiesā un sprieduma izpilde ir apturēta, kad līgumslēdzējam ir likumīgas valdījuma tiesības, kad apstākļi kopš aizliegumiem mainījušies…

Otrs, kādēļ spriedums nav likumīgs, ir fakts, ka tiesa nepamatoti uzskatīja, ka īres līgums ir fiktīvs tāpēc, ka nolīgta īres maksa tikai EUR 20,00 mēnesī, kas neatbilstot patiesai atlīdzībai par lietas lietošanu, bet esot noteikta tikai izskata dēļ ar nolūku pievilt Prasītāju. Šis pamatojums izrietot no eksperta vērtējuma. Civillikuma 2120.pants , kas regulē īres un nomas maksa apmēra noteikšanu, noska, ka vērtējums “ nav viennozīmīgs un to, vai atlīdzība ir patiesa, ir vienkāršāk noteikt tad, ja pastāv precīzi kritēriji”, bet tādi nav ar tiesas izmeklēšanu konstatēti, pie tam, kā redzams no šī panta teksta, gadījumā, ja nomas vai īres maksa bijusi noteikta tikai izskata pēc, nolūkā parādīt labvēlību nomniekam, šis darījums atzīstams par lietošanas tiesību dāvinājumu un ciktāl šī gribas izteikuma mērķis nav apiet likumu ( sk.1438.p. ) šāds darījums ir spēkā “ ( Sk. Latvijas Republikas Civillikuma komentāri, Saistību tiesības (1401.-2400.), Autoru kolektīvs prof.K. Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā, , Rīga, 1998., 475.lp. ). Neviens likums neaizliedz slēgt īres līgumus starp radiniekiem. Pie tam šajā situācijā īres līgums tika slēgts, lai Lienei Lazdai būtu garantijas, ka viņas gaidāmajam bērnam būs noteikta dzīves vieta, ja un vai kad AT atzīs Atbildētāju sūdzību par pamatotu, kam savukārt bija un joprojām pirmsšķietami pastāv tiesisks pamatojums, kāds tas bija tiesai, kas apturēja piespiedu izpildi. Situācijā, kad izīrētās telpas ir mājas otrais stāvs, nokļūšana uz kuru notiek tikai caur 1. stāvu un visas komunikācijas mājai ir kopējas, virtuve ir kopēja, tad īres maksa ir pilnīgi atbilstoša ieguvumam un nav noteikta izskata pēc. Ja Atbildētāji būtu vēlējušies veikt fiktīvu darījumu, nevis paust savu patieso likumīgo vēlmi savlaicīgi dibināt īres attiecības, līgumā tiktu norādīta paaugstināta īres maksa, kas iespējami vizuāli nebūtu apstrīdama, bet tā nebūtu patiesa. Turklāt tiesa ne mazākā mērā nav mēģinājusi noskaidrot to, ka īrniece izīrētājiem turpina sniegt ikdienas pakalpojumus telpu uzkopšanā, apkarināšanā un tamlīdzīgi, resp., tiesību norma, ka īres līgumā obligāti jānorāda maksa naudas izteiksmē, pati ir nekorekta, jo šis ir gadījums, kad starp radiniekiem tika slēgts īres līgums arī uz pakalpojumu sniegšanas pamata.

Tiesa ir pārkāpusi likuma Par tiesu var 17.p.1.d. – nav pienācīgi noskaidrojusi objektīvos apstākļus, nav ņēmusi vērā Atbildētāju argumentus, nav pamatoti motivējusi, kāpēc tiek noraidīti Atbildētāju argumenti, bet ņemti vērā un piemēroti Prasītāja argumenti. Spriedums balstīts uz pieņēmumiem – subjektīviem, standarta, pēc pierastās prakses, nepieļaujot varbūtību, ka ir arī godprātīgi īres līguma slēgšanas gadījumi, kāds ir šis konkrētais gadījums.

Tiesa pārkāpusi likuma Par tiesu varu arī 89.pantu – tiesnesim ir pienākums nodrošināt cilvēka tiesības, goda un cieņas aizsardzību. Turpretī ar pārbaudāmo spriedumu tiesneši ir oficiāli aizskāruši sabiedrībā pazīstama Latvijas brīvības cīnītāja Pētera Lazda godu un cieņu, arī Lienei Lazdai tāpat cēluši neslavu, norādot ,ka viņi abi rīkojušies prettiesiski, negodīgi, apzināti pēc norunas centušies apiet likumu, noslēguši fiktīvu līgumu. Tā vietā, lai tiesa šajā konkrētajā gadījumā, nolemtu atzīt šo īres līgumu par neatbilstošu tiesību aktiem pēc tam, kad Augstākā tiesa noraidījusi kasācijas sūdzību un ZTI izdarīja jaunu piedziņas atzīmi, tiesa bez tiesiska pamatojuma valsts vārdā ar spriedumu ir konstatējusi, ka Pēteris Lazda un Liene Lazda ir negodīgi indivīdi, kuri rīkojušies pret labu ticību. Tiesas tādi konstatējumi rada priekšstatu, ka šie indivīdi ( mēs) ir nelieši, nav labu tikumu cilvēki, ir meļi, krāpnieki, viņu rīcība ir amorāla, viņi ir sabiedrībai bīstami un ir pelnījuši sabiedrības nosodījumu, tādus nedrīkst ne godināt, ne apbalvot, ne atbalstīt ar dzīves vietas piešķiršanu bērna audzināšanai. Cieņa, kādu P. Lazdam izrādījusi Latvijas Valsts, apbalvojot ar Triju Zvaigžņu ordeni, gan norāda uz pretējo un tādā garā P. Lazda arī ir audzinājis savus bērnus un mazbērnus .

Kasatori uzskata, ka viņu argumenti ir būtiski, ka tie norāda uz Zemgales apgabaltiesas sprieduma netaisnīgumu un nelikumību, ka šādu arī ar likumu nesakārtotu problēmu taisnīga izlemšana var palīdzēt nodrošināt un pilnveidot tiesu praksi un tiesiskumu.

Līdzšinējā tiesu prakse ne vienmēr pareizi un vienveidīgi interpretē tiesību normas, t.sk., tiesas bieži pasludina tiesiski nepamatotus personu aizvainojošus atzinumus. Tāpēc sabiedrībā joprojām valda ieskats par tiesu patvaļu, nesodāmību un tiesnešu savstarpēju pašaizsardzību.

Likumdevēja kompetencē ietilpst padarīt skaidru un leģitīmu juridisko terminu pielietojumu. Joprojām ar likumu nav skaidri noteikts, kā tulkot, interpretēt terminus „apturēt, atlikt, atcelt…”. Tiesu praksē joprojām pastāv uzskats, ka tiesa drīkst pati, piemērojot t.s. tiesību doktrīnu, vadīties un pat spriedumos balstīties uz populāru juristu izteiktiem viedokļiem komentāros, publikācijās, kas nav leģitīmi, kas nav tiesību aktos iekļauti, bet ir tikai avīžu rakstu statusā. Nav vienotas leģitīmas tiesību normas par to, vai ar tiesas nolēmumu apturētas piespiedu izpildes laikā tiek apturēti arī ieraksti, aizliegumi zemesgrāmatā līdz, piemēram, pārsūdzības izlemšanai tiesā. Loģiski būtu uzskatīt, ka tiešām tādā gadījumā ir apturēti un nedarbojas šī procesa sakarībā arī citi ar to saistīti noteikumi un apstākļi, piemēram, līdzīgi tiek apturēta arī ZTI piedziņas lietvedība, kas pēc pārsūdzības noraidīšanas ir jāatjauno, un tikai tad tāds jaunais ieraksts iegūst juridiskas sekas, t.i. pēc atjaunotas ierakstīšanas, jo iepriekšējais ieraksts bija apturēts un nebija spēkā, drīkstēja slēgt īres līgumu. Tas loģiski izriet no principa – ja apturēts viens ķēdes posms, tad apturēta visa ķēde. Taču praksē, nepastāvot vienotam, leģitīmi vēl nepieņemtam tulkojumam, tiesneši konkrētajā spriedumā lēmuši pēc saviem vai neleģitīmās publikācijās atrastiem viedokļiem, kas nav tiesiski, proti, pamatojuši savu lēmumu ar to, ka Parex bankas ierakstītais aizliegums zemesgrāmatā ir pastāvējis nepārtraukti ( !) no 2008.gada līdz pat īres līguma noslēgšanai 2014.gadā, tāpēc tas esot spēkā un nepieļaujot īres līgumu slēgt. Konsekventi bez izmaiņu ievērošanas tad vajadzētu pastāvēt nepārtraukti arī ZTI piedziņas lietvedībai, bet tā tiek apturēta, jo mainījušies apstākļi … Norādīto materiālo un procesuālo normu pārkāpums ir būtisks, un novedis pie nepareizas sprieduma taisīšanas, izskatāmie jautājumi būtu par pamatu judikatūrai, bet ievērojot, ka kasācijas instance pēc būtības lietu neizskata, apgabaltiesas spriedums ir atceļams un lieta nosūtāma jaunai izskatīšanai .

Ņemot vērā visu iepriekš minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 450.panta pirmo un trešo daļu ,451.pantu, 453.p., 474.p.2) punktu,458.panta 4.punktu

 

lūdzam :

1.Nodot lietu izskatīšanai kasācijas kārtībā.

2.Atcelt Zemgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2019. gada 12. novembra spriedumu lietā C37046417 daļā par īres līguma atzīšanu par spēkā neesošu un izlikšanu un tiesas izdevumu piedziņu, un nodot lietu jaunai izskatīšanai.

 

Pielikumā : apliecinājums par depozīta iemaksu , kasācijas sūdzību noraksti .

 

Sastādīts 2019. gada 09. decembrī .

2020.gada 24.septembrī papildināts ar šādu tekstu kā rezumējumu:

Lūk, tie tiesneši, kuri Latvijas valsts vārdā šajā vienā konkrētajā lietā nepamatoti un nelikumīgi atzinuši pilsoņus Pēteri Lazdu un Lieni Lazdu ( kā arī nelaiķi Veltu Lazdu ) par krāpniekiem un par prettiesisku rīcību izdarījušiem indivīdiem, kas, rīkojoties pret labu ticību, esot noslēguši fiktīvu īres līgumu; šie tieneši nav noskaidrojuši visus lietas apstākļus, lai gan konkrētajos apstākļos līgumu slēgt bija likumīgi...

Tātad, Tukuma raj. tiesas tiesnese Inese Mudele

            Zemgales apgabaltiesas tiesas tiesneši Aigars Sniedzītis, Marianna Terjuhana, Anita Misiuna

            LR AT Senāta tiesneši senatori Normunds Salenieks, Ināra Garda, Mārīte Zāģere, kuri rīcības sēdē nolēma neierosināt kasācijas tiesvedību, atstājot spēkā valsts vārdā pasludināto netaisnību, ka līgumslēdzēji ir negodīgi un ļaunticīgi. 

Un, beidzot šo epopeju, 2020.gada 26.septembrī brīvibas cīnītājs par Latvijas brīvību ir izlikts uz ielas no viņa paša par Dānijas disidentbalvu celtās mājas, kas galvojuma rezultātā prettiesiski bija nonākusi valsts īpašumā, prettiesiski tāpēc, ka pēc V.Dombrovska norādījuma tieslietu ministram Bordānam  pasteidzināt lietu izskatīšanu tiesas neizmeklēja lietas apstākļus, pat nenopratināja lieciniekus ( piemēram, tiesnese MIhailova ), neatzina ekonomisko krīzi ( 2008.) par nepārvaramu varu, lai gan pat varenā Parex banka šīs krīzes rezultātā bankrotēja... Tad nu tiesneši masveidā apmierināja kreditoru prasības par kredītu atprasīšanu bez apstākļu noskaidrošanas, nepiemēroja Civillikuma normas, kas nepārvaramas varas gadījumā atbrīvo parādniekus no parādsaistībām, nepiemēroja pat CL normu par atbrīvošanu no saistībām, kad iestājās parāda un tiesību sakritums - kad valsts nacionalizēja Parex banku, un privātā banka nonāca tautas īpašumā, arī Parex bankas kredītņēmēju īpašumā. Latvijas valsts tiesas bez juridiska pamatojuma atteicās pieņemt prasību konstatēt juridisku faktu par sakrituma esamību un par šo krīzi kā nepārvaramu varu ( force majeure ).

Neatradās neviens, kas no varas puses vai pat no partiju puses būtu pajautājis savam brīvības izkarotājam, vai viņam - vecam cilvēkam  - ir kur dzīvot... Viņam nu atliek mitināties nomāta dārza pagaidu miteklī, kuram nav pat adreses... Tās pašas politikas gaitā arī viņa meitai tika atņemta māja - tiesa neuzklausīja ne lieciniekus, ne noskaidroja apstāļus.Tāda ir mūsu Latvijas partokrātiskās varas attieksme pret patriota, Nacionālās preošanās kustības dalībnieka sociālām problēmām - nekādas atsaucības  ne no esošiem, pat ne no bijušajiem ministriem un prezidentiem, kam tika lūgts likumīgs atbalsts māju viņam izīrēt, pārdot ar nomaksas tiesībām... Ar apbrīnu ir vērts atcerēties Kārli Ulmani, kas toreizējiem brīvības cīnītājiem piešķīra bez maksas zemi, mājokļus. Ar pateicību var vērtēt Dānijas politiku, kas pat Baltijas disidentiem piešķīra naudas balvas par aktīvu cīņu pret totalitāro komunistu režīmu.

nnnnnnnnnnnnnnnnnnnnnnnnnnnnnnnn

Latvijā valda partokrātija. Latvijas tiesneši iecelti bez pārbaudes laika. Viņi lemj partokrātijas ineresēs Saeima un prezidenti sarūpējuši sev izdevīgus likumus. Civilprocess atļauj tiesnešiem patvaļu un lietu paviršu un tendenciozu izskatīšanu... Visa tā rezultātā valsts tiesneši man netaaisnīgi atņēma māju, jo pretlikumīgi nepiemēroja likumus par nepārvaramo varu, tāpat nepiemēroja sakritumu Parex bankas nacionalizācijas rezultātā... ...

 

 

 

 

Pievienotie faili: Картинка 1
Skatījumu skaits: 879 | Pievienoja: ForcePL | Reitings: 0.0/0
Komentāru kopskaits: 1
1 ForcePL  
0
Lūk, tie tiesneši, kuri Latvijas valsts vārdā šajā vienā konkrētajā lietā nepamatoti un nelikumīgi atzinuši pilsoņus Pēteri Lazdu un Lieni Lazdu ( kā arī nelaiķi Veltu Lazdu ) par krāpniekiem un par prettiesisku rīcību izdarījušiem indivīdiem, kas, rīkojoties pret labu ticību, noslēguši fiktīvu īres līgumu; šie tieneši nav noskaidrojuši visus lietas apstākļus, lai gan konkrētajos apstākļos līgumu slēgt bija likukmīgi...

Tātad, Tukuma raj. tiesas tiesnese Inese Mudele

            Zemgales apgabaltiesas tiesas tiesneši Aigars Sniedzītis, Marianna Terjuhana, Anita Misiuna

            LR AT Senāta tiesneši senatori Normunds Salenieks, Ināra Garda, Mārīte Zāģere, kuri rīcības sēdē nolēma neierosināt kasācijas tiesvedību, atstājot spēkā valsts vārdā pasludināto netaisnību, ka līgumslēdzēji ir negodīgi un ļaunticīgi.

Vārds *:
Email *:
Kods *: